momavali dedebistvis :) rogor vitardeba nayofi :) PARTIZANKA 15 oqt 2011, 17:52 momaval dedebs daexmareba es tema imedi maqvs :) tema aris sainformacio da nu dapostavt torem tqveni postebi chaitvleba offtopshi :) orsulobis pirveli obieqturi nishnebi da shegrdznebebi I nishani - chveuli menstrualuri ciklis ararseboba es nishani orsulobis obieqturi arsebobis yvelaze utyuar mtkicebulebad itvleba istoriuladac da tanamedrove medicinis enazec. tumca zusti ???ki??? an ???ara???-stvis mainc rcheba shemdegi ???tu???-ebi: tu araregularuli iyo menstrualuri cikli orsulobamdec, es nishani ubralod ar xvdeba yuradghebis centrshi; tu menstrualuri fazis dawyebam daigviana, shesadzloa es ukavshirdebodes hormonaluri darghvevebisa da sxvadasxva daavadebebis (dziritadad infeqciuris) arsebobas; piriqitac, shesadzloa gamochndes mcire sisxliani gamonadeni, romelic vitardeba qalebis 20%-shi da ukavshirdeba embrionis implantacias (chanergvas) sashvilosnos lorwovanshi. im momentamde, vidre testze sanukvari 2 xazi gamochndeba, qalebis umravlesoba grdznobs sakutar organizmshi mimdinare mtel rig cvlilebebs, tumca es subieqturi shegrdznebebi shesadzloa shevavsot obieqturi dakvirvebebit, romlebic dakavshirebulia orsulobis dawyebis yvelaze adreul etaptan. I shegrdzneba - mkerdis sheshupeba da mkerdis tavebis mtkivneulobis mateba tu gavixsenebt menstruaciis wina e.w. predmenstrualur periods, romlis drosac qalebis umravlesobas aqvs mkerdis sheshupebisa da ertgvari mtkivneulobis shegrdzneba, orsulobis dawyebisas es shegrdznebebi ufro mkvetradaa gamoxatuli, rasac iwvevs mteli rigi hormonaluri cvlilebebis shedegad sardzeve jirkvlis latenturi mdgomareobidan funqciur fazashi gadasvlis procesi. amas emateba mkerdis tavebis mtkivneulobis matebac, gansakutrebit shexebaze, rac ukavshirdeba meqanikuri stimulaciis sapasuxod hormonis - oqsitocinis gamomushavebas, romelic organizms am etapze ar schirdeba. tumca normadaa michneuli, rodesac mkerdi intaqturi rcheba da ase adreul etapze ar iwyebs ganvitarebas, magram odnav mogvianebit, I trimestris mandzilze es simptomatika aucileblad gamovlindeba. shegrdzneba 2 - muclis qveda, sashvilosnos areshi simagris an dachimulobis shegrdzneba shesadzloa dafiqsirdes muclis qveda areshi, iq, sadac mdebareobs sashvilosno ertgvari simagris, kvandzis an dachimulobis shegrdzneba. es shegrdzneba ufro ganmeorebiti orsulobis dros vitardeba, tumca pirveli orsulobis drosac shesadzloa iyos da ukavshirdeba sashvilos kedelshi chanasaxis implantaciis process. shegrdzneba 3 - gaxshirebuli moshardvis shegrdzneba am dros gansakutrebit xshirdeba tualetis motxovnis shegrdzneba, rac xshirad arc ki mtavrdeba moshardvis aqtit da tvlian, rom ganpirobebulia zrdadi sashvilosnos shardis bushtze zewolit. shegrdzneba 4 ??“ venuri qselis intensifikacia mucelsa da mkerdze. muclis qveda areshi shesamchnevi xdeba venuri qseli. venuri qseli tandatan vlindeba mkerdis areshic. es ukavshirdeba orsulobis dros sisxlis moculobis da mikrocirkulaciis intensivobis matebas, gansakutrebit am ???strategiulad mnishvnelovan??? adgileshi. shegrdzneba 5 - sunisa da gemos gaukughmarteba gansakutrebul an shesadzloa chveulebriv produqtebzec sheimchneva gansakutrebuli motxovna an piriqit - sashineli zizghi. ucbat shesadzloa gachndes survili an zizghi raghac sruliad chveulebrivis, magram es survili uchveulod daudzlevelia. am shegrdznebas ukavshireben orsulobisadmi qalis organizmis adaptaciis processhi warmoshobil sakveb metabolitebze motxovnis speqtris cvlilebebs, specialuri hormonaluri statusi ki xels uwyobs im sakveb produqtebze motxovnis simkvetris matebas, sadac shedis sachiro nivtierebebi, zogiertebze ki piriqit klebas miugheblobamde. shegrdzneba 6 - dilis gulisreva dilis ???sheudzlod yofnis??? kompleqsshi shesadzloa wamyvani iyos gulisrevis shegrdzneba, romelic adreuli toqsikozis maxasiatebelia da chndeba me-7 kviristvis da umravles shemtxvevashi qreba me-12 kviristvis. tumca shesadzlebelia es simptomatika me-7 kviraze adrec, pirvelive kvirebidanve, gamochndes. shegrdzneba 7 - guneb-ganwyobilebis cvalebadoba, tirilis shegrdzneba gaurkveveli, maghali amplitudis emociebi: xan sruliad dadebiti, amaghlebuli, bednierebit savse, rasac tan sdevs sasowarkvetilebis,gaurkveveli ubedurebis gancda yovelgvari mizezebisa da motivaciis gareshe tirilis epizodebit. es emociuri talghebic ukavshirdeba orsulobis tanmxleb hormonalur cvlilebebs da qvecnobier shishebs mkvetri siaxlis - axali sicocxlis - winashe. shegrdzneba 8 - daghlilobisa da dzilianobis shegrdzneba es shegrdzneba shesadzloa orsulobis ert-erti pirveli mauwyebeli iyos da sxva shegrdznebebtan kompleqsshi titqmis gamonaklisis gareshe sdevs tan orsulobis dasawyiss. am dros xom energiis dzalian didi maragi ixarjeba chasaxuli axali sicocxlisatvis xelshemwyobi garemos mowyobasa da tavad mis ganvitarebaze. II nishani - sxeulis temperaturisa da bazaluri temperaturis mateba orsulobis ert-erti obieqturi maxasiatebelia sxeulis temperaturis mateba 37-37,2 gradusamde, tanmdevi tavis tkivilis, saxsrebshi mtvrevis, daudzlurebis shegrdznebebit. tumca yvelaze informatiuli am dros bazaluri (ukana tanshi gazomili) temperaturaa, romelic imatebs fertilur (???maghali nayofierebis???) periodshi da shemdeg menstrualur sisxldenamde iklebs, mashin rodesac orsulobis shemtxvevashi is maghali rcheba. yvelaze sando da informatiulia chveulebrivi saaftiaqo orsulobis testis chatareba, romelic reagirebs meore xazis gawitlebit shardshi mxolod orsulobis dros gamoyofili hormonis (qorionuli gonadotropinis) aghmochenisas. es hormoni gamoiyofa chanasaxis implantaciis me-2-3 dghidan e.i. mosalodneli menstruaciis tarighamde erti kvirit adre. shesabamisad am periodisatvis ukve shesadzloa dafiqsirdes testis dadebiti pasuxi. tumca xshiria pasuxis dagvianebis shemtxvevebic da ukavshirdeba testis arasworad chatarebasa da shardshi hormonis testistvis arasakmarisi raodenobis arsebobas. amitom uaryofiti pasuxis shemtxvevashi menstruaciis gadacdenisas sachiroa testis gameoreba yovel mesame dghes. xshirad ismeba kitxva: dzalian mkrtali meore xazi sheidzleba chaitvalos tu ara testis dadebit pasuxad? pasuxi dadebitia, qorionuli gonadotropinis arseboba shardshi mxolod orsulobis drosaa shesadzlebeli. rac sheexeba xazis simkvetres, aghmochenilia, rom mdedrobiti sqesis embrionis arsebobisas hormonis done ufro maghalia, vidre mamrobiti sqesis dros. es nakleb sando informaciaa embrionis sqesis dadgenisatvis, tumca shesadzloa ertgvar prognostul nishnad gamodges. testis ganmeorebiti uaryofiti pasuxis dros orsulobis albatoba shesadzlebelia gadamowmdes venur sisxlshi orsulobis hormonis - qorionuli gonadotropinis - aghmochenit, es yvelaze sando da utyuari markeria! rac sheexeba eqoskopir kvlevas, ar arsebobs utyuari mtkicebuleba imis shesaxeb, rom orsulobis adreul etapze ultrabgeriti dasxiveba absoluturad uvnebelia embrionistvis, amitom msoflio praqtika mizanshewonilad miichnevs pirveli eqoskopiuri kvlevis chatarebas mxolod 12-14 kviris vadaze. wyaro: orsuli.ge --------------- PARTIZANKA 15 oqt 2011, 17:54 orsulobis pirveli tve dasawyisis dasawyisi - orsulobis 1 tve mashasadame, moxda ganayofiereba - kvercxujredisa da spermatozoidis genetikuri masala gaertianda da safudzveli chaeyara pirvel ujreds - zigotas. amis shemdeg ertgvari shesvenebaa - 15 wutidan ramdenime saatis monakvetshi, momavali adamiani ???ertujrediania???. shemdeg iwyeba konvulsiuri dayofa, warmoiqmneba 2, 4, 8, 16 da ase shemdeg ujredi, tempi izrdeba, amastan yvela ujredis gayofa sakutari ritmit mimdinareobs, asinqronulad. am dros yvelaze adreuli da yvelaze msxvili ujredebi mchidrod ekvrian ertmanets da mtlianobashi es konglomerati hgavs tutis nayofs, amitomac mas moixsenieben rogorc morula-s (latinurad tutas ewodeba Morus). es patara ???tutis nayofi??? agrdzelebs dayofas da gadaadgilebas falopis lulis gaswvriv sashvilosnosken. am dros morula ukve hgavs bushtulas: mkvrivi ujreduli masa iyofa chanasaxovan kvandzad da ujredebis zedapirul fenad, romelic gars artyia am kvandzs. swored aset ???formashi??? amtavrebs chanasaxi tavis sashvilosnosken mogzaurobas, sadac igi pirveli kviris bolos iwyebs chamagrebas. am droistvis is mcire sakvebi maragi, romelic mistvis iyo kvercxujredshi damaragebuli, sruliad amowurulia, amitom chanasaxi iwyebs sashvilosnoshi chamagrebis proceduras, rata dedis organizmidan daiwyos aucilebeli oqsigenita da sakvebi nivtierebebit momarageba. am misiis gansaxorcieleblad misi yvelaze gareta ujredebis nawili chaizrdeba sashvilosnos lorwovan garsshi, isini warmoqmnian gantotebebs, sadac vitardeba specialuri sisxldzarghvovani qseli, swored aq mimdinareobs sakvebi nivtierebebis da gazta cvla. ase warmoiqmneba placenta, romelsac ???bavshvis kutxe???-sac uwodeben. yvelaze gareta ujredebis meore nawili gars ekvris nayofs da qmnis mistvis damcav garss. placentis sashualebit pataras miewodeba mistvis sasicocxlod aucilebeli jangbadi da sakvebi nivtierebebi anu nutrientebi, gamoiyofa shlakebi da nivtirebata cvlis narchenebi, iqmneba barieri mikrobebisa da qimiuri mavne nivtierebistvis. specialistebi amtkiceben: placentis roli imdenad didia, rom misi funqcionirebis darghvevebma shesadzloa potenciuri geniosidan warmoshos unarshezghuduli adamiani, miuxedavad imisa, rom genetikurad am adamianshi geniosi iyo chawerili. placentis zogierti patologia, magalitad mwvave ukmarisoba, naadrevi ashreveba, iwvevs nayofis sikvdilsac ki. placentis paralelurad vitardeba chiplaric, romlis sixldzarghvovani aparati placentidan aghebul jangbads da sakveb nivtierebebs awvdis nayofs da nayofidan cxovelqmedebis narcheni produqtebi gadaaqvs placentashi. embrionsa da mis shemomgarsvel txel shres shoris sanayofe wylebia, romlebic periodulad porciebad sheiwoveba da isev gamoiyofa. es sitxec monawileobs nayofis nivtierebata cvlis processhi, yvelaze mtavari - icavs mas dedis sashvilosnos kedlebis mxridan ganvitarebuli aratanabari wnevis zemoqmedebisgan. tavad bavshvis ganvitarebis procesi mimdinareobs sheuwyvetliv: me-2 kviris ganmavlobashi - chanasaxovani kvandzis ujredebi or shred iyofa; me-3 kviris ganmavlobashi - mat shoris warmoishoba mesame, shua shrec. es shreebi e.w. chanasaxovan firfitebs warmoadgenen da mat mdebareobis kixedvit ewodebat: garetas- eqtoderma, shuas - mezoderma, shidas - entoderma. yoveli firfitis mighma safudzveli eyreba organoebisa da qsovilebis konkretul chamonatvals. me-3 kviris bolos: shua firfitidan isaxeba qorda - chonchxovani chimi, romelic shua xazis gaswvrivaa gadachimuli da safudzvels uyris xerxemals; vitardeba sisxldzarghvebis qseli, mati warmoshobidan mesame dghes ki iwyeba gulis formireba. 23-e dghes embrionis guli ukve ikumsheba da pulsirebs, shekumshvastan ertad mimdinareobs struqturuli chamoyalibebis procesi - shida dzgideebis, sarqvelebisa da ghruebis. sisxldzarghvovani sistema gayofilia arteriul da venur nawilebad, mxolod sisxldzarghvovani wreebi jer sxvanairadaa dayofili, radgan jer ar funqcionirebs filtvebi da jangbadi miewodeba chiplaris gzit. --------------- PARTIZANKA 15 oqt 2011, 17:56 orsulobis meore tve dasawyisis dasawyisi - orsulobis 1 tve mashasadame, moxda ganayofiereba - kvercxujredisa da spermatozoidis genetikuri masala gaertianda da safudzveli chaeyara pirvel ujreds - zigotas. amis shemdeg ertgvari shesvenebaa - 15 wutidan ramdenime saatis monakvetshi, momavali adamiani ???ertujrediania???. shemdeg iwyeba konvulsiuri dayofa, warmoiqmneba 2, 4, 8, 16 da ase shemdeg ujredi, tempi izrdeba, amastan yvela ujredis gayofa sakutari ritmit mimdinareobs, asinqronulad. am dros yvelaze adreuli da yvelaze msxvili ujredebi mchidrod ekvrian ertmanets da mtlianobashi es konglomerati hgavs tutis nayofs, amitomac mas moixsenieben rogorc morula-s (latinurad tutas ewodeba Morus). es patara ???tutis nayofi??? agrdzelebs dayofas da gadaadgilebas falopis lulis gaswvriv sashvilosnosken. am dros morula ukve hgavs bushtulas: mkvrivi ujreduli masa iyofa chanasaxovan kvandzad da ujredebis zedapirul fenad, romelic gars artyia am kvandzs. swored aset ???formashi??? amtavrebs chanasaxi tavis sashvilosnosken mogzaurobas, sadac igi pirveli kviris bolos iwyebs chamagrebas. am droistvis is mcire sakvebi maragi, romelic mistvis iyo kvercxujredshi damaragebuli, sruliad amowurulia, amitom chanasaxi iwyebs sashvilosnoshi chamagrebis proceduras, rata dedis organizmidan daiwyos aucilebeli oqsigenita da sakvebi nivtierebebit momarageba. am misiis gansaxorcieleblad misi yvelaze gareta ujredebis nawili chaizrdeba sashvilosnos lorwovan garsshi, isini warmoqmnian gantotebebs, sadac vitardeba specialuri sisxldzarghvovani qseli, swored aq mimdinareobs sakvebi nivtierebebis da gazta cvla. ase warmoiqmneba placenta, romelsac ???bavshvis kutxe???-sac uwodeben. yvelaze gareta ujredebis meore nawili gars ekvris nayofs da qmnis mistvis damcav garss. placentis sashualebit pataras miewodeba mistvis sasicocxlod aucilebeli jangbadi da sakvebi nivtierebebi anu nutrientebi, gamoiyofa shlakebi da nivtirebata cvlis narchenebi, iqmneba barieri mikrobebisa da qimiuri mavne nivtierebistvis. specialistebi amtkiceben: placentis roli imdenad didia, rom misi funqcionirebis darghvevebma shesadzloa potenciuri geniosidan warmoshos unarshezghuduli adamiani, miuxedavad imisa, rom genetikurad am adamianshi geniosi iyo chawerili. placentis zogierti patologia, magalitad mwvave ukmarisoba, naadrevi ashreveba, iwvevs nayofis sikvdilsac ki. placentis paralelurad vitardeba chiplaric, romlis sixldzarghvovani aparati placentidan aghebul jangbads da sakveb nivtierebebs awvdis nayofs da nayofidan cxovelqmedebis narcheni produqtebi gadaaqvs placentashi. embrionsa da mis shemomgarsvel txel shres shoris sanayofe wylebia, romlebic periodulad porciebad sheiwoveba da isev gamoiyofa. es sitxec monawileobs nayofis nivtierebata cvlis processhi, yvelaze mtavari - icavs mas dedis sashvilosnos kedlebis mxridan ganvitarebuli aratanabari wnevis zemoqmedebisgan. tavad bavshvis ganvitarebis procesi mimdinareobs sheuwyvetliv: me-2 kviris ganmavlobashi - chanasaxovani kvandzis ujredebi or shred iyofa; me-3 kviris ganmavlobashi - mat shoris warmoishoba mesame, shua shrec. es shreebi e.w. chanasaxovan firfitebs warmoadgenen da mat mdebareobis kixedvit ewodebat: garetas- eqtoderma, shuas - mezoderma, shidas - entoderma. yoveli firfitis mighma safudzveli eyreba organoebisa da qsovilebis konkretul chamonatvals. me-3 kviris bolos: shua firfitidan isaxeba qorda - chonchxovani chimi, romelic shua xazis gaswvrivaa gadachimuli da safudzvels uyris xerxemals; vitardeba sisxldzarghvebis qseli, mati warmoshobidan mesame dghes ki iwyeba gulis formireba. 23-e dghes embrionis guli ukve ikumsheba da pulsirebs, shekumshvastan ertad mimdinareobs struqturuli chamoyalibebis procesi - shida dzgideebis, sarqvelebisa da ghruebis. sisxldzarghvovani sistema gayofilia arteriul da venur nawilebad, mxolod sisxldzarghvovani wreebi jer sxvanairadaa dayofili, radgan jer ar funqcionirebs filtvebi da jangbadi miewodeba chiplaris gzit. is saxes idzens - orsulobis 2 tve me-2 tvis ganmavlobashi fiqsirdeba chanasaxis ganvitarebashi meore xarisxobrivi naxtomi: chanasaxovani samive firfitis ujredebi intensiurad mravldeba, gadanawildeba sivrceshi da specializirdeba - mimdinareobs organogenezi. me-4 kviridan me-8 kviramde - gareta chanasaxovani firfitis ujredebi qmnian centraluri da periferiuli nervuli sistemis ???eskizs???, yalibdeba tavis da zurgis tvini, nervuli gamtari gzebi. tavdapirvelad tavis tvins aqvs gluvi zedapiri, tandatan igi xdeba reliefuri. gareta firfitidan yalibdeba aseve grdznobis organoebis - yuris, cxviris da tvalebis epiteliumi, kani, tmebi, frchxilebi. shua firfitidan - iqmneba chonchxis, shinagani organoebis, sisxlarghvebis da gulis kuntovani elementebi, xrtilovani da dzvlovani elementebi, elenta, tirkmelebi, sasqeso organoebi da yvela ghrus amomfeni qsovilebi. shida firfitidan warmoiqmneba sachmlis momnelebeli sistemis, ghvidzlis da kuchqvesha jirkvlis qsovilebi. sainteresoa, rom ganvitarebis procesebis bolos yalibdeba ertmanetisagan dzalian gansxvavebuli ujredebis mravalferovneba: dzvlovani qsovilis xisti ujredebi, superrtuli neironebi, endokrinuli sistemis masekretirebeli ujredebi, elastiuri da drekadi kuntovani ujredebi da a.sh. tumca yvela matgani dasawyisshi ertnairia funqciuradac da formitac. rogor mimdinareobs ujredebis diferenciaciisa da specializaciis procesi? me-5-6 kviris ganmavlobashi gansakutrebit intensiurad yalibdeba kidurebi, iyofa nawilebad, chndeba mtevnebi da terfebi, romlebic ufro lastebs waagavs 5 sxivit - momavali titebit. me-7 kvirashi iwyeba chonchxis ganvitarebis procesi, romelic sabolood 20-25 wlis asakshi mtavrdeba. me-5-6 kviris ganmavlobashi embrions uchndeba saxe: tvalebi, romlebic aqamde gverdulad iyo ganlagebuli, axlovdeba da winisken gadadgildeba; didi da amoburculi shubli; brtyeli cxviri amoburculi nestoebit; tuchis dzalian mkrtali konturi, romlis sighrmeshic uwvrilesi marcvlebis saxit chans kbilebis chanasaxebi. 50-60-e dghistvis adamianistvis damaxasiatebeli yvela organo da sxeulis nawili zogadi konturebit ukve chamoyalibebulia. --------------- PARTIZANKA 15 oqt 2011, 17:58 orsulobis mesame tve mas ukve nayofi hqvia - 3 tve zrdis procesi kvlav intensiurad grdzeldeba - embrionis wona ukve 40-45 gramia da sigrdze - 9 santimetri. titebze frchxilebi yalibdeba, tavi swordeba da ikveteba kiseri, tumca is sakmaod idia da mtliani sigrdzis naxevars ikavebs. tvalebi ifareba qututoebit, bolo ori kviris mandzilze formirdeba sasqeso organoebic, am droidan shesadzlebelia sqesis dadgenac. farisebri jirkvlis sigrdze sul raghac 10-13 milimetria, tumca is funqcionirebs - gamoyofs hormonebs da masshi iodi grovdeba. enaze yalibdeba gemovnebis receptorebi. chndeba kuntovani aqtivobac, magram is imdenad mcire amplitudisaa rom dedistvis jer sheumchnevelia. kani gamchvirvalea, vardisferi sheferilobis, mis qvesh kargad ikveteba sisxldzarghvebisa da kuntebis konturebi, kanqvesha cximovani shre jer ar aris chamoyalibebuli. me-3 tvidan, ufro zustad 11 kviridan, embrions dabadebamde ukve nayofi hqvia. nayofis periodis dawyeba pirdapir pirvel rigshi ukavshirdeba placentis formirebis sabolood damtavrebas, rodesac igi srulfasovnad asrulebs samive: suntqvis, kvebisa da gamoyofis funqciebs. rogorc wesi placenta mdebareobs sashvilosnos wina an ukana zedapirebze, tumca shesadzloa igi ganlagdes qveda segmentshi, sashvilosnos dzirisken fudzisken????, am dros saubroben ???placentis winamdebareoba???-ze. placentis sashvilosnosmxrivi zedapiri xaverdovania, iyofa 12-20 wilakad. placentis nayofismxrivi zedapirze gadakrulia txeli garsi - amnioni, romelic avsebulia sitxit - amnionuri sitxit. es sitxe icavs nayofs gamoshrobisgan, shexebisa da gare meqanikuri zemoqmedebisgan. placenta filtravs dedis organizmidan nayofisken mimaval yvela naerts da atarebs mxolod imas, rac sachiroa da uvnebeli nayofistvis, amis gamo xmaroben termins ???placentaruli barieri???. srulyofilad es barieri 12 kviris asakidan funqcionirebs. --------------- PARTIZANKA 15 oqt 2011, 18:00 orsulobis meotxe tve is izrdeba elviseburi siswrafit - 4 tve tavad gansajet: sashvilosnosshida ???cxovrebis??? me-4 tvis bolos nayofis wonaa 200 grami, sigrdze - 14 santimetri. mis antropometriul machveneblebshi aseti naxtomi dakavshirebulia pirvel rigshi dzvlovani aparatis intensiur ganvitarebastan, agretve muclis ghrus organoebis mnishvnelovan zrdastan. am droistvis nayofis yvela organo da sistema, romelic aqamde asrulebda droebit ???movaleobebs???, idzens mis dziritad ???specialobas???, imas, rasac shemdegi mteli cxovrebis mandzilze sheasrulebs. magalitad, ghvidzli, romelic aqamde funqcionirebda rogorc sisxlmbadi organo, iwyebs funqcionirebas rogorc sachmlis momnelebeli sistemis organo. sisxlmbad funqcias tavis tavze ighebs dzvlis tvini. nayofis sisxlshi ukve cirkulirebs praqtikulad yvela dziritadi ???formiani elementi???- ujredi: eritrociti, leikociti, trombociti. martalia mat shoris kidev dzalin bevri moumwifebeli elementia, magram me-4 tvis bolos shesadzlebelia ganisazghvros nayofis sisxlis jgufi da rezusi. tu dedis sisxli rezus-uaryofitia, xolo nayofis sisxli - rezus-dadebiti, am droistvis shesadzloa daiwyos seriozuli imunologiuri e.w ???rezus??? kofliqtis ganvitareba. am konfliqtis meqanizmia: dedis sisxli iwyebs moxvedras nayofis eritrocitebi, romlebic sheicaven ???rezus-dadebit??? cilas. dedis organizmi am cilas aghiqvams rogorc ucxos, amitom mis mimart iwyebs imunologiur brdzolas - gamoimushavebs antisxeulebs. gadis ra placentashi, es antisxeulebi xvdeba nayofis sisxlshi da iwyebs misi eritrocitebis dashlas, vitardeba hemolizi (???sisxlis dashla???). nayofis sisxlshi grovdeba eritrocitebis dashlis produqtebi, mat shoris yvelaze toqsiuri bilirubini, romelic iwvevs mter rig, gansakutrebit ki tavis tvinis, toqsiur dazianebebs. rac ufri imatebs orsulobis vada, mit izrdeba nayofis sisxlshi dashlis produqtebis odenoba da nayofis patologiis albatoba. amitom tu dedis sisxli rezus-uaryofitia, mamis ki rezus-dadebiti, sachiroa eqimis adreuli metvalyureoba, rom dedis sisxlshi gakontroldes antisxeulebis raodenoba da mighebul iqnas shesabamisi samkurnalo zomebi nayofis gadasarchenad. me-4 tvis bolostvis tirkmelebi ikavebs mis saboloo mdebareobas, ertveba nivtierebata cvlashi da iwyebs shardis gamoyofas. es organo ganvitarebis dzalian did gzas gadis: jer yalibdeba pre-tirkmeli, shemdeg me-2 tvistvis pirveladi tirkmeli, romelic ufro sasqeso sistemis ganvitarebashi ghebulobs monawileobas, mxolod me-4 tvistvis iwyebs igi misi dziritadi - gamomyofi funqciis shesrulebas. es wyvili organo yvelaze metad gadaadgildeba da icvlis struqturas, vidre sxva romelime organo, swored amitom yvelaze mgrdznobiarea patologiuri zemoqmedebebis mimart da xshiria misi tandayolili anomaliebi. nayofis tirkmelebit gamoyofili shardi zrdis amnionuri sitxis moculobas, amnionuri sitxis chaylapvis gzit ki nayofs ukan ubrundeba gamoyofit dakarguli da nivtierebata cvlistvis sachiro sitxis dziritadi odenoba. rac sheexeba mozrdilistvis damaxasiatebel shlakebis gamoyofis funqcias, dabadebamde mas asrulebs placenta. ???swavloben mushaobas??? sachmlis momnelebeli sistemis organoebic: kuchi, nawlavebi, naghvlis bushti. nawlavebshi iwyebs dagrovebas misi pirveli shigtavsi, romelic dziritadad naghvelisgan shedgeba da mas ewodeba mekoniumi. me-4 tvis ganmavlobashi vitardeba yvelaze rtuli organo - tavis tvinis qerqi. intensiurad mravldeba nervuli ujredebi, vitardeba misi reliefuroba: borcvebi da chanachdevebi. struqturuli ganvitarebis garda, is tavis funqciur datvirtvasac ???sheudgeba??? - iwyebs mtels organizmze makontrolirebeli danishnulebis shesrulebas. endokrinuli sistemac iwyebs tavisi funqciuri danishnulebis shesrulebas: am droistvis yvelaze didi sekretoruli organoa tirkmelzeda jirkvali, romlis masis 80% modis qerqze. me-16 kviristvis sekreciul aqtivobas iwyebs tavis tvinshi ganlagebuli, qveda endokrinuli jirkvlebis makontrolebeli, ase vtvat ???xelmdzghvaneli??? endokrinuli jirkvali - hipofizi, cota mogvianebit ki misi ???tvinismxrivi xelmdzghvaneli??? - hipotalamusi. ertaderti organo, romlis chamoyalibebac igvianebs filtvebia, tumca suntqvistvis isini jer ar schirdeba nayofs da swored amitomaa mati ganvitarebis procesi ase shenelebuli. --------------- PARTIZANKA 15 oqt 2011, 18:01 orsulobis mexute tve modzraobis enaze - 5 tve me-5 tvis dasawyisistvis xdeba orsulistvis ert-erti yvelaze sanukvari movlena - nayofis pirveli shesamchnevi modzraobebis dafiqsireba. nayofi amodzravebs xelebs, fexebs da ara marto - tavsac, idrikeba sxeulitac. tavdapirvelad modzraobebi dzalian nazia, arakoordinirebuli, tandatan isini idzens ritmul xasiatsa da dzalas. nayofis ???dartymebis??? tempi, ritmi da dzala icvleba dghe-ghamis monakvetebis ganmavlobashi, dedis fizikuri da fsiqologiuri mdgomareobis shesabamisad. swored es momenti gvafiqrebinebs, rom dedisa da nayofis urtiertoba ar shemoifargleba mxolod nivtierebata ???gacvlis??? procesebit, mucelshi myofi bavshvi grdznobs dedis emociebs da tavadac ganicdis mat: dedastan ertad swyins da uxaria. amboben, rom adamiani arasodes ase xatovnad ar metyvelebs modzraobis enit, rogorc sashvilosnosshida ganvitarebis periodshi: tavis shishebze da sixarulze, kmayofilebaze da safrtxeze. momavalma dedam unda ???iswavlos??? am enis garcheva, es bavshvtan komunikaciis yvelaze adreuli etapia. 24 saatis ganmavlobashi nayofis modzraobis shewyveta eqimtan gadaudebeli vizitis chvenebaa. modzraobiti aqtivoba neldeba, rodesac deda emociurad datrgunulia, daghlilia an avadaa. me-5 tvis ganmavlobashi centraluri nervuli sistema kvlav intensiurad vitardeba da aseve intensiurad asrulebs procesebis makontrolebel funqcias, regulaciis procesebshi aseve intensiuradaa chartuli endokrinuli sistemac: hormonebi cirkulirebs organizmis txevad areshi - sisxlshi, limfashi, ujredshoris sitxeshi. am ori sistemis ???kolaboraciis??? sqemas swored am periodshieyreba safudzveli, aqve iwyeba darghvevebis chamoyalibebac. sisxlmbadi organoebis mushaobashi ertveba elenta, sadac mimdinareobs ???awyoba??? sisxlis tetri ujredebis - limfocitebisa da monocitebis, eritrocitebis sortireba, matgan defeqturis ???gamorcheva??? da dashla. dashlis shedegad gamontavisuflebuli rkina maragdeba elentashi mcire xnit da miewodeba dzvlis witel tvins axali eritrocitebis asawyobad. me-5 tvis bolos nayofis wonaa 250-350 grami, sigrdze - 20-25 santimetri. kanis gamchvirvaloba iklebs, tumca is naochiani rcheba, dafarulia mosero-tetri ???sapoxi??? nivtierebit, romelsac xachosebri konsistencia aqvs. yvelaze meti es nivtiereba iqaa, sadac didi odenobitaa ganlagebuli saofle jirkvlebi: tavis tmian nawilshi, saxeze, yurebis ukan, ighliis da sazardulis fosoebshi, xelebis da fexebis mosaxrel zedapirebze. nivtiereba shedgeba saofle jirkvlebis sekretisagan da chamofrcqvnili epidermisisagan, igi aramarto meqanikuri zemoqmedebisagan icavs nayofs, aramed mikroorganizmebisaganac, radganac aqvs baqteriociduli tvisebebi. lenart nilsonis fotografiebis ciklshi chartulia nayofis am periodis cxovrebis saintereso momentebi: nayofi wovs tits, --------------- PARTIZANKA 15 oqt 2011, 18:09 orsulobis meeqvse tvidan tqveni patara ukve chamoyalibebuli adamiania da is mxolod izrdeba da elodeba dabadebis moments :) --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:17 ORSULOBIS KVIREBI: kvira 1 ra tqma unda es jer kideev ar aris orsuloba, radgan tqven jer isev morigi menstrualuri sisxldena gaqvt, magram gindat tu ara tqveni organizmi dedobisatvis emzadeba.dziritadad ovulacia menstruaciis dawyebidan 14 dgheshi xdeba. am dros unda gaamdidrot tqveni organizmi janmrteli produqtebit, unda miighot damatebit foliumis mjava, tavi daanebot mowevas, alkoholis mighebas. aseve ar unda miighot orsulobisatvis sashishi medikamentebi, gaiarot mudmivi konsultaciebi tqvens eqimtan. es yvelaferi imistvisaa, rom tqvens bavshvs moumzadot jansaghi sawyisi ganvitarebisatvis. tqveni organizmi axla tandatanobit daiwyebs axal cxovrebis rejimtan sheguebas. tqven ki yvelaze mnishvnelovani roli genichebat am 9 tvis ganmavlobashi, radgan am drois ganmavlobashi uwindelze metad unda izrunot sakutar tavze da tqvens muclad myof pataraze, misi janmrteli ganvitarebis sawindaria dedis jansaghi kveba, da mshvidi garemo. momavali mamikoebs ki win dzalian saintereso cvlilebebi elodebat; mati roli isetive mnishvnelovania chasaxvis momentidan, rogorc dedis. isini unda gaxdnen dedikosa da bavshvis ketildgheobis garanti.. da mtavari mxardamcheri dzala --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:22 kvira 2 atasobit kvercxujredidan gamoikveta lideri. es yvelaze xshirad ertaderti kvercxujredia, romelic motavsebulia specifiuri sitxit savse bushtukashi. nayofis sqesi formirdeba ganayofierebistanave da tu tqven bavshvis sqesi ar mogewonat, daabralet mamas, vinaidan sqessze pasuxs agebs swored mamis sqesis qromosoma mis spermashi. am periodshi ganayofierebuli kvercxujredi imyofeba fazashi, rodesac misi ujredebi iyofian, 2-ad, 4-ad, ... da ase 250 mde.. amastan kvercxujredi iwyebs modzraobas da sabolood miekroba sashvilosnos kedels. am periodshi orsulobis normaluri ganvitarebistvis dzalian sasargebloa kalciumi, ikvebet rdzis produqtebit; jer tqven ratqma unda ar icit rom fexmdzimed xart, tumca qalebis nawili mainc grdznobs sxvadasxva simptomebze dakvirvebit orsulobis dadgomas. es sheidzleba gamoixatebodes mkerdis mgrdznobelobis momatebit, daghlilobit, dzilis survilit... is qalbatonebi, romlebic akvirdebian sakutari organizmis mier mocemul yovel nishans, da gafacicebit elodebian fexmdzimobas, gansakutrebit frtxilebi iqnebian am periodshi, metad daisveneben, da sheiqmnian mshvid garemos, es yvelaze kargi sashualebaa fexmdzimobis warmatebuli startistvis. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:23 kvira 3 bolo menstruaciuli ciklidan 2 kviris shemdeg, tqven sheidzeba ukve mixvdit rom orsulad brdzandebit. shesadzloa testmac achvenos dadebiti shedegi da ase nanatri 2 xazi mqrtalad, magram mainc gamochndes. patara ganayofierebul kvercxujreds ukve chanasaxi shegvidzlia vuwodot. tqveni organizmi male gamcnobt rom fexmdzimed brdzandebit, es pirvel rigshi gamoixateba menstruacis ar qonit. am dros ar moiklot foliumis mjava, rkinis shemcveli sakvebi da proteinebi. foliumis mjava icavs tqvens pataras orsulobis periodshi defeqtebisagan. ar miighot gaciebis da tavistkivilis wamlebi, antibiotikebi da sxva ramac sheidzleba avnos pataras, winaswar aucileblad daekitet eqims da igi girchevt bavshvistvis uvnebel preparats. sheecadet xshirad daisvenot da ar gadaitvirtot; --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:28 kvira 4 yvela im shegrdznebebs, romelic aghmoachinet wina kvirashi, sheidzleba daematos tavis tkivilebi, gaxshirebuli shardva, wina menstruaciis msgavsi tkivilebi, mkerdis tkivili, dzilis survili, madis daqveiteba, gulisreva da ghebineba. ar sheshindet. es orsulobis tanamdevi movlenebia da shesadzloa gagrdzeldes garkveul xans. chanasaxi jer kidev dzalian pataraa daaxloebit 0,01524 mm. embrioni shedgeba 3 fenisagan shida fena - endodermi (shemdgomshi chamoyalibdeba filtvebad, ghvidzlad da sachmlis momnelebel organoebad), shua fena - mesodermi (sabolood miighebs gulis, kuntebis, tirkmelis, sasqeso organoebis da dzvlebis saxes). da gareta shre - eqtodermi (sabolood chamoyalibdeba rogorc bavshvis kanis qsovili, tmebi, tvalebi, nervuli sistema.) risi chamisgan shevikavot tavi? moeridet mdnar yvels, gogras, shokolads, shebolil an um, mouxarshav, sheumwvar, da daumushavebel sakvebs. axla ukve droa gaiketot orsulobis testi.. dadebit shedegs achvenebs rogorc sisxlis analizis agheba HCG - ze (ishifreba rogorc - human Chorionic Gonadotropin), aseve saxlis pirobebshi orsulobis testic. chevebi mamebs - axla ukve xvdebit ra gelodebat win? tqveni cxovreba male sruliad sheicvleba. imisatvis rom kargad gaugot tqvens meore naxevars, da maqsimalurad shedzlot misi daxmareba da mxardachera, moidziet wignebi, video masalebi da kargad gadaikitet chveni saiti. tqveni meughle madlieri dagrchebat tqven ki tavs ufro dajerebulad igrdznobt. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:30 kvira 5 miuxedavad imisa rom orsulobis sawyos stadiaze xart, es periodi dzalian mnishvnelovania, da tqveni yoveli nabiji da moqmedeba unda iyos gaazrebuli da usafrtxo pataras ganvitarebistvis. es is kritikuli momentia romelic gadamwyvetia bavshvis janmrtelobistvis. shezghudet arasasiamovno garemoshi tqveni yofna, aaridet tavi mwevelebs, da tvitonac daanebet tavi mowevas da alkoholis mighebas. aseve dzalian mnishvnelovania kofeinis shemcveli produqtebisgan tavis arideba. es is periodia, rodesac tqven menstruacias elodebodit, tumca jerac ar mogsvliat. tu jer kidev ar gicdiat shemowmeba, aucileblad iyidet orsulobis testi an gaiketet sisxlis analizi laboratoriashi. albat ukve sheamchniet rom mkerdi uchveulod daberilia da zomash???c moimata, es imis bralia, rom daiwyo mzadeba rdzis chasadomad da tqven rogorc deda pirvelad es shegaxsenebt tavs. mzardma sashvilosnom sheidzleba gamoiwvios shardvis gaxshireba, nurc es gagikvirdebat. rig shemtqvevebshi orsulebs awuxebt guldzmarva, an gulisrevac ki, tqvidan shesadzloa mxolod dilaobit, xolo ramodenime dgheshi sheidzleba gagimdzafrdet da dgh???s nebismier drosac ki mogixdet ghebineba, tumca es yvelaferi chveulebrivi orsulobis simptomebtagania da 13-15 kviridan unda amoisuntqot shvebit. rogor shevimsubuqot gulisrevis shegrdzneba? loginidan nela wamovdget vchamot cot-cota sakvebshi sheuriet yviteli yvavili svit wyali rata tavidan avicilot gauwyloveba gaaketet saorsulo varjishebi bavshvis ganvitareba: chanasaxze ukve gamoikveta tavi da sxeulis forma. yalibdeba ???primitiul xazad??? wodebuli momavali tavisa da zurgis tvini. am droistvis nevraluri milis zeda nawili iwyebs gabrtyelebas, shemdgomshi igi miighebs tvinis wina nawilis formas. embrionis shuashi amozneqili nawili ki gadaiqceva bavshvis gulad. rchevebi mamebs - iqoniet motmineba da solidarobis grdznoba. maqsimalurad daexmaret meughles advilad da msubuqad gadaitanos orsulobis sawyisi --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:31 kvira 6 am kvirashi sheidzleba imatos toqsikozma, e.i. gaxshirdes gulisrevis shegrdzneba, moimatos mgrdznobelobam sunebze, gaxshirdes nerwyvis gamoyofa. tu aman dzalian shegawuxat, mimartet tqvvens eqims. gaitvaliswinet misi rchevebi da ara natesav- axloblebisa. tvitneburad nurafers moimoqmedebt, sheinarchunet simshvide.. am dros arasasurvelia: 1.sisxldena, 2.tkivili, 3.sisxlis koltebi am periodshi bavshvi iwyebs suntqvas. tumca igi jer mxolod embrionia. misi ganvitareba dzalian swrafad mimdinareobs. am kvirashi chamoyalibebas iwyebs yurebi daa tvalebi. aseve iwyebs piris gaghebas, guli cdilobs sisxlis gadamushavebas da sxva organoebic iwyeben formirebas, aseve chans kidurebis patara warmonaqmnebi. tvini cdilobs sheavsos ukve sxeultan shedarebit shesamchnevad gazrdili tavi. aseve nel nela yalibdeba kidurebi, mati pirveladi minishneba ki am kvirashi ichens tavs.. miuxedavad imisa rom chanasaxu sul ramodenime kvirisaa, bavshvis guli pirvelad swored am kvirashi iwyebs cemas, tumca igi dzalian sustia da mxolod kargi ultrabgeris apatarebi shedzleben mis amocnobas. amis shemdeg sisxli daiwyebs cirkulirebas. am droistvis tqveni patara daaxloebit 2-4 milimetramdea. sipmtopmebi: am kvirashi mteli dzalit sheigrdznobt orsulobis simptomebs, tu tqven pirghebineba mkerdis tkivili daghliloba da dzilis survili mogedzalat. ar daiviwyot vitaminebis migheba, isini amkvriveben chanasaxs da ganvitarebistvis xelsayrel pirobebs uumjobeseben. nu moiklebt ce vitamins. rchevebi mamikoebs: meti dro dautmet meughles, am periodsh??? tqven mas yvelaze metad schirdebit, rata ufro tavdajerebulebi da damshvidebulebi iyvnen. sheecadet iseirnot sufta haerze, dasaxot gegmebi, imsjelot pataras momaval otaxze. ase meughlesac sasiamovno gunebaze daayenebt da tqvenc chartulad igrdznobt tavs saorsulo facifucshi. rcheva: tu axloblebistvis da megobrebistvis jer ar gagindviat tqveni patara saidumlo, umjobesi iqneba kidev cotac daicadot. rata tavidan aicilot damghleli kitvebi da zedmeti yuradgheba. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:34 kvira 7 ukve me -4 kvira dadga chasaxvidan, tqveni patara daaxloebit 5-13 milimetramdea.da daaxloebit 0.8 grams iwonis. tqveni patara gazrdas iwyebs,is axla mxolod brinjis marcvlis odena, maagram chanasaxis tvini gaanagrdzobs zrdas. es kvira mnishvneloobit daaxloebit igivea, rac wina. isev grdznobt shemawuxebel gulisrevas da mteli dghis xalisic gafuchebulia. bavshvis xelebi isev ganagrdzoben zrdas, xolo titebi jer kidev ar chanan. am kvirashi iwyeben chamoyalibebas tvalis gugebi, cxviris nestoebi, kuchnawlavi, da bronxebi. bavshvis saxis chamoyalibebac grdzeldeba. patara tvalebi piri da yurebi ukve shesamchnevia. tandatanobit yalibdeba chiplaric. tu tyupebs elodebit: miuxedavad aseti patara vadisa dzalian advilad shegvidzlia ganvasxvavot igi. wonashi swrafi mateba; swrafad daghla; gamdzafrebuli gulisrevis shegrdzneba; romelic didad gansxvavdeba ert bavshvze orsulobis shegrdznebisgan. imis shemdeg rac ukve dazustebit gaigebt rom or pataras elodebit, tqvenc gansakutrebuli yuradgheba gmartebt, tu riti ikvebebit, rogor atarebt dghes, sheecadet maqsimalurad airidot tavidan gadatvirtva, nu daalagebt saxls, nu iqnebit moxril mdgomareobashi didi xnit, nu awevt xelebs maghla ise rom dagechimot muceli. rchevebi mamikoebs: tqven ukve modz???ebuli gaqvt masalebi orsulobis shesaxeb, da kargad gesmit ra periodi aqvs tqvens meughles, da rogor schirdeba tqveni daxmareba da tanadgoma. nu gaucruebt imedebs.. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:35 kvira 8 am kvirashi eqos sheudzlia gulis fetqvis amocnoba, grdzeldeba fexisa da xelis titebis chamoyalibeba. aseve cvlilebebia saxezec, ukve kargad gamoircheva cxviri, yurebi da tvalebi. am dros tqveni bavshvi ori marcvlis odenaa. tqven ukve shearchiet konsultaciis eqimi? mastan misvlis dro ukve movida. igi uxelmdzghvanelebs tqvens orsulobas am 9tvis ganmavlobashi. chagitarebt gamokvlevebs, mogtxovt analizebis chabarebas yoveltviurad, piradad shegamowmebt, daakvirdeba bavshvis ganvitarebas ultrabgeriti gamokvlevebis pasuxebis safudzvelze. pirveli vizitisas eqimi sheamowmebs: ?†’ shardis analizis pasuxs ?†’ sisxlis saerto analizis pasuxs ?†’ orsulis avadmyofobebis istorias ?†’ wnevas ?†’ wonas bavshvis ganvitareba: bavshvi ukve 16 mm mdea. tvini natlad chans. xelebi iwyeben moxras, formirdeba sxeulis formac. rchevebi mamikoebs - rodesac tqveni meughle midis eqimtan konsultaciaze, sheecadet gahyvet mas da gamoichinot didi interesi da chartuloba dasawyisidanve. konsultaciis mere gaiseirnet meughlestan ertad da isaubret eqimtaan vizitis shedegebze.amit meughlis yfro metad gaxalisebas shesdzlebt. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:38 kvira 9 sheidzleba shenarchundes daghliloba, tavbrusxveva, gulisreva. ras izamt, orsuloba mdzime tvirtia, daakvirdit venebs mkerdze, isini shesadzloa ufro tvalsachinoni gaxdnen, es imas nishnavs, rom tqveni sisxldzarghvebi midrekilni arian gafartoebisadmi. tqven grdznobt daghlilobas, da tavbrusxvevebs. tqveni sxeulis formebi iwyeben cvlas, tqven shesadzloa daiwyot wonashi matebac. am dros tqveni patara ganagrdzobs ganvitarebas. tvalebis chamoyalibeba dziritadad damtavrebulia da exla iwyeba enis formireba. titebi chamoyalibdnen, magram isini jer dzalian mokle da apkianebi arian. tqveni patara axla daaxloebit 22-30 mm mdea da 4 grams iwonis. bavshvis sxeuli ganagrdzobs formirebas, kudismagvari daboloeba am kviristvis titqmis gauchinarebulia. amis sapirispirod tavi shesamchnevlad gazrdilia, da bevrad aghemateba danarchen sxeuls sididit. bavshvis sasqeso organoebi iwyeben formirebas. miighet bevri vitaminebi, kalci, rkina.. rata xeli sheuwyot tqveni bavshvis ganvitarebas da sakutar organizmis sijansaghes. rchevebi mamikoebs - sheidzleba tqven tavidan verc ki sheamchniet tqveni meughlis uchveulod gazrdili mkerdi da sxeulis cvalebadoba metad mimzidveladac ki miichniot. magram meughlis mimart tqvenma gazrdilma ltolvam sheidzleba ziani miayenos tqvens pataras. tu es problemebi gawuxebt, rcheva hkitxet tqvens pirad eqims. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:39 kvira 10 tu tqven shegawuxat momatebulma daghlilobam da ghebinebis shegrdznebam, gamagrdit, oriod kvirashi yvelaferi chadgeba chveul kalapotshi. (yovel shemtxvevashi es xdeba umravlesi orsulobis dros). am dros tqveni patara ukve curavs. igi iwyebs sust modzraobas, magram sakmaod paataraa imisatvis, rom misi es mcdeloba sagrdznobi iyos. pataras shinagani organoebic agrdzeleben chamoyalibebas, da male isini ertoblivad shedzleben funqcionirebas. aseve yalibdebian nawlavebi, vitardeba yuris gareta nawili, titebi, qututoebi.kalcit moamaraget organizmi rata sheuwyot xeli bavshvis bilebis da dzvlebis swor chamoyalilbebas. bavshvis tvini am kviridan gansakutrebulad swrafad iwyebs ganvitarebas. me 10 kvira itvleba ert ert mnishvnelovan safexurad orsulobis midinareobisas. bavshvs sqesis gageba jer kidev adrea, misi sasqeso oranoebi jer kidev dzalian patarebia da dzalzed waagvanan ertmanets, daaxloebit 11 kviris bolodan shesadzlebeli iqneba savaraudo daskvnebis gaketeba. rig shemtxvevashi orulobis am periodidan iwyeba wonashi matebis procesi, tumca aris gamonaklisebic, rodesac orsulebi fexmdzimobis sawyis etapze mkvetrad ikleben wonashi (3??“5kg), amis dziritad mizezad itvleba guldzmarvis da rebinebis problema. ra sheicvala tqvenshi: orsuobamde tqveni sashvilosno daaxloebit patara msxlis zomis iyo, axla ki igi daaxloebit greifrutis zomis aris. shesabamisad imis da miuxedavad moimatet tu ara wonashi, ukve arakomfortulad grdznobt tavs chveulebriv amosshi, da male gadaxvalt saorsulo samosis xmarebaze, rata tavisuflad da sheubowavad igrdznot tavi. rcheveebi mamikoebs - xandaxan grdznobt, rom gindat sruliad ucxo adamians axarot ??“ me male mama gavxdebi, xanac mciredi shishi gipyrobt. es yvelaferi bunebrivia, tqventvis ki axali da gamoucdeli grdznobaa. sheecadet bevri esaubrot meughles, gauziaret ertmanets tqveni azrebi, shishebi tu momavali bednierebis gancdebi. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:42 kvira 11 gadaighalet guneba??“ganwyobilebis mudmivi cvalebadobis gamo? mravali qali am periodshi ganicdis emociebis iset mkvetr cvlilebebs, rogoricaa gaghizianebadoba mousvenroba, gaaurkvevlobis shishi da sxva. tu sxva chivilebi ar gaqvt, sanerviuloc araferia. tqveni patara kargad izrdeba da misi zomebi sagrdznoblad didia wina kvireebtan shedarebit. imis shemdeg rac 10 kvira warmatebit davasrulet me 11e kviridan daiwyo swrafi ganvitarebis periodi. sashualod am kviridan sisxli daiwyebs cirkuirebas bavshvsa da sashviosnos shoris. bavshvi am periodshi daaxloebit 2.5 ??“ 3 santimetria. misi sxeulis dziritadi nawilis formireba dasrulebulia, kidurebi ixrebian. aseve nel nela myardeba bavshvis dzvlebic. bavshvi ukve kargad modzraobs da tavisuflad gadaadgildeba mucelshi mistvis gamoyofil teritoriis farglebshi. igi ylapavs wyals da aslokinebs kidec. bavshvis sqesis garcheva nel nela shesadzlebeli gaxdeba male, tu tqveni patara bichia misi sasqeso organos garcheva ukve sheidzleba. tqveni guldzmarvis shegrdzneba da ghebineba isev dzlier gawuxebt. male es problemac uken darcheba, mtavaria tqveni yuradreba gadaitanot imaze, tu rogor vitardeba da dghiti dghe izrdeba tqveni patara, nel??“nela daiwyet fiqri imaze tu sad unda mouwot bavshvs otaxi, rogor gaaformot igi, daatvalieret maghaziebi, moidziet tqventvis sasurveli bavshvis sawolis, etlis tetreulis da sxvata ideebi. ganitvirtet. rchevebi mamikoebs - tu tqven metad dadzabuli xart momaval tveebze fiqrebit da grdznobt uamrav finansur tu fsiqologiur pasuxismgeblobas, girchevt modundet da ar fiqrot mxolod rutinul valdebulebebze. gaxsovdet, tqveni meughle didi xania sheegua amas da siamovnebs kidec amaze fiqri. morchit wuwuns da modit xasiatze. shegidzliat dakavdet sportit an ubralod gaertot cota xnit.saxlshi dabrunebulma ki meughles achuqet yvavilebi da utxarit, rom dzalian giyvart. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:43 kvira 12 umetes orsultatvis es kvira \"gardatexis kviraa\". qali mshviddeba, iklebs toqsikozi da chvenc imeds ar vkargavt, rom tqveenc am bednier qalta ricxvs miekutvnebit. am droisatvis tqveni pataras titebi sruliad dacalkevdnen. tmebma da frchxilebma daiwyes zrda, sasqeso organoebma miighes tavianti gansxvavebuli formebi.yvelaferi gegmazomierad mimdinareobs. tu raime chivilebi gaqvt, miakitxet tqvens pirad eqims. chaitaret analizebi da yuradgheba miaqciet cvlilebebs sisxlsa da shardshi. tu tqven shekruloba gawuxebt kargi gamosavalia vashlis migheba, aseve savi qliavis chiri, an shekrulobis mosaxsneli preparatebi romlebic gankutvnilia orsulebistvisac am kvirashi bavshvis ganvitarebis mxriv xdeba rigi dzalian saintereso cvlilebebisa: misi titebi iwyeben moxras, aseve vitardeba wovis refleqsi. tu tqven mucelze daikakunebt tqven da sheumchnevlad magram mainc miighebt sapasuxo reaqcias bavshvisgan. male chiplari daiwyebs masze dakisrebuli mnishvneovani rolis srulyofilad shesrulebas. amastan ertad bavshvis tvinshi nervuli ujredebi dzalian swrafad mravldeba. pataras tvalebi da yurebi ganlagdnen sachiro mdebareobebze, bavshvis saxe ukve ighebs adamianis gamometyvelebas. am kviristvis tqveni pataris sigrdze daaxloebit 7 ??“9 sanrimetrs aghwevs da 8??“10 gramia wonashi. rcheevebi mamebs - momavali deddiko tavs ufro daculad da usafrtxod igrdznobs mxolod tqvens gverdit. amitom iseirnet mastan ertad da saertod ecadet, ufro meti dro dautmot, vidre amas aketebdit uwin --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:46 kvira 13 gilocavt am kvirashi mtavrdeba pirveli trimestri. tu toqsikozi mainc gitevt, nu daghondebit, es male gaivlis. es periodi yvelaze ufro sasiamovno da mosaxerxebelia tqveni orsulobis sxvadasxva etapze. am droidan ukve tavisuflad varchevt bavshvis sqess. mtaavaria mas hqondes swori mdebareoba. es kvira datvirtulia siaxleebit. bavshvis titebze chndeba anabechdebi, misi jer kidev gamchvirvale da txeli kanis qvesh kargad mochans organoebi, kuchnawlavi, guli da sxv. sasharde siseemamac daiwyo chamoyalibeba, bavshvi iwyebs shardis gamoyofas. aseve sheudzlia wylis ylapva da slokini. cndeba frchxilebi xelebsa da fexis titebze. sxeuli sigrdzeshi izrdeba da tavis zomebtan tanafardobashi modis. am droistvis misi sigrdze 8??“10 santimetrs aghemateba. tqveni shegrdznebebi: guldzmarva da pirghebineba nel??“nela imdenad shemawuxebeli aghar aris.. da male sruliad gaqreba. ecadet dawvet marcxena gverdze, ase bavshvs meti jangbadi miuva, xolo tqveni tirkmelebi naklebad daitvirteba. tqvenc nel nela eguebit axal mdgomareobas da ufro mshvidad da tavdajerebulad gamoiyurebit, albat ukve moidziet saorsulo tansacmeli, da bevrad komfortuladac grdznobt tavs masshi. rchevebi mamikoebs - ketili iyos tqveni II trimestrshi mobrdzaneba. es ramodenime tve iqneba dzalian sasiamovno da yvelaze ioli mteli fexmdzimobis periodshi. dediko kargad grdznobs tavs, hormonebi chadgnen kalapotshi. ubralod isini ertmanets sheeguen. dediko jer kidev mshvenier formashia. girchevvvt aghnishnnot I trimestris damtavrebada dro sasiamovnod gaatarot shexmatkbilebulad!!! --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:46 kvira 14 tqven odesme gifiqriat sityva \"fexmdzimobis\" mnishvnelobaze? chaufiqrdit mas. tqveni sxeuli nelnela emzadeba wonashi momatebisatvis, am droisatvis hormonebi ukve aghar boboqroben. tqven shegidzliat eqoze sheamowmot tqveni shvilis guliscema. am dros ki tqveni momavali ukve echveva chasuntqvasa da amosuntqvas. yurebi da tvalebi ganagrdzoben modzraobas da ganvitarebas. xelebi xdebian funqcionalurebi da patara swavlobs mat xmarebas. cdilobs amodzraos isini. (es jerjerobit ufro refleqsia) . bavshvi iwyebs warbebis modzraobas. da gamoxatavs emociebssaxeze sxvadasxva mimikebis mighebit. ukve icis cera titis wovac. aseve sheudzlia chawidebac, anu es refleqsic atvisebuli sqvs. bavshvi am droisvis 10 sm??“ze metia da daaxloebit limonis zomis aris. am kvirashi misi tani izrdeba xolo tavi proporciebs uaxlovdeba. bavshvis mklavebi grdzeldeba.tani ifareba dzalian dabali da nazi tmit. elenta exmareba sisxlis wieli ujredebis warmoqmnas. bavshvi kvlav bevr modzraobs mucelshi, tumca tqven amas jer kidev ver grdznobt. gilocavt meore rimestrshi gadmonacvlebas, am kviridan tqveni problemebi daiklebs. mkerdis mgrdznobiaroba da tkivili gaqreba. ghebinebis shegrdznebac unda gauchinardes. individualuria, tumca am kviridan sheidzleba sheamchniot wamzrdili muceli, romelic odnav gaircheva uwindeli formisgan. rchevebi mamikoebs - gaixaret! tqveni patara ukve realuri arsebaa. xshirad mieferet mas. utxarit saalerso sityvebi. gayevit meughles exoskopiis gadasaghebat rata tqveni tvalit naxot patara arseba romelic sul male gachndeba da tavdayira daayenebs tqveni cxovrebis ritms. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:47 kvira 15 tqveen ukve sheechviet tqvens didebul rols momavali dedisa. iaret amayad da mshvidad. eqos gadaghebis shemdeg ukve shesamchnevi xdeba, rom pawawina arseba cera tits wovs. dzvlebi magrdeba dghitidghe. bavshvis kani jer dzalian txeli da gamchvirvalea, tqven sheidzleba dainaxot sisxldzarghvebi matshi. am periodshi pataras sxeuli ifareba dzalian txeli tmit. es tma amodis 26 kviramde. sqesis dadgena shesadzlebelia eqoti, magram tu tqven gindat, rom sqesi siurprizi iyos, mashin unda stxovot eqims, tavi sheikavos sqesis dasaxelebisagan. am periodshi bavshvis sigrdze daaxloebit 12 sanimetramdea. bavshvi dzalian mcire raodenobit magram mainc, nestoebit isrutavs sanayofe wylebs da primitiuli suntqvis varjishebs aketebs. bavshvi ukve ganarchevs sinatles, mucelze rom fanris dzlieri shuqi miinatot, bavshvi sheecdeba misgan damalvas da misi sinatlis acilebas ukan dawevit an shetrialebit. dedikoebma am droistvis daaxloebit 2-3 kilogramamde moimatet (zogma meti, zogma naklebi individualurad). am periodshi tqven tavs uket grdznobt vidre pirvel trimestrshi. tumca shesadzlebelia garkveulma sunebma da gamaghizianeblebma kvlav shegaxsenot arasasiamovno periodi. orsul qalta nawili uchivis cxviridan da ghrdzilebidan sisxlisdenas. es tu tqveni problemac iyo shegidzliat ar inerviulot es bunebrivi gamovlinebebia tqveni mdgomareobis. am periodshi sagrdznoblad naklebia muclis moshlis albatoba. tqveni patara ufro da ufro izrdeba dedis da mamis mzrunvelobis shedegad. sheecadet akontrolot sakutari guneba ganwyobileba, yoveli tqveni moqmedeba aisaxeba bavshvis ganvitarebashi. tu tqven xsh???rad gaighimebt, da iqnebit karg xasiatze, nervebs ar aishlit, ar inerviulebt.. am mxriv sheuwyobt xels rom patara ushfotveli, mshvidi nervuli sistemit chamoyalibebuli daibados. es xom tqven mshobiarobis shemdeg periods ufro mshvids da lamazs gaxdis. rchevebi mamikoebs - yuradgheba ar moaklot dedikoebs, xshirad chaexutet mat. gamokvlevebi achvenebs, rom rac metad eferebit meughleebs, mit metad mshvidad vitardeba tqveni patara da amit yvela bednieria. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:48 kvira 16 am kvirashi tqven sheidzleba pirvelad sheigrdznot tqveni nayofis frtxili modzraoba. es ufro shesagrdznobia im qalebshi, romlebsac adre umshobiariat, an gamoirchevian ufro xmeli aghnagobit. pirveli shegrdznebebi dzalian wagavs mucelshi haeris bushtukebis gaskdomas, an gadaadgilebas.amis gamo xshirad gamoucdeli dedebi verc ki xvdebian, rom es mati shvilis pirveli gamoxmaurebaa mative sxeulidan.. iyavit ufro dakvirvebulni, da yuradgheba miaqciet muclis shignit mimdinare yovel movlenas, tqven sheidzleba gamogrchet tqveni pataras mokakuneba.. ra xdeba am dros patarastan? fexebi am periodshi ufro grdzelia vidre xelebi. bavshvi tavisuflad modzraobs, radggan jer kidev sakmao adgili aqvs. frchxilebi xelebsa da fexebze ganagrdzobs zrdas. bavshvis sxeulis sigrdze axla 12 sm ze metia. da daaxloebit avokados zomisaa. bavshvis tavi ganagrdzobs formirebas. tvalebi metad dauaxlovda ertmanets vidre uwin. yurebic miiweven saboloo poziciis dasakaveblad. dedikos muceli ufro da ufro shesamchnevia, ufro maghlidanac iwyeba, es imis gamo xdeba, rom bavshvi izrdeba da mas meti da meti teritoria schirdeba. qalebis did nawils awuxebs charbtmianobis problema orsulobis periodshi. gansakutrebit shesamchnevi xdeba tmebi mklavebze, saxeze da mkerdze da mucelzec ki. rchevebi mamikoebs - aseirnet meughle sufta haerze. ecadet shearchiot myudro dagashlili adgili, umjobesia parkebsa da skverebshi, sadac igi ar daighleba da dasvenevasac shesdzlebs. shedzlebisdagvarad chaataret saghamis mocionic. es aris orsultatvis aucilebeli procedura mteli damqancveli dghis shemdeg. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:49 kvira 17 tqveni organizmi amdzafrebs sisxlis mimoqcevas, rac aucilebelia nayofisatvis. moemateba samusho tqvens gulsac. es ar iqneba tqventvis sheumchneveli - moimatebs oflianoba, ertgvari gamonayofi sasqeso organodan. es sxeulshi mocharbebuli sitxis bralia. am dros sachiroa davicvat piradi higiena. tqveni patara ukve 140 gramia. am periodshi swrafia zrda, radgan bavshvis kanshi cximi iwyebs chamoyalibebas, nayofi da placenta titqmis erti zomis arian. bavshvis refleqsebi chaamoyalibebulia, igi ylapavs, wovs da amodzravebs kidurebs, reagirebs xmaurze. tvalebi iwyeben nel modzraobebs da male mati gagheba daxuchvac shesadzlebeli gaxdeba.chiplari aqtiurad awvdis sakvebs bavshvis organizms rac xels uwyobs bavshvis swraf ganvitarebasa da wonasa tu sigrdzeshi matebas. bavshvis sigrdze 13 santimetrze metia. misi sxeuli swrafad gaizrdeba da wonashic moimatebs am momdevno ramodenime kvirashi. dedikoebi ukve damdzimebulad grdznoben tavs chveul formastan da wonastan shedarebit. gravitaciis centri inacvlebs. amitom sheecadet ar gariskot da dabalqusliani fexsacmeli atarot, rac sheamcirebs fexis gadabrunebis, da wonasworobis shekavebis problemas. tanac ase ufro kopfortulad igrdznobt tavs. manqanashi jdomisas sheecadet usafrtxoebis ghvedi daimagrot muclis qvevit tedzosken, rac agaridebt tavidan muclis dadzabulobasa da tkivils. tu tqven tvalebi gishrebat ixmaret specialuri tvalis wvetebi, xolo im shemtxvevashi tu kontaqtur linzebs xmarobt sheecadet daasvenot tvalebi xshirad, da droebit gadaxvidet satvalis xmarebaze. rchevebi mamikoebs - dediko ukve grdzobs pataras modzraobas. tqvenc xshirad daadet xeli mucelze, rom tqveni grdznobebic gamoscadot. patara ukve getamashebat. gaagrdzelet mocionebi saghamoobit mainc. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:49 kvira 18 orsulis sashvilosno dghitidghe izrdeba da ufro did adgils moitxovs mucelshi, amitom monaxet wolisa da dasvenebis moxerxebuli mdgomareoba. gamoiyenet balishebi da sxva mowyobilobebi. yuradgheba miaqciet kidurebs - xom ar gisivdebat. tu msgavsi ram sheamchniet, mimartet mkurnal eqims. chaitaret analizebi. shearchiet kvebis da dasvenebis swori rejimi. shecaadet ar gadaighalot. tqveni patara 14.5 santimetrisaa da iwonis 200 grams. grdzeldeba dzvlebis gamagrebis procesi, formirdeba fexisa da xelebis titebis falangebi. mas sruliad chamouyalibda saxis nakvtebi - tvalebi ukve tavis wina mxares ganlagdnen, aseve warmoiqmnen xelisa da fexis gulebic. tqven xshirad grdznobt bavshvis modzraobas. es normaluria. orsuls sul metad emateba chamis mada, sheecadet chamot cot cota da xshirat, shearchiet sasargeblo sakvebi miighet kalci, rkina, da bavshvistvis aucilebeli vitaminebis shemcveli produqtebi. xacho, rdze, lobio, broweuli, bardijani, limoni. tqveni wneva sheidzleba am trimetrshi gansakutrebulad maghali iyos, tumca es bunebrivicaa, im cvlilebebis fonze rac tqvens organizmshi xdeba. tqven albat eqoskopiis vizitic giaxlovdebat. ase eqimi kargad daatvalierebs bavshvis mdgomareobas, sheafasebs ganvitarebis dones, gazomavs mas da savaraudo wonasac getyvit, waighet CD rata eqimma shedzlos tqveni pataras modzraobebis chawera, es dauviwyari emocia iqneba. aucileblad wamoighet da sheinaxet tqveni shvilis pirveli fotoebi. iqve getyvian mshobiarobis savaraudo tarighsac, tumca es tqventvis siurprizi aghar iqneba, chveni saitis meshveobit albat ukve bevrjer gamotvalet tvitonac mshobiarobis tarighis gamomtvlelis meshveobit. rchevebi mamikoebs - daicavit adre tqmuli yvela rekomendacia iyavit momtmenni da gulisxmierni. gverwmunet, tqveni tavganwirva mxurvaled daafasdeba --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:50 kvira 19 moemzadet fsiqologiurad. mimartet specialur orsulta kursebs, tu isini arseboben, anda gaecanit aseve specialur literaturas, rata sulierad da fizikurad moemzadot orsulobis danarcheni periodisa da mshobiarobis sworad warmartvisatvis. yuradgheba miaqciet kvebas, miighet jansaghi da ekologiurad sufta produqtebi, xili. am kvirashi tqveni patara titqmis 230 gramia da 15.5 -16 sanitimetramdea sigrdzeshi. tu is gogonaa, mas ukve aqvs primitiuli kvercxujredebi tavis sakvercxeshi. es ki momavalshi tqveni shvilishvilebi arian - gogonebi da bichunebi, nayofis kani mtlianad dafarulia ghinghlit. igi mshobiareobamde ramdenime xnit adre cviva. agretve formirdeba mudmivi kbilebis chanasaxebic. tvini ayalibebs smenis, ynosvis, grdznobis, gemovnebis da mxedvelobis grdznobebistvis sachiro mdebareobebs. axla tqvens pataras kargad esmis tqveni, ase rom ar mogeridot xmamaghla kitxvis, simgheris, tu musikis smenis. bavshvis sxeuli tanda tan proporciuli xdeba. dedikoebo, tqveni muceli sul ufro da ufro imatebs da yvelastvis shesamchnevi xdeba, es albat dzalian gaxarebt. muclis da shesabamisad bavsh[is zrda ganvitareba sul ufro da ufro chqari tempit miiwevs win. bavshvis zrdis paralelurad tqveni uwindeli tansacmeli dzalian patara gechvenebat, tumca msh???biarobidan sul male qalta umravlesoba ubrundeba orsulobamde arsebul wonasa da ibrunebs uwindel vizuals. tqven sheidzleba shenishnot laqebi sxeulze, es ar aris sashishi da mshobiarobistanave gaqreba. es laqebi sheidzleba sheamchniot saxeze, kiserze, fexebze. shesadzloa idayvebis da dzudzustavebis gamuqebac. aseve dzalian xshiria muclis shuashi muqi xazis chamoyalibeba mas Linea nigra sac uwodeben. es laqebi tavistavad gaqrebian, xolo gachenashi mat xels uwyobs mzec, ase rom moeridet pirdapir mzis sxivebs. rchevebi mamikoebs - yvelaferi gegmazomierad mimdinareobs. yuri ar ugdot megobrebis dacinvebs da qirqils. odesme isinic aghmochndebian analogiur situaciashi da mashin........ motmineba da motmineba! --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:51 kvira 20 sashvilosno iwevs zemot, amitom tqveni muceli ufro shesamchnevi xdeba.sheidzleba am periodshi gagichirdet suntqva, radgan muclis ghrushi arsebuli shinagani organoebi awvebian diafragmas zemot, ritac cotati zghudaven tqveni filtvebis tavisufalmodzraobas. am dros tqveni pataras kani daifareba damcavi nivtierebit, romelic titqmis mshobiareobamde mihyveba nayofs. axla misi wona 290 gramia da sigrdze 25 santimetri. tqveni patara am kvirashi metad aslokinebs da met wyals ylapavs. shesabamisad iwyebs moshavo sitxis ganavlis gamoyofas, romelsac tqven mshobiarobis shemdegac shenishnavt bavshvis higienur safenebze. dedikoebs vulocavt! tqven am rtuli gzis naxevari ukve ganvlet warmatebit. da albat 6??“10 kilomde moimatet wonashi. wonis matebis normebis shesaxeb wasakitxad daachiret am links. tqven gesachiroebat iseti sakvebi romelshic didi raodenobitaa rkinis shemcveloba rata ar dagivardet gemoglobinis done, amisatvis aucilebelia yoveltviuri analizebit masze dakvirveba. analizebi aseve ketdeba cilis shemcvelobis gasakontroleblad shardis analizis chabarebit. saocaria magram tqven albat ukve sheamchniet rom ghame suntqva gichirt, meughlem ki albat gaxarat rom ghamghamobit xvrinavt. ghrdzilebidan sisxldenac normaa fexmdzimobisas da ar shegeshindet tu aseti ram sheamchniot. albat fexebi male geghlebat, sisxlshi protrombinis donis sakontrolod xshirad chamet limoni, igi tavidan agacilebt sisxlis shesqelebas. tqven cudad gdzinavt ghamit, xshirat oflianobt da gxcelat, amis shesamsubuqeblad sheecadet tqveni sadzinebeli xshirad aniavot, shemoushvat sufta da grili haeri. tundac sheghebuli datovot fanjara. dzalian dagexmarebat aseve motbo shxapi dzilis win. albat tqvenma konsultaciis eqimma ukve gaswavlat tu rogor wamodget sawolidan. brundebit gverdze, erti xelit ichert mucels, xolo meore xelze dayrdnobit wevt sxeuls. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:52 kvira 21 am kvirashi swrafi zrdis faza neldeba. samagierod dzlierdeba gulis zrdis procesi da fexebic taviant normalur zomas uaxlovdebian tqvenma pataram wonashi sagrdznoblad moimata is axla ufro didia da iwonis 370 grams. mas tavisi cera titi mudam pirshi udevs da mondomebit wovs. es refleqsi bavshvs kidev didxans gahyveba da ukve dabadebis shemdeg sakvebis mighebis mtavar sashualebad gadaiqceva. tqven ki gaakontrolet tqveni welis garshemoweriloba da chainishnet. ase moiqecit momdevno kvirebshic. sheadginet ertgvari cxrili da daakvirdit. paralelurad iaret konsultaciaze tqvens ginekologtan. pataras chumi bidzgebi nel nela ukve gadaiqceva dzlier dartymebad, tqven amas nel nela sheamchnevt. meore trimestri saerto jamshi yvelaze mshvidi periodia orsulobisa. tumca tqven mainc gaqvt wuwunis sababi, magalitad sul gshiat da dzghomas ver grdznobt, male ighlebit, xshirat gsurt dasveneba, awuxebt udziloba, an mousvenrobt dzilshi. am yvelafris shemsubuqeba sheudzlia mxolod karg da mshvid ganwyobas, romlis sheqmnashi dagexmarebat tqveni meughle. am periodshi kargi gasartobia bavshvis tansacmlis da aqsesuarebis dzieba maghaziebshi. shearchiet bavshis otaxis mowyobiloba sawoli, etli, tetreuli... rchevebi mamikoebs - ar moadunot tqveni yuradgheba meughlis mimart. waiyvanet igi sadme, mxiarul kompaniashi, tumca sheecadet aaridot ghreobasa da mosawyen tavyrilobebs. xshirad gaumeoret, rom am pataras tqvenc isetive sixarulita da moutmenlobit moelit, rogorc tviton dediko. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:53 kvira 22 orsulobis I trimestrshi qalis seqsualobis done dabalia, rac gamowveulia mimdinare toqsikozit da sxva tanamdevi movlenebit, agretve muclis moshlis shishit. II trimestridan qalis seqsualuri aqtivoba imatebs da seqsic ufro usafrtxo da dasashvebia. am kvirashi tqveni patara ukve shesamchnevad gaizarda da igi axla 420 gramia da 27.5 santimetria sigrdzeshi. nayofs gamokvetilad amchnevia warbebi. dedikoebo, axla tqven cotcotaobit imatebt wonashi. amitom ar gawyendat patar-patara varjishebic. moifiqret tqventvis xelsayreli ramodenime varjishi ??“ (magalitad kisrisa da kidurebis) da ivarjishet daghlilobis dros. pataras tvalebi srulad chamoyalibda, aseve kbilebistvis ghrdzilebi, kani isev dafarulia rbili da nazi balnit. bavshvis ganvitareba da zrda grdzeldeba. dedikoebo tqveni muceli magnitivitaa da yvela garshemomyofta xelebs izidavs tavisken, rig shemtxvevashi orsulta did nawils es aghizianebs da tavis aridebas cdiloben. tumca nu gagikvirdebat xalxis yuradgheba, yvelas ainteresebs baias dartymebis shegrdzneba, yvela gaxarebulia da ketilganwyobili. ase rom tqvenc gaighimet da gaxalisdit, es ulamazesi periodia yvela dedistvis. tu tqven sheamchniet striebi mucelsa da mkerdze, nu shegeshindebat es kanis dachimulobis shedegia. misgan tavis dasacavad sauketeso sashualebaa kanis mudmivi masaji da damarbilebeli da damatenianebeli sashualebebis gamoyeneba, rac xels sheuwyobs kanis welvadobis da elastiurobis gazrdas, shesabamisad tavidan avicilebt striebis warmoshobas. rchevebi mamikoebs - varjishebi da gantvirtva tqvenc ar gawyendat, cotati tu gaertobit, amit sasicocxlo dzalebs aghidgent da meti shemartebit gaagrdzelebt dziritad saqmianobas. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:54 kvira 23 am dros tqveni patara ukve 30 santimetria wona ki 510 gramia. mas chamoyalibebuli aqvs warbebi da wamwamebi. tvini ki iwyebs swraf matebasa da ganvitarebas. am kvirashi pataras ganvitarebuli aqvs frchxilebi, wamwamebi, kuchi da nawlavebis mtliani sistema. kuchnawlavshi chans mcire zomis ganavali. tqven albat ufro metad imatebt wonashi axla radgan tqveni patarac swrafad vitardeba da izrdeba. tqveni weli ukve natlad grdznobs momatebul simdzimes, ataret dabalqusliani fexsacmeli (sruliad uquslo fexsacmeli aseve gagrdznobinebt diskomforts). ecadet xshirad ijdet. tqveni ginekologi titebis frtxili modzraobit adges nayofis pozicias. aseve santimetrebit izomeba sashvilosnos poziciac. dedikoebma am kviridan sheidzleba sheamchniot fexebis dasieba, gansakutrebit saghamos an siarulis shemdeg, amisgan tavis dacva shesadzlebelia sitxeebis shezghudvit da cilebis raodenobis kontrolit yoveltviur analizze dayrdnobit. saghamos sheecadet fexebi shemoawyot shemaghlebul adgilas, dailaget balishebi da fexebi daalaget zed ise rom tqveni sxeuli ufro dabla aghmochndes vidre kidurebi. ase xels sheuwyobt sisxlis swor mimoqcevas. protrombinis donis awevis shemtxvevashi tqven igrdznobt fexebis xshir da mtkivneul gakvandzvas, amis tavidan asacileblad miighet limoni da da akontrolet protrombini. rchevebi mamikoebs - zogi ojaxi advilad agvarebs momavali pataris saxelis problemas, zogan ki es xdeba III msoflio omis sababi. xshirad es problema ojaxis sxva wevris saxelis darqmevastan aris dakavshirebuli, daimaxsovret es patara tqveni sheqmnilia da tqveni aghsazrdeli, amitom nuravis charevt am sasiamovno processhi. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:54 kvira 24 bavshvis sxeuli ikrefs wonas sigrdze 30.5sm. wona 500 gramamde. bavshvi kvlavindeburad swrafad vitardeba, igi yovel kvireulad asrulebs sxvadasxva organoebis da sxeuli nawilebis chamoyalibebis process. tqven ukve dzalian ashkarad amchnevt mis modzraobebs mucelshi, igi xshirad inacvlebs adgilidan adgilze, achers fexebs da xelebs mucels. reagirebs xmaurze, musikaze, saubarze, tqveni xasiatis cvlilebaze. shesadzlebelia bavshvma ramodenime dghe chumad da tqventvis sheumchnevlad imodzraos mucelshi, am dros dedebis didi nawili panikashi vardeba da uchndebat shishi, xshirad iketeben daugegmav exoskopias, rata darwmundnen rom mati patara janmrteladaa da agrdzelebs ganvitarebas. tu aseti ram tqvenc shenishnot, nu shegeshindebat, pataras dghis ganmavlobashi shesadzloa edzinos da ghamit ki gaighvidzos, shesabamisad misi modzraoba ver shenishnot, es bunebrivia da xshirad xdeba sashishi ki araferia. sheecadet jansaghad ikvebod wonis mateba aucilebelia tqveni bavshvistvis, tumca tu tqven problema gaqvt charb wonastan akontrolet sakvebis migheba, da sheecadet ar gadaacharbot dadgenil normebs. ikvebet cot cota da naturaluri sakvebi: xili, bostneuli, mwvanili. miighet rkinit savse produqtebi da kalci. xshirad chaayenet saqmis kursshi tqveni piradi eqimi. tqveni sashvilosnos dziri titqmis tqveni chipis zemotaa, am perodshi unda gaufrtxildet tavs, shezghudet uxeshi modzraobebi, tavi sheikavet simdzimeebis awevisgan, rata ar moxdes naadrevi mshobiaroba. 24-e kvirashi udrood dabadebul bavshvebs gadarchenis aravitari shansi ar aqvt. ra itvleba adreuli mshobiarobis winapirobad da nishnebad? muclis dzlieri tkivilebi sisxldena sisxlis laqebi sacvlebze wnevebis xshiri cvalebadoba, maghali wnevidan dabal wnevaze xshiri vardna da piriqit. menjis dzvlis tkivili (yvela am nishanis shemchnevis shemtxvevashi saswrafod mimartet pirad eqims, rata gadakontroldes da tavidan avicilot naadrevi mshobiaroba). rchevebi mamikoebs - gadaighet bevri suratebi ertad. sheidzleba dediko iset karg formashi aris magram es suratebi samaxsovrod dagrchebat mteli cxovrebis mandzilze. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:55 kvira 25 am kvirashi bavshvi ganagrdzobs ganvitarebas, magram misi kani isev dzalian txeli da gamchvirvalea. yalibdeba filtvebis kapilarebi da cxviris nestoebi iwyeben gaghebas. datvirtuli kviraa. am kvirashi ganwyobileba kvlav kargia. mouxshiret eqimtan konsultaciebze siaruls. am kviridan tqveni patara ukve izrdeba saatobrivad,igi axla 700 grams iwonis da daaxloebit 34 sm??“ia. dedikoebma albat sheamchniet mametebuli charbtmianoba sxeulze xelebze, mucelze mkerdze. orsuloba ukve gemchnevat saxezec, igi metad savse gaxda, tuchebi da cxviri daberilia uchveulod, loyebi da ghababic dagetyot. es gardauvalia, yvelaze naklebi wonis matebis drosac ki saxis nakvtebi mainc ganicdian droebit cvlilebebs, romlebic mshobiarobistanave nel nela gaqrebian da chveul formas miigheben. tqven ukve amchnevt, rom modzraobisas ukve ise tavisufali da moqnili aghar xart rogorc uwin, eqimma savaraudod girchiat meti mosveneba, da sufta haerze seirnoba, gantvirtva, karg ganwyobaze yofna. am droistvis bavshis saxeli albat shercheuli gaqvt ukve, tumca kidev ertxel shegidzliat gadaxedot chvens saxelebis gverds. bavshvistvis saxelis sworad shercheva xom dzalian mnishvnelovania misi momavali cxovrebis mandzilze, saxeli unda sheirches rogorc tvisobrivad da gvartan shetanxmebit aseve shinaarsobrivad, mnishvnelobis kutxitac. rchevebi mamikoebs - ukve droa dagegmot tqveni shvebuleba, radgan axlovdeba mshobiarobis tarighi. aseve moagvaret tqveni meughlis samsaxuris problemebic tu igi mushaobs, radgan mshobiarobis shemdeg masac mouwevs ramodenime xani saxlshi yofna. izrunet dzidzis sherchevazec, es dzalian sapasuxismgeblo saqmea. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:56 kvira 26 am periodshi tqveni pataras aqtiuroba ukve shesamchnevi xdeba garshemomyoftatvis, rom ar gadaighalot shearchiet wolisa da dasvenebis moxerxebuli mdgomareoba. am droidan bavshvs esmis yvela xma gareshemo, adre mas mxolod is xmebi esmoda rasc ismenda tqvens mucelshi, axla yvelaferi sheicvala, amitom kargi iqneba moasmeninot sasiamovno musika, mat shoris klasikuric, rogoricaa mocarti, vivaldi, chaikovski da shtrausi. am musikas moaqvs dadebiti muxti da sasiamovno ganwyobileba. am droistvis pataras wonaa 820 gramamde, xolo sigrdzea 35,6 sm. dedikoebi isev agrdzeleben yoveldghiur saqmianobas, tumca ukve shesamchnevlad damdzimdnen, patarac xshirad axsenebt tavs aqtiuri modzraobebit. tqven ukve unda dafiqrdet sad apirebt mshobiarobas. shearchiot meani da dagegmot tu rodis mixvalt mastan konsultaciaze, sashualod es xdeba 34-35 kviridan, magram tadarigis dachera da winaswar chawera ar dagaviwydet. rchevebi mamikoebs - shearchiet tqveni bavshvistvis sawoli da sxva sachiro nivtebi? tu jer ar gizruniat amaze shegidzliat nel-nela dautmot dro am sakitxsac da nu daujerebt cru rwmenebs, titqos da ar sheidzleba bavshvis dabadebamde mistvis nivtebis shedzena. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 9:56 kvira 27 am kviridan tqven sheidzleba aqtiurad moimatot wonashi. es sashishi ar aris, aqve unda itqvas, rom imatebs tqveni mkerdis zomac. bunebrivad mkerdis (igulisxmeba ertis) wona qalshi aris 200 grami, xolo orsulshi 780 grami. zogadad qali orsulobis periodshi imatebs 11-13 kilograms, es normaa. am periodisatvis tqveni pataras kani dzalia danaochebulia da gauxeshebuli wyalshi mudmivad yofnis gamo. axla is iwonis 900 gramze cota mets. da ukve daaxloebit 36.8sm??“ ia sigrdzeshi. am dros bavshvi ganagrdzobs ganvitarebas. misi tvalebi ixucheba da igheba, formirdeba badurac. misi tanis zrdac swrafia. tvini kvlav ganagrdzobs zrdasa da ganvitarebas. bavshvis slokins kvlav grdznobt nu shegeshindebat, patara amit ar wuxdeba. tqven sheidzleba haeris ukmarisoba gawuxebdet, aseve sheidzleba igrdznot tkivilebi welis areshi, fexebis tkivilebi da udziloba orsulobis tanmdevi simptomebia ase rom tu es problemebi tqvenc gagichndat cotac unda gaudzlot. welis tkivils shvelis msubuqi masaji, tbili abazanac dzalian dagexmarebat gantvirtvashi. eqimtan konsultaciaze ar dagaviwydet wonis gadamowmeba, aseve aucileblad sheimowmet wneva. eqimi xelis mucelze dadebit da specialuri aparatit sheamowmebs bavshvis guliscemasa da suntqvas, aseve bavshis mdebareobas. rchevebi mamikoebs - nu anerviuldebit tu shua ghames mogiwevt gaghvidzeba da dedikos kaprizebis asruleba nu gaubrazdebit mas, tu uecrad mogtxovat didi jamit marwyvi an erti qila xizilala... mas es epatieba igi did fsiqologiur datvirtvas ighebs orsulobis periodshi.\" --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:04 kvira 28 bavshvis sigrdzea 37.6 sm. daaxloebiti wona - 975 grami. misi wona ukve aghar gadzlevt sashualebas tavisuflad da didxans idget fexze. tqven advilad ighlebit. ecadet miighot mxolod jansaghi sakvebi da daicavit dieta, romelic shetanxmebuli iqneba tqvens pirad eqimtan. am kviridan moyolebuli konsultacaze siarulic xshirad mogiwevt vidre uwin, tqveni eqimi sheamowmebs da gazomavs tqveni sashvilosnos parametrebs, bavshvis ganlagebas. axla tqven ufro xshirad dadixart mean ginekologtan archevt mshobiarobis gautkivarebis shesadzleblobas da sxva detalebs. tqvens mkerdshi ki dgeba xseni (rdzis winamorbedi), tu es ar moxdeba nu shegeshindebat,es ar nishnavs imas, rom momavalshi rdze ar geqnebat. tqvens pataras ki ukve gamokvetilad aqvs wamwamebi. pataras, romelic am kvirashi udrood daibadeba, gadarchenis garkveuli shansi gaachnia. dedikoebma sashualod 5 kilogrami moimates am periodistvis, rac imas nishnavs rom tqveni muceli ukve ashkarad wamoizarda, wonis mateba aseve dagetyot saxeze, mklavebze, tedzoebze da mkerdze. tqven sheidzleba igrdznot daghliloba da uguneboba, am dros kargia dzili da mosveneba, ikvebet mxolod eqimis mier shercheuli sakvebit, sakveb racionshi shseamciret comeuli, da pur??“funtusheuli ase tqven tavidan aicilebt wonis zedmet matebas, shesabamisad mshobiarobis shemgdomi reabilitaciis procesic xanmokle da umtkivneulod chaivlis. rchevebi mamikoebs - gixarodet !!! tqven sheabijet fexmdzimobis bolo stadiashi. gaiaret maghaziebshi da patarasa da dedikos sheurchiet lamazi nivtebi es tqvenc gagaxalisebt da dedikosac gaaxarebs. tu sayidlebistvis ver moicalet, samsaxuris shemdeg ganmartovdit, moawyvet romantikuli vaxshami da isaubret tqventvis saxaliso temebze, saghamo shegidzliat msubuqi masajitac daasrulot. es orivestvis sasargeblo iqneba. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:05 kvira 29 tqveni shinagani organoebi nayofis gazrdis gamo dzalian sheviwrovebulia da es garkveul diskomforts giqmnit. gichirt suntqva, modzraoba. daakvirdit fexebs, shesivebis shemtxevevashi chaitaret shesabamisi analizebi. miaqciet yuradgheba kvebis rejims da racions, fizikur varjishebsa da dasvenebas. sasurvelia iseirnot sufta haerze. pataras ukve chamouyalibda dzvlis tvini, igi yoveldghiurad gamoyofs 0,5 l. shards, romelic ighvreba sanayofe wylebshi. xshirad nayofi am wylebs tvitonve ylapavs da mis amotumbvas filtvebidan mshobiarobis momentshi axdens meani. exla tqveni pataras wonaa 1150 grami sigrdzeshi ki daaxloebit 38.1 santimetria. igi aqtiurad modzraobs fexebit, idayvebit, muxlebita da tavit. es kanonzomieria. xshirad daisvenet. nu gadaitvirtebit, gaxsovdet tqveni patara sul male moevlineba qveyanaze. iqoniet xshiri kontaqti pirad eqimtan, tqven albat ukve icit savaraudo mshobiarobis tarighi ..... albat ukve samshobiaro saxlic shearchiet, dzalian droulia, radganac tqventvis aucilebelia imshobiarot normalur pirobebshi da sando eqimebtan. tavidan aicilet am periodshi didi xnit fexze dgoma da siaruli, rac advilad dagghlit da fexebis shesiebasac sheuwyobs xels. rchevebi mamikoebs - shearchevinet meughles mistvis yvelaze metad komfortuli samshobiaro pirobebi, rata man sasiamovno pirobebshi gaataros mshobiarobis shemdgomi ramdenime dghe. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:06 kvira 30 bavshvi sigrdzeshi 39.9sm-ia, misi wona ki titqmis 1360 grams aghwevs. izrdeba frchxilebi fexebsa da titebze, bavshvi ganagrdzobs ganvitarebas. am periodshi dedistvis dzilis sauketeso mdgomareobaa marcxena gverdi. zurgis tkivilis mosaxsnelad sheecadet gamoiyenot ufro didi da mogrdzo balishebi, da daidet isini zurgis qvesh an fexebs shua. ecadet meti dro dautmot gartobas, es karg gunebaze dagayenebt da cota xnit dagaviwyebt daghlilobis shegrdznebas. iseirnet maghaziebshi da sheidzinet tqveni momavali pataristvis sxvadasxva nivtebi. damerwmunet sasiamovnot gaatarebt dros. miaqciet yuradgheba iaret gamartulad, es garkveulwilad mogixsnit diskomforts. iaret mokle distanciaze da isic nela, tu nayofi bevrs modzraobs, ese igi mas jangbadi aklia, amitom nu daizarebt sufta haerze seirnobas da gantvirtvas nebismier amindshic ki. gverwmunet es tqveni pataris normalur ganvitarebas friad waadgeba. xasiatis cvalebadoba chveulebrivi movlenaa orsulobisas, tqven sheidzleba tirilis xasiatzec iyot xshirad, an sruliad umizezodac itirot. tqvens meughles didi gamdzleoba schirdeba rata tqveni xasiatis cvalebadoba advilad aitanos. tqven xom am periodshi yvela kaprizi gepatiebat, meughles ki mati shesruleba evaleba, tanac unaklod. ifiqret imaze, rom tqveni patara sul ramodenime kvirashi moevlineba qveyanas, tqven ki uamravi ram gaqvt mosaswrebi manamde. samshobiaroshi wasaghebi nivtebi shegidzliat ukve chamowerot, da daaxloebit 36 kviridan unda gaamzadot, rata sachiroebis shemtxvevashi nivtebis chalagebaze dro ar kargot. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:08 kvira 31 am periodshi tqven gaqvt usiamovno shegrdznebebi gul-mkerdisa da menjis dzvlebis midamoebshi. es gazrdili nayofis shedegia. am dros xshiria guldzmarva, mushaoba uchirs kuchsac, amitom chamet cota da xshirad. sheidzleba gqondet tkivilebi zurgis areshi, amitom xshirad daweqit da zurgi moasvenet. gverwmunet esec male gaivlis.... am kvirashi nayofi ukve acharbebs 1500 grams sigrdzeshi bavshvi aris 40 santimetrze meti. bavshvi tavs tavisuflad atrialebs ukve gverdebze, aseve aqtiurad iyenebs xelebs. sxeulis kanqvesh nel nela yalibdeba da chndeba cximis fena. bavshvis dartymebs tqven grdznobt yovel 5??“7 wutshi, es bunebrivia da kargia radgan bavshvi vitardeba da modzraobebi aqtiurobis gamomxatvelia. tu xsenis gamoyofa tqven ukve dagewyot, shegidzliat gamoiyenot mkerdis rbili safenebi, rata tavidan aicilot sitxis gamojonva tansacmelze. albat ukve chamoweret samshobiaroshi wasaghebi nivtebis sia: dedistvis: 1.kbilis jagrisi da pasta 2.dezodori 3.saparsi 4. saponi 5.sakutari pirsaxoci 6.sacvlebi (trusi, biusthalteri) 7.mkerdis safenebi 8. higienuri safenebi 9.ghamis perangi/xalati 10. rezinis shlopancebi abazanistvis 11.xelsawmendebi 12. shampuni 13.windebi bavshvistvis: 1. fexiani bodeebi 2. windebi 3.fexiani sharvlebi 4.bodeebi 5.qudebi 6.botli 7.rbili da naturaluri qsovilis adiela 8. higienuri safenebi --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:10 kvira 32 am periodidan sashvilosnos pulsireba (shekumshva-gafartoeba) matulobs. droa daiwyot fiqri mshobiarobis mimdinareobis shesaxeb. tqven ukve albat shercheuli gaqvt samshobiaro saxli da ayavnili gyavt mean-ginekologi. gaiketet analizebi or kvirashi ertxel, radgan mshobiaroba sul male mogiwevt. am kviridan tqveni patara yovel kvira 200-250 grams imatebs, da exla misi wonaa 1700 garmi, sigrdze ki 42.7sm-ia. mas ukve saxidan uqreba naochebi, da tavze ukve aqvs grdzeli tma. bavshvi yvelaze mets bolo 7 kviris ganmavlobanshi moimatebs. tqveni wona am bolo kvirebshi moaghwevs piks. wonis matebis kontroli nu dagaviwydebat daicavit msubuqi dieta tu tavs sheatyobt momdzlavrebul madas. ikvebet xilit da bostneulit, miighet sitxec oghond cota raodenobit. xshirad daisvenet, da daidzinet. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:10 kvira 33 am periodshi tqveni patara ukve dzalian swrafad icvleba da sul ufro da ufro emsgavseba im nacnob siluets rasac adamiani qvia.. misi sxeulis formebi tandatanobit aghwevs sachiro proporciebs. am kviridan tqveni pataras wonaa 1800 garmi, sigrdze ki 43,2 sm-ia sashualod. mas ukve saxidan uqreba naochebi, da tavze ukve aqvs grdzeli tma. misi dzvlebi jer kidev rbilia. am periodistvis eqimebi urcheven orsulebs maqsimalur mosvenebasa da gantvirtvas, gamodzinebas, radgan sul raghac 6-7 kvirashi qveyanas moevlineba tqveni patara, xolo dzili da mosveneba savaraudod cota xnit miviwyebas miecema, tumca es mdgomareoba sasiamovnoc aris daghlis miuxedavad. tu tqven gamdzafrebuli gaqvt seqsis motxovnileba es normaluria, mamakacta nawili advilad tanxmdeba amgvar shemotavazebas, zogistvis ki warmoudgenelia da shishic ki ipyrobs amis gafiqrebisas. nurc es gagikvirdebat da nu gakicxavt tqvens meore naxevars.. sheecadet shexvidet mis mdgomareobashi. bolo kvirebshi tqven sheidzleba shenishnot rogor gaizarda tqveni patara mucelshi, misi idayvebi, da fexis terfebic ki igrdznot dzalian mkafiod mucelze mocherisas, es imis manishnebelia, rom tqven dzalian axlos xart finishtan, daiwyet bavshvistvis nivtebis chalageba, ar dagaviwydet mati wyalshi gavleba. tqveni sachiro nivtebi albat ukve chaalaget, daidet wasaghebi chanta advilad misagneb adgilas, rata sachiroebis shemtxvevashi misi modz???eba ar gagichirdet --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:11 kvira 34 tqveni sxeuli emzadeba samshobiarod. unda icodet, rom mshobiaroba shedgeba 3 stadiisagan: a) yelis gaxsna- romelic sheimchneva sashvilosnos regularuli chintvebit. mati sixshire matulobs, rasac tkivilis matebac mohyveba, ris shedegad ixsneba sashvilosnos yeli. mshobiarobisatvis aucilebelia sashvilosnos yelis sruli gaxsna. b). gamodzeveba- nayofis gamodevna, am dros xdeba yelis sruli gaxsna rac exmareba dedasa da bavshvs, am ukanasknelis utravmod dabadebashi. winaaghmdeg shemtxvevashi gamoiyeneba mcire qirurgiuli chareva mean-ginekologis mier. arsebobs shemtxvevebi, roca mcire menjis shemtxvevashi eqimi urchevs pacients gaiketos sakeisro operacia. g). momyolis dabadeba- es xdeba bavshvis dabadebidan mokle xanshi am moments xshirad gadamwyevti mnishvneloba aqvs mshobiarobis warmatebit dasrulebashi. waikitxet specialuri literatura da fsiqologiurad moemzadet warmatebuli mshibiarobisatvis. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:12 kvira 35 tqveni orsuloba grdzeldeba. am periodshi sheidzleba gachndes dziltan dakavshirebuli problemebi, rac gamowveulia shardis gaxshirebit 45-60 wutshi ertxel, amitom moukelit sitxis mighebas, mariliani sakvebis mighebas da daicavit shedzlebisdagvarad dieta, aseve gaaketet frtxilad menjis wriuli varjishebi dzilis win. nayofis wona ukve 2.500 garmia sigrdze ki- 46 sm-mde. yvela organo chamoyalibebulia da funqcionirebs. momdevno kvirebs bavshvi gaatarebs wonis matebashi. tqven ukve xshirad naxulobt tqven pirad means, romeltanac gadawyvetili gaqvt mshobiaroba, aseve shercheuli gaqvt palata, tu marto da simshvideshi gsurt am ramdenime dghis gatareba tqvens patarastan da mnaxvelebtan ertad, albat calke palatas shearchevt, xolo tu simartove mosawyenad gechvenebat da sxva dedebtan da baiebtan gsurt post mshobiarobis periodis gatareba am shemtxvevistvis 2-3 adgiliani palata sauketeso archevani iqneba. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:13 kvira 36 aqedan moyolebuli tqvens eqimtan stumrobt yovel kviras. xshir shemtxvevebshi nayofis arasasurveli mdebareoba problemebs uqmnis dedas da mshobiarobas artulebs. amitom es ar unda gamoeparos means. aset shemtxvevebshi mshobiares winaswar afrtxileben mosalodneli problemebis shesaxeb da stavazoben sakeisro kvetas, rac usafrtxos xdis mshobiarobas rogorc dedistvis aseve misi patarisatvis. am periodshi tqveni pataris sigrdzea 47-48sm wona ki- daaxloebit 2700 grami. am kviris dasasruls tqveni patara chaitvleba srul tvianad anu mas shesrulebuli eqneba aucilebeli da savaldebulo 37 kvira, amis shemdeg mis dabadebis shemtxvevashi gadarchenis riski titqmis ar arsebobs. savaraudod igi ganlagebulia tavit qvevit poziciit, rac sasurvelia fiziologiuri mshobiarobisas. mamikoebo, es bolo kvirebi sheidzleba dzalian xangrdzlivad gechvenot, amitom sheadginet cxrili daganrigi yoveli dghistvis romelsac maqsimalurad datvirtavt tqveni pataris dasaxvedrad aucilebeli sxvadasxva saxis mosamzadebeli aqtivobebit. ase droc male gaivlis --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:13 kvira 37 tqveni nayofi ukve sakmaod momwifebulia da tu mshobiaroba daiwyo, misi shechereba sheudzlebelia. moamzadet mkerdi bavshvis dzudzuti kvebisatvis, amisatvis gaiketet yoveldghiuri masaji dzudzus tavebze xmeli pirsaxocit. aragauxeshebuli dzudzus tavebi uket gaudzlebs laqtacias, naklebad daskdeba da naklebad mtkivneulic iqneba wovebisas. sheinarchunet dadebiti ganwyoba, dagverwmunet es erterti gadamwyveti faqtoria mshobiarobis waqrmatebit dasrulebistvis. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:14 kvira 38 38 kviridan nayofi eshveba ghrmad tqvens menjebshi, dadixart rogroc ixvi, sxeulis simdzime xan ert da xan meore fexze gadagaqvt, xandaxan iseti grdznoba gaqvt, titqos eleqtroobam dagiarat muclidan fexebisken. yovelive es orsulobis bolo periodisatvis damaxasatebeli movlenaa, tumca arsebobs gamonaklsebic. ifiqret raime sasiamovnoze da tqveni mshobiarobac sasiamovnod da warmatebulad chaivlis --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:15 kvira 39 tqveni nayofi ufro da ufro ghrmad eshveba menjis midamoebshi. tqveni sxeuli ukve mzadaa mshobiarobistvis. daukvirdit tqvens mdgomareobas, wina dgheebshi sheidzleba gamoikvetos shemdegi: 1). sisxliani gamonadeni. 2). lorwovanas sacobis gamovardna. 3). garkeulwilad wonashi dakleba. 4) an piriqit, chamis madis momateba da sxv. tqven sheidzleba shenishnot muclis tkivilebic daukvirdit da daitvalet intervalebi. sashualod iwyeba 45 wutiani intervalit da tandatanobit mcirdeba -30w- 25w - 20w - 18w - 15w am bolo intervalis periodshi sasurvelia ukve samshobiaroshi imyofebodet. amisatvis winaswar daukavshirdit eqims rom igic droulad moemzados mshobiarobis misaghebad. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:16 kvira 40 am kvirashi tqven bavshvis dabadebas elodebit, tumca es tarighi sheidzleba mtlad zusti ar iyos. qalta mxolod 4% achens zustad gatvlil dghes. 96% ki 1-2 kvirit adre an gvian datqmul vadaze. es normaluria. es bolo stadiaa tu tqven kidev ar shegidzeniat bavshvis sawoli da sxva sachiro nivtebi girchevt ichqarot, radgan tqveni bavshvi ar moicdis. daisvenet meti, da ecadet ifiqrot mxolod dadebitze, da mshobiarobis statiebi winaswar gaiazrot da daiviwyot shishebi. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:33 ORSULIS HIGIENA \"higiena\" berdznul mitologiashi cnobili medicinisa da mkurnalobis ghmertis asklepiosis qalishvilis, janmrtelobis qalghmertis higias saxelidanaa warmoshobili da cxovrebis jansagh westan asocirdeba. higiena medicinis ert-erti udzvelesi dargia, romelic gvadzlevs codnas: piradi higienis shesaxeb; kvebis higienis shesaxeb; tansacmlis higienis shesaxeb; sqesobrivi cxovrebis higienis shsaxeb; pasiuri da aqtiuri dasvenebis, m.sh. varjishis, higienis shesaxeb. higienis wesebis dacva nebismieri adamianistvis aucilebelia, orsulistvis ki amas gansakutrebuli mnishvneloba aqvs. momavalma dedam zedmiwevnit unda daicvas higienis yvela wesi (mit umetes, rom isini ubralo da yvela qalistvis xelmisawvdomia), rac mxolod orsulobis normalur mimdinareobas ki ara, mshobiarobis normalur dasasrulsa da janmrteli bavshvis dabadebasac uzrunvelyofs. piradi higiena sxeulis sisuftave adamianis janmrtelobistvis metad mnishvnelovania, orsulistvis ki kanis sisuftaves gansakutrebuli mnishvneloba aqvs. sisuftave kanis suntqvas da organizmistvis mavne nivtierebebis gamoyofas uwyobs xels, rac tirkmelebs - romlebzec orsulobisas didi datvirtva modis - mushaobas uadvilebs. aucilebelia, yuradgheba mieqces kanis elastikurobas da sisxlit momaragebas. muclis kedelze didi datvirtvis gamo shesadzloa qsovilis shignit darghveva moxdes, rac garegnulad egret wodebuli mshobiarobis zolebit e.w. ???striebit??? gamoixateba. mat qirurgiuli charevac ki ver shvelis, amitom jobs, mat tavidan acilebaze izrunot. muclis kedlis msubuqi masaji, kontrastuli shxapi (tu michveuli xart), rbili jagrisit yoveldghiuri xutwutiani dazela, specialuri kremebis gamoyeneba am defeqts tavidan agacilebt. dilaobit orsultatvis rekomendirebulia ara marto xelebis, saxisa da kisris dabana, aramed mteli sxeulis (tundac mxolod welamde) gawmenda otaxis temperaturis wyalshi dasvelebuli nachrit, shemdeg ki dazela xaoiani pirsaxocit. uketesia shxapis migheba (mxolod wylis gadavleba). es xels uwyobs nervuli sistemis mushaobas, aumjobesebs sisxlis mimoqcevas, suntqvas, akajebs sxeuls, uzrunvelyofs karg ganwyobas da mxneobas. orsulma dgheshi orjer sapnita da tbili wylit unda daibanos gareta sasqeso organoebi (dabana xdeba sufta xelebit, dabanis dros xelis modzraoba mimartulia winidan ukan, swori nawlavisken. ar sheidzleba tasze dasxmuli wylit gamobana. cali xelit wyali unda daisxat, meorit daibanot). kvirashi ertxel mainc (orsulobis bolo kvirebshi ki ufro xshirad) orsulma shxapis qvesh sapnit unda daibanos mteli sxeuli. shxapis xangrdzlivoba ar unda aghematebodes 15-20 wuts. abazanis migheba orsulobis bolo tveebshi akrdzalulia, radgan abazanidan dabindzurebuli wyali shesadzloa sashoshi moxvdes. gamorecxvis chatareba ar sheidzleba. dasabanad gamoyenebul unda iqnes sabavshvo saponi, romelic kans icavs da ar aghizianebs. mteli orsulobis mandzilze, gansakutrebit ki im dgheebshi, romlebic menstruaciis dgheebs sheesabameba, abazanis migheba ukunachvenebia im qalbatonebistvis, romlebsac wina orsuloba droze adre daumtavrdat an sisxldenebit gaurtuldat. ikrdzaleba sauna da fexebis daortqvla - aman shesadzloa cudi gavlena moaxdinos orsulobaze da naadrevi mshobiarobac ki gamoiwvios. orsulobis bolo tveebshi abanoshi wasvla arasasurvelia. orsuls sakutari sawoli unda hqondes. orsulobis dros gansakutrebuli yuradgheba unda mieqces piris ghrus sisuftaves da kbilebis mdgomareobas. kbilebi dila-saghamos unda gaixexot, chamis shedeg ki pirshi anadughari tbili wyali gamoivlot. orsulobis dros sachiroa sardzeve jirkvlebis momzadeba axalshobilis kvebistvis. sardzeve jirkvlebi yoveldghe unda daibanot otaxis temperaturis anadughari wylit, shemdeg ki xaoiani pirsaxocit daizilot, dzudzustavze vazelini waisvat, atarot moxerxebuli biusgalteri, romelic sardzeve jirkvlebs ar uchers, biusthalteris shignita zedapirze, dzudzustavis proeqciis adgilas, sasurvelia mimagrebuli iyos uxeshi qsovilis rgolebi - matze xaxuni kans auxeshebs, rac qals dzudzus wovebisas naxetqebis warmoqmnas tavidan aacilebs. tu dzudzustavebi brtyeli an chaweulia, unda gamoiwios - dabanili, sufta xelebis ceri da sachvenebeli titebit, dgheshi or-samjer, 2-3 wutis ganmavlobashi. sardzeve jirkvlebistvis dzalian sasargebloa haeris yoveldghiuri 10-12-wutiani abazanebi: welamde gaxdili orsuli mshvidad unda iwves sawolze an divanze. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:34 tansacmlis higiena ert-erti darghveva, romlitac orsulebi arctu ise ishviatad itanjebian, aris venuri sisxlis shegubeba qveda kidurebshi, rasac venebis varikozuli gaganiereba, qveda kidurebis sheshupeba da buasili mosdevs. am problemebis tavidan asacileblad orsuls moxerxebuli da tavisufali tansacmeli unda ecvas. gansakutrebit mavnea orsulobis meore naxevarshi gulmkerdsa da mucelze mocherili tansacmlis tareba. unda gecvat farto, tavisufali kabebi da qvedakabebi. orsulobis meore naxevarshi, gansakutrebit meore orsulobisas, muclis kedlis gadachimvis tavidan asacileblad sheidzleba specialuri bandajis chacmac. mas icvamen dilit, horizontalur mdgomareobashi, xolo ghamit ixdian. ar aris sasurveli didxans dgoma. mjdomaremac ki fexebi patara skamze unda shemoawyot. siaruli ukunachvenebi ar aris, vinaidan kuntebis aqtiuri shekumshva sisxlis mimoqcevas aumjobesebs. tu orsuls ukve aqvs venebis varikozuli gaganiereba, dilaobit loginshi fexze aucileblad unda daixvios elastikuri binti an chaicvas specialuri elastikuri kolhoti. fexsacmeli fexze kargad momdgari, farto da dabalqusliani unda iyos. ghamis perangi bunebrivi qsovilisgan - selisgan an bambisgan unda iyos shekerili. misi gaxameba ar aris aucilebeli. sawolis tetreuli sasurvelia gamoicvalos kvirashi ertxel, sacvlebi - yoveldghe. orsulis kveba orsulobis pirvel naxevarshi kveba chveulebrivi unda iyos. gulisrevis dros jobs sakvebi (civi) dawolilma miighot da shemdeg adget. orsulobis meore naxevarshi inishneba rdzian-mcenareuli dieta xorceulisa da tevzeulis shezghudvit (kvirashi 2-3-jer). rekomendebulia rdze, kefiri, mawoni, arajani, mcenareuli kerdzebi, fafebi. sasargebloa umi bostneuli da xili. cilebs organizmi unda ighebdes xachodan, kvercxidan, kartofilidan, puridan. akrdzalulia alkoholi, mdogvi, shavi pilpili, dzmari, pirshushxa da sxva cxare saneleblebi. sitxe dgheshi 4-5 chiqamde unda sheizghudos (amashi shedis rdze, supebi da sxva). orsulobis dros vitaminebze motxovna izrdeba. mati nakleboba amcirebs infeqciebisadmi organizmis winaaghmdegobis unars, shromis unars, zrdis bavshvebshi raqitis, nervuli da sxva daavadebebis ganvitarebis shanss. orsulis kveba otxjeradi unda iyos. pirveli sauzme racionis 25-30%-s unda sheadgendes, meore - 10-15%-s, sadili - 40-50%-s, vaxshami ki 15-20%-s. mshobiarobis pirvel kviras qalma advilad asatvisebeli sakvebi unda miighos. charbi wonis shemtxvevashi unda eridot cximian, tkbil sakvebs da comeuls. sqesobrivi cxovrebis higiena, fizikuri varjishi da dasveneba specialistebis umravlesoba iziarebs im azrs, rom jobs, orsulobis pirvel or da bolo or tves qalma sqesobrivi kavshirisagan tavi sheikavos. pirveli ori tvis mandzilze ganayofierebul kvercxujreds mimagrebis zedapiri arasakmarisad aqvs ganvitarebuli, ris gamoc sqesobrivma aqtma shesadzloa misi ashreveba da tvitneburi aborti gamoiwvios, bolo ori tvis ganmavlobashi ki sqesobriv cxovrebas shesadzloa sashosa da sashvilosnos yelis dazianeba da infeqciis ganvitareba mohyves. garda amisa sanayofe garsis dazianebis gamo shesadzloa naadrevi mshobiaroba daiwyos. orsulobis normaluri mimdinareobisas, daudzabavi gonebrivi shromis shemtxvevashi dzilis xangrdzlivoba sul mcire 8 saati unda iyos. dasadzineblad 22-23 saatze gvian ar unda dawvet, dilit ki sasurvelia, 7-8 saatistvis adget. am rejimis darghveva shesadzloa orsulta gviani toqsikozis mizezadac ki iqces. orsulma xshirad unda iseirnos fexit. zafxulshi kargia seirnoba dilis 9-dan 11 saatamde, zamtarshi ki 11-dan 14 saatamde. seirnoba ori saati mainc unda gagrdzeldes, oghond ar unda daighalot. unda iarot nela, ghrmad da tanabrad isuntqot cxvirit. gaseirnebis shemdeg sasurvelia mcire xnit wamowvet. mzis abazanebis mighebis sakitxi tqvens mkurnal eqimtan ertad unda gadawyvitot. isini ukunachvenebia, tu adre qals naadrevi mshobiaroba an tvitneburi aborti hqonda. mzisgulze 20 wutze metxans ar unda darchet. tu mzis abazanebi tqventvis nebadartulia, is did sargeblobas mogitant: dabla daswevs arteriul wnevas, organizmshi sheakavebs kalciums da fosfors, gaanadgurebs baqteriebs, d vitamins ki d3-ad gardaqmnis, rac nayofis dzvlovani sistemis chamoyalibebas sheuwyobs xels. fizkultura saxlis pirobebshi yvela orsulistvis xelmisawvdomia. is xels uwyobs organoebis sisxlmomaragebas, ketilismyofel gavlenas axdens nayofis ganvitarebaze. momavali dedebistvis gansakutrebit sasargebloa varjishebi, romlebic avitarebs diafragmul suntqvas, adzlierebs muclisa da shorisis kuntebs. varjishebis kompleqss nishnavs eqimi orsulis janmrtelobis saerto mdgomareobis, orsulobis mimdinareobis, fizikuri formisa da aqtiurobis chveulebrivi donis gatvaliswinebit. curva orsultatvis varjishis sauketeso sashualebaa. is amkvrivebs qsovilebs, xolo wylis winaaghmdegobis gadalaxva damatebiti masajivit moqmedebs. tu momavali deda mudam sisustes uchivis da organizmi wolasa da dasvenebas stxovs, aucilebelia eqimtan viziti, radgan aseti mdgomareoba arc dedistvis aris sasargeblo da arc nayofistvis. sizarmacisa da sisustis gamo varjishebze uaris tqma ar ghirs --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:37 varjishi da orsuloba ufro aqtiurad orsuloba avadmyofoba ar aris. miuxedavad imisa, rom es martivi cheshmariteba yvelam icis, orsuls mainc avadmyofuri sifrtxilit epyrobian: ???bevri ar iseirno???, ???bevri ar imushao???, ???bevri ar ilaparako???... emansipaciam moitana tu ubralod sachiroebam, ver getyvit, magram faqtia, rom qalebs xshirad lamis mshobiarobamde uxdebat ofisshi profesiuli movaleobis shesruleba, zogierti ki mteli am xnis ganmavlobashi varjishsa tu curvazec ar ambobs uars. asea, tanamedrove orsuls shin ver chaketav, patar-patara diskomfortis shesamsubuqeblad ki viqcevit ase: . vaqrobt guldzmarvas da gulisrevis shegrdznebas. ertica da meorec umtavresad dilaobit ichens xolme tavs, tumca arc is aris gamoricxuli, mteli dghe gagyvet. usiamovno shegrdznebebis shesasusteblad eridet noyier vaxshams, mdzafr suns, mushaobis dros xshir-xshirad waixemset. ofisshi gaiyolet sawuwni kanfeti, chiri, umarilo krekeri da, rac mtavaria, svit bevri sitxe. gulisrevis shegrdzneba mdzafrdeba, rodesac orsuli gamodzinebas ver axerxebs. ase rom, srulfasovani dzili aucilebelia. nurc sawolidan wamodgomas ichqarebt. rom gaighvidzebt, mcire xans sawolshi inebivret, shemdeg mshvidad wamodeqit da profesiuli movaleobis shesasruleblad nela gaudeqit gzas. . vebrdzvit motentilobas. nu daelodebit gadaghlas. xshirad wamodeqit, otaxshi gaiar-gamoiaret, tu shesadzlebelia, mcire xnit shuqi chaaqret, tavi magidaze dadet da tvalebi daxuchet. tu mushaoba metismetad gghlit, dziritadi samushao dghis pirvel naxevarshi moiliet, meore naxevristvis nakleb damghleli saqme moitovet. dilit tavi mxned rom igrdznot, saghamos droulad miashuret sawols. rogorc ki dzlier daghlilobas grdznobt, icodet: dzilis droa! . vmushaobt komfortulad. iolad ar daighlebit, tu iset skams shearchevt, romelsac saxelurebic eqneba da modzravi sazurgec. tu aseti skami ar gaqvt, zurgs ukan patara balishi amoidet ??“ ase xerxemali naklebad daighleba. aseve sasurvelia, fexebi shemaghlebul saganze, magalitad, patara skamze shemoawyot. tu didxans giwevt fexze dgoma, cali fexi periodulad shemaghlebulze shedgit. aseve sasurvelia, sxeulis zewola xan ert, xan meore fexze gadaitanot. da, ra tqma unda, ataret komfortuli fexsacmeli. winaaghmdeg shemtxvevashi tqvens kidurebs, ufro zustad ki venebs, uzarmazari jafa daadgeba. dabolos: samushao arsad gaiqceva, arc sheusrulebeli darcheba. ase rom, nerviulobas tavi daanebet da moeshvit. damshvidebul gulze samushaoc uket sruldeba da arc janmrtelobas adgeba ziani. ra sargebloba moaqvs varjishs varjishi da, sazogadod, fizikuri aqtiuroba arc orsuls avnebs da arc mis mucelshi mokalatebul pawias. es imitom, rom: . martivi varjishis shemdegac ki organizmshi gamomushavdeba endorfini ??“ nivtiereba, romelic siamovnebis gancdas moggvrit. . varjishi aqrobs zurgis tkivils, romelsac umtavresad adgilze gaundzrevlad jdoma iwvevs, amushavebs saxsrebs, tonusshi mohyavs kuntebi. . varjishi stress xsnis da mshvid dzils gibrunebt. . varjishi dagexmarebat, momxiblavad gamoiyurebodet ??“ fizikuri datvirtvis dros sisxlis mimoqceva umjobesdeba da kanic jansagh elfers idzens. . roca sxeuli navarjishevia, mshobiaroba gacilebit iolia. daixsomet: shesadzloa, varjishis wyalobit wonashi naklebi moimatot, magram orsulobis dros fizikuri aqtiurobit wonis dakleba aramc da aramc ar scadot ??“ amit shesadzloa avnot rogorc sakutar tavs, ise bavshvsac. viwyebt varjishs tu daorsulebamde regularulad varjishobdit, arc orsulobis dros gagichirdebat, tumca isic sheidzleba, varjishs swored am cxra tvis ganmavlobashi mohyot xeli. amerikis janmrtelobisa da sazogadoebrivi momsaxurebis saagento orsulebs urchevs, kvirashi 150 wuti (2 saati da 30 wt) mainc dautmon fizikur aqtiurobas. jobs, varjishis saxeoba eqimtan ertad shearchiot. sasargebloa curva, wylis aerobika, ioga, pilatesi, velosipedit siaruli, cekva da ubralod fexit seirnoba. girchevt, tavdapirvelad mocions kvirashi mxolod sami dghe dautmot, titoeul jerze ??“ ociode wuti. shemdeg seirnobas tandatan mouxshiret da xangrdzlivobac nel-nela gazardet. yuradghebit usminet sakutar organizms. tu sheatyobt, rom mcire datvirtvac dzlier diskomforts gayenebt, nu gariskavt, daisvenet. varjishis shewyveta jobs, tu shegawuxat: . maghalma arteriulma wnevam; . dzlierma motentilobam; . dzilianobam; . guliscemis gaxshirebam; . haeris ukmarisobam; . sashodan sisxldenam; . tkivilma welisa da mcire menjis ghrus areshi. daixsomet: maghali temperaturis pirobebshi varjishic gekrdzalebat da mushaobac ??“ shesadzloa, gadaxurdet, rac nayofistvis aramc da aramc ar aris sasargeblo. aramc da aramc rogorc ar unda iyot shepyrobili sportuli jinit, rac ar unda idealur formashi iyot, arsebobs fizikuri datvirtvis saxeobebi, romlebsac tavi unda aridot. kerdzod, ar sheidzleba xtunva, varjishi, romlis drosac mimartulebis swrafi shecvlaa sachiro an romlis shedegadac maghalia muclis travmis albatoba. amrigad, tavi unda aridot sportis iset saxeobebs, rogoric aris txilamurebit sriali, yvintva, jiriti. tu step-aerobikit xart gatacebuli, shegidzliat, orsulobis drosac isiamovnot, oghond mxolod mashin, tu koordinaciis unari shenarchunebuli gaqvt (orsulebs koordinaciis unari xshirad erghvevat). rac mtavaria: orsulistvis ar sheidzleba varjishit gadaghla. usafrtxo starti vidre varjishs sheudgebit, konsultaciistvis eqims mimartet, magram ramdenime principis codna tavadac ar gawyendat. matze vrclad ukve visaubret, axla mxolod shevajamebt: . daiwyet mcire datvirtvit. yoveldghiurad 5 wuti dasawyisistvis savsebit sakmarisia. kvirashi ertxel 5-5 wuti daumatet, vidre 30 wutze ar axvalt. . varjishis dros rac sheidzleba komfortulad chaicvit. shearchiet specialuri sportuli biusthalteri, romelic mkerds efeqturad ichers. . varjishis dros rac sheidzleba meti sitxe daliet ??“ es organizms gadaxurebisgan daicavs. . tu tavs sheudzlod igrdznobt, ar aris aucilebeli, ivarjishot. roca momjobindebit, varjishi mashin ganagrdzet. . cxel, nestian amindshi (am dros sicxe ufro mdzafrad sheigrdznoba) didxans nu iseirnobt. ecadet, es dro kondicirebul otaxshi gaatarot. dabolos: yuradghebit usminet sakutar organizms. tu gitxrat: ???shecherdi!??? ??“ nu daayovnebt. varjishistvis mshobiarobis shemdegac moiclit, ramdenime weliwadshi ki ufro meti xalisit ivarjishebt ??“ mashin xom tqveni pawiac dagimshvenebt gverds --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:45 ORSULI DA VARJISHI am temis ganxilva drois motxovnaa. cxovrebis aqtiuri wesi sul ufro da ufro popularuli xdeba. amitom qalebisatvis, romlebic aqtiur cxovrebas michveulebi arian, mnishvnelovania, ramdenad sheidzleba asetve cxovrebis gagrdzeleba orsulobis periodshi. dghes tbilisshi qalta fexburti, karate da chidaoba ukve gavrcelebul sportis saxeobebad sheidzleba chaitvalos. orsulobisas fizikuri aqtivobis mnishvneloba dzalian didia. magrdeba kuntebi, varjishdeba gul??“sisxldzarghvta sistema, umjobesdeba fsiqoemociuri tonusi, dzili, mada. yovelive amas tavisi dadebiti gavlena aqvs nayofze,magram ar unda dagvaviwydes, rom orsuloba gansakutrebuli mdgomareobaa da aqvs tavisi specifikuri momentebi: 1. sportis yvela saxeoba ar aris mizanshewonili orsulobis dros, zogierti ki kategoriuliad akrdzalulia. es exeba potenciurad travmatul sportis saxeobebs ??“ alpinizmi, wyalshi xtoma, txilamurebi, kontaqturi ortabrdzolebi, cxenosnoba, velosipedi. gunduri tamashebi ??“ fexburti, kalatburti, frenburti sxva droisatvis unda gadaidos. ra tqma unda am statiis farglebshi sportis yvel saxeobas cal??“calke ver chamovtvlit, amitom gaitvaliswinet sakutari da sxvis gamocdileba ??“ tqveni potenciuri travmireba sulac ar aris sachiro nayofisatvis. mitumetes am travmis mkurnalobis processhi eqims sheidzleba arc darches sashualeba nayofisatvis uvnebeli preparatebis gamoyenebis. aseve orsuloba ar aris profesiuli sportuli shejibrebebisatvis sauketeso dro, chadrakshic ki! 2. aranakleb mnishvnelovani momenti ??“ fizkuri datvirtva unda iyos dozirebuli. gadatvirtva sruliad unda gamoiricxos, radgan mas jangbadit momaragebis gauarebastan mivyavart. dozireba da mastan dakavshirebuli usafrtxoeba dakavshirebulia: 1. orsulobis taviseburebebtan 2. ramdenad navarjishevi iyavit orsulobamde, 3. orsulobis vadaze oriod sityva pirvel faqtorze: tu orsuloba gartulebebit mimdinareobs,fizikuri aqtivoba unda sheizghudos da zogjer dzalian mnishvnelovnadac. aseti gartulebebia mdzime qronikuli daavadebebi: shaqriani diabeti, revmatizmi,gulis manki, farsiebri jirkvlis daavadebebi, gulis ishemiuri daavadebebi.samkurnalo fizkulturis dozireba am dros xdeba mean??“ginekologisa da fizikuri reabilitaciis specialistis mier. orsulobis sxva tipiuri tavisebureba, rac fizikur aqtivobas zghudavs,sameano gartulebebia ??“ abortis sashishroeba, sashvilosnos anatomiuri anomaliebi, hipertonusi da sxv. ase rom orsulze zedamxedvel eqims mnishvnelovani roli aqvs fizikuri datvirtvis moculobis gansazghvrashi exla visaubrot meore pirobaze ??“ ramdenad navarjishevi iyavit orsulobamde. tu tqven intensiurad navarjishevi qalbatoni brdzandebit, shegidzliat tavs ufleba miscet iseti fizikuri datvirtvebis, romelic sashualostatistikur qalisatvis dzalze bevria. magalitad sportis ostatisatvis nel tempshi 3 km??“iani garbenic dasashvebia. tu tqveni pulsi varjishis damtavrebis shemdeg 5 wt??“is shemdeg 100d/wt??“ze dabla ar chamovida, datvirtva gadametebulad unda chaitvalos da intensivoba unda shemcirdes. amave droshi unda moxdes arteriuli wnevis normalizeba. intensiuri fizikuri datvirtvis xangrdzlivoba aravitar shemtxvevashi 15 wt??“ze meti ar unda iyos. intensiur datvirtvad itvleba iseti datvirtva, roca purlsis sixshire 150 da metia. umjobesia meti dro daxarjot gaxurebaze. varjishi aravitar shemtxvevashi 1,5 st??“ze meti ar unda gagrdzeldes. xolo tu tqven bolo krosi 5??“6 wlis win irbinet, tvaisufal dros ki wignis kitxva da televizoris yureba girchevniat, es imas nishnavs, rom axali xart olimpiur samyaroshi. tqventvis fizikuri aqtivoba aratu sasargebloa, aramed aucilebeli, magram am shemtxvevashi dzalze mnishvnelovania fizikuri aqtivobis specifikisa da dozirebis swori shercheva. damwyebtatvis specialistebi archeven shemdeg fizikur varjishebs: aerobika, relaqsacia, kalistineqsi da kegelis varjishebi. titoeul matganze calke statiis dawera sheidzleba, magram amjerad mokled vityvit, rom aerobika da kalistineqsi aumjobeseben nayofis jangbadit momaragebas, relaqsacia da kegelis varjishebi avarjisheben sasuntq sistemas da menjis kuntebs. tqven shegidzliat airchiot am ramdenime tipis varjishta kombinacia, yvela shemtxvevashi varjishi gamocdil instruqtortan ertad individualurad unda daigegmos. tqveni yuradgheba gvinda mivapyrot ramdenime mnishvnelovan moments, rata fizikuri varjishi uxifato iyos tqventvis da nayofisatvis: fizikuri aqtivobis gegmis shedgena daiwyet eqimtan vizitit. saerto mdgomareoba, sameano anamnezi, qronikul daavadebata gamoricxva, orsulobis shemdgomi mimdinareobis prognozireba gansazghvravs tqveni fizikuri datvirtvis moculabas. unda naxot ginekologic da terapevtic. tu eqimebisagan mwvane shuqia, mashin: ar daiwyot varjishebi mkvetrad, sruli datvirtvit. tqven rekordi ki ar unda daamyarot, aramed praqtikuli sargebeli miighot am varjishebidan. sawyis etapze ivarjishet 20??“30 wt dgheshi. drota ganmavlobashi varjishis xangrdzlivoba 1 st??“mde sheidzleba mivides. ar gadaighalot. tu varjishis shemdeg tavs sustad grdznobt da gichndebat wamowolis survili, datvirtva araadekvaturia. tvalyuri adevnet pulss (zemot ukve visaubret) mtavari nawili varjishis aris gaxureba. gaxureba unda moxdes nel??“nela. tu tqven sruli datvirtvit daiwyebt varjishs, didi riskia, rom travma miighot. yuradgheba miaqciet savarjisho kostiums da fexsacmels, ramdenad moxerxebulia. naklebad gamoiyenet shemocherili sintetikuri sashualebebi. ufro bambis sportuli tansacmeli gamoiyenet. sifrtxile da kidev sifrtxile ??“ mtavari devizia orsulobisas. gaxsovdet, rom modzraobis koordinacia orsulobis meore naxevarshi iseti aghar aris, rogoric iyo orsulobamde. shezghudet iseti varjishebi, sadac sheidzleba wonasworoba dakargot da daecet. sadac varjishobt,ar unda iyos arc dzalian magari, arc sriala iataki. sufta haerze varjishisas sasurvelia ivarjishot mokle mshral balaxze an sashualo sirbilis gruntze (datkepnili qvishis tipis) mudam yuradghebit daakvirdit sakutar tavs, tu varjishis shemdeg gawuxebt tavis tkivili, tavbrusxveva, an gaqvt sisxliani gamonadeni, dauyovnebliv mimartet eqims. konsultaciaze misvlis mizezi sheidzleba iyos nebismieri uqeifoba, gansakutrebit tu igi gashfotebt. yuradgheba miaqciet imasac, rom sadac varjishobt, is shenoba kargad niavdebodes. ar ivarjishot tbil da chaxutul shenobashi. garet ar ivarjishot sicxeshi. cxel da nestian amindshi mkvetrad uaresdeba sitbocvla garemostan, amitom varjishis dros arsebobs gadaxurebis sashishroeba, rac saxifatoa nayofisatvis daukavshirdet instruqtors, an ukidures shemtxvevashi ishovet raime saxelmdzghvanelo orsulta fizkulturis. tu gaqvt sashualeba, midit orsulta jgufur varjishebze, \"kolegebtan\" urtiertoba dagexmarebat stresebis moxsnashi. rac mtavaria, iqnebit gamocdili instruqtoris dakvirvebis qvesh. unda icodet, rom sruli fizikuri umoqmedoba orsulobisas aris mnishvnelovani risk??“faqtori iseti arasasurveli movlenebisatvis, rogoricaa samshobiaro travma, jangbadis qronikuli nakleboba nayofisatvis, ase rom tu ver axerxebt \"mecnierulad dasabutebuli\" dozebit varjishs, modzebnet misi eqvivalentebi ??“ iseirnet fexit, icuret sufta wyalsatevebshi, ivarjishet ise rom ar daighalot ??“ amis gamo uaresad ar gaxdebit. mesame mtavari piroba, romelic orsulobisas fizikuri aqtivobis xasiatze moqmedebs, aris orsulobis vada. ar aris sachiro detaluri axsna imisatvis, rom mesame trimestrshi es aqtivoba unda shemcirdes. gazrdili nayofi mnishvnelovnad zghudavs tqvens modzraobis unars, tqven chqara ighlebit. amitom momavali dedebi avtomaturad gadadian iset rejimshi, romelic mattvis misaghebia. unda gaxsovdet, rom dawyebuli 32 kviridan, tu varjishebi grdzeldeba, daakvirdet nayofis aqtivobas varjishamde da mis shemdeg. tu nayofis aqtivoba varjishis shemdeg mcirdeba, sachiroa sheamcirot datvirtva da mimartot eqims. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 10:47 ORSULIS KVEBA orsulobis periodshi qalis sakvebshi, rogorc cximebi, ise naxshirwylebi (gansakutrebit fqvleulis saxit) zedmeti raodenobit ar unda shediodes, vinaidan igi xels uwyobs rogorc dedis gasuqebas, ise bavshis wonis momatebas, rac xels sheushlis mshbiarobis normalurad chatarebas. fexmdzimobis dros qals schirdeba dghe-ghameshi chveulebrivze 300 kkal-it meti (tu momavali dedis wona sashualoze naklebia an igi 18 welze naklebi asakisaa, mashin 500 kkal-it meti). momavali dedis organizms yoveldghiurad schirdeba cilebi, cximebi, naxshirwylebi, vitaminebi, mineralebi, sitxeebi da sxva. dedis organizmshi cilebi ishlebian aminomjavebad, romlebidanac dedac da nayofic asintezeben axal, mattvis sachiro cilebs. cximebi gamoiyeneba ujredebis shenebistvis da uzrunvelyofen organizms energiit. naxshirwylebi gamoiyeneba rogorc sasheni masala da energiis matareblebi. vitaminebi da mikroelementebi mushaoben rogorc regulatorebi nivtierebata cvlis umnishvnelovanes qimiur procesebshi. orsulobis periodshi qalis swori kveba adzlierebs misi organizmis winaaghmdegobis unars sxvadssxva daavadebebis mimart, romelebic advilad ikideben fexs rogorc orsulobis, ise loginobis dros. orsulobis periodshi qals unda hqondes noyieri, advilad shesatvisebeli, mravalferovani, cilebis, cximebis, naxshirwylebis shemcveli da vitaminebit mdidari sakvebi. orsulis dghis racionidan gamoricxuli unda iyos yovelgvari alkoholiani sasmeli marilis shesaxeb: adre gavrcelebuli iyo azri, rom fexmdzime qalma rac sheidzleba naklebi marili unda miighos, magram uaxlesi gamokvlevebit dadginda, rom tu garkveuli chvenebebi ara gaqvt (magalitad, tirkmelebis problemebi, proeklampsia da sxva), shegidzliat miighot marilis (sasurvelia iodizirebuli marili) chveulebrivi raodenoba. vegetarianuli kvebis shesaxeb: cilebis motxovnileba shegidzliat daikmayofilot xorcisa da tevzis gareshe. tumca tu rdzesac da kvercxsac ar chamt, amas albad ver shedzlebt. mtavaria kalciumis deficiti shesadzlebelia agretve B12 vitaminis deficitic. es sakitxi gaarchiet tqvens eqimtan. chamis rejimis shesaxeb: fexmdzimobis dasawyisshi chamet cota da xshir-xshirad (amgvarad miighebt nivtierebebis sakmaris raodenobas, radgan daqveitebuli geqnebat mada-adreuli toqsikozis gamo). shemdgomshi ki-gadadit tqventvis yvelaze mosaxerxebel tavisufali chamis rejimze. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 11:05 ORSULIS PROBLEMEBI pirveli trimestris gartulebebi orsulobata umetesoba gartulebebis gareshe mimdinareobs, magram am dros garkveuli problemebic ar aris gamoricxuli. umetes shemtxvvevashi riski sagrdznoblad mcirdeba tu gamafrtxilebel nishnebs droze gaacnobierebt da shesabamisad moagvarebt. amdenad, tqventvis dzalzed mnishvnelovania imis codna, ra gartulebebs aqvs adgili orsulobis adreul etapze, ra simptomebshi vlindeba igi da ra shemtxvevashia aucilebeli eqimtan dakavshireba. gadacharbebuli pirghebineba (Hyperemisis Gravidarium) ra iwvevs mas? es aris orsulobis dros gadacharbebuli ghebinebis samedicino saxelwodeba. (hyper - nishnavs ???gadacharbebuli???, emesis ??“ ???ghebineba???, xolo gravidarium ??“ ???orsul mdgomareoba???-s.) es simptomi 300 orsulidan erts aghenishneba. es mdgomareoba xasiatdeba xshiri, mudmivi da mwvave ghebinebit. tu droulad ar moxda misi mkurnaloba, igi qals ar miscems orsulobisatvis aucilebeli sakvebis da sitxis mighebis sashualebas. tu igi xangrdzlivad mimdinareobs, sheidzleba nayofsac daemuqros. pirghebinebis gamomwvevi mizezebi bolomde cnobili ar aris. magram itvleba rom igi dakavshirebulia hCG (adamianis qoreogenuli hormonis) da estrogenis hormonebis chveulebrivze maghal donestan; ufro xshirad aghinishneba shedarebit axalgazrda dedebtan da ertze meti nayofis shemtxvevashi. ra mkurnaloba enishnebat am dros? mkurnalobis dawyebamde eqims daschirdeba ghebinebis sxva mizezebis gamoricxva: mag, kuchnawlavis daavadeba, farisebri jirkvlis problema an bushtnamqeri orsuloba. shedarebit msubuq shemtxvevebs dietit, wolit (dasvenebit), da antacidit (kuchis simjavis damwevi sashualeba) mkurnaloben. ufro mwvave shemtxvevebisas sachiroa saavadmyofoshi wola, radgan deda sakvebs da sitxes intravenuri infuziis sashualebit miighebs. tu tqven dzlieri gulisreva da ghebineba gaqvt ise, rom ver icherebt sakvebs, an tu es mdgomareoba asetive simwvavit orsulobis meore perodshic (13-dan 27 kviramde) grdzeldeba, aucileblad daukavshirdit eqims. aseve, nu daayovnebt eqimtan dakavshirebas, tu ghebinebas axlavs tkivili da sicxe. sashvilosnos gareta orsuloba sashvilosnos gare (sg) orsulobaa, rodesac ganyofierebuli kvercxujredi sashvilosnosgan gansxvavebul adgilas magrdeba. sg fexmdzimobis 95% falopis milshi mimdinareobs. dzalian ishviatad rom kvercxujredi sxvagan ??“ muclis ghrushi, sakvercxeebshi an sashvilosnos yelshi motavsdes. radgan viwro falopis mili ar aris gamiznuli mzardi embrionis shesanarchuneblad, ganayofierebuli kvercxujredi aset dros normalurad ar vitardeba. sabolood, milis txeli kedlebi gaskdomamde ichimeba. aset dros sicocxlistvis saxifato sisxldenaa mosalodneli. 1980 wlidan sg orsulobis sixshire gaizarda. ukanaskneli monacemebit a.sh.sh.-shi sg orsuloba 1,000-dan 7-s aghenishneba. miuxedavad amisa, sg orsulobit gamowveuli sikvdilianoba ishviatia da 2,500-dan ertze naklebi shemtxvevaa. es dabali machvenebeli tanamedrove samedicino teqnikis shedegia, romlis sashualebitac sg orsuloba adreul stadiaze vlindeba, mashin rodesac misi safrtxe umnishvneloa. ra iwvevs mas? sg orsuloba umetes shemtxvevashi gamowveulia ganayofierebuli kvercxujredis sheudzleblobit gadavides falopis milidan sashvilosnoshi. es xshirad milis infeqciit an antebit aris gamowveuli, ris gamoc mili naxevrad an mtlianad gauvalia. infeqciidan darchenilma nachrilobevma an milze gaketebulma operaciam sheidzleba aseve sheaferxos kvercxujredis modzraoba. mizezi sheidzleba iyos endometriozi, romlis drosac qsovili, romelic normalur shemtxvevashi sashvilosnos shignit imyofeba, garetaa. shemdegi mizezia milis patologiuri zoma, romelic tandayolili defeqtit an patologiuri zrdit aris gamowveuli. sg orsulobis umetesoba 35-44 wlis asakshi aghinishneba. mtavari risk-faqtoria mcire menjis antebiti daavadebebi. es aris sashvilosnos, falopis milis an sakvercxeebis antebebi. sg orsulobis riski maghalia shemdeg shemtxvevebshi: wina sg orsuloba falopis milis qirurgiuli operacia ramodenimejer muclis moshla unayofoba an ovulaciis mastimulirebeli medikamentebit mkurnaloba ra simptomebi aghinishneba am dros? umetes shemtvevashi, tavdapirvelad sg orsulobaze sheidzleba araferi ar miganishnebdet. normaluri orsulobis nishnebi, mag, menstrualuri ciklis gamotoveba, sg orsulobis drosac chveulebriv vlindeba. sg orsulobis pirveli nishani chveulebriv tkivilia, romelic aghinishneba mcire menjshi, muclis ghrushi an mxrebis da kisris adgilebshi. tkivili aghiwereba rogorc mwvave da mchreli. igi sheidzleba movliti da cvalebadi xasiatis iyos. sg orsulobis gamafrtxilebeli nishnebia: vaginaluri sisxldena kuch-nawlavis simptomebi tavbrusxveva an gabruebuli mdgomareoba rogor xdeba diagnostireba? tu eqims sg orsulobaze aqvs echvi, pirvelad igi mcire menjs gamoikvlevs ??“ tkivilis lokalizaciis da muclis ghrushi sirbilis an simagris dasadgenad. aseve, sheidzleba sachiro gaxdes laboratoriuli gamokvlevebi. yvelaze mnishvnelovania hCG??“s (adamianis qoriogonadotropini) gazomva. normaluri orsulobisas am hormonis done pirveli 10 kviris ganmavlobashi daaxloebit yovel 2 dgheshi ormagdeba. sg orsulobis dros ki aghinishneba dabali hCG. es badebs echvs sg orsulobaze. hCG??“s done sheidzleba garkveul periodshi ramodenimejer shemowmdes, imis dasadgenad, normaluri tempit izrdeba tu ara. meore hormoni, romelic sg orsulobis diagnostikashi exmareba eqims, progesteronia. am hormonis dabali done imis machvenebelia rom orsuloba patologiurad mimdinareobs. sg orsulobis da misi lokalizaciis dasadgenad sxva gamokvlevebic aris sachiro. diagnostikisatvis aseve mnishvnelovania ultrabgeriti gamokvlevebi. es mowyobiloba maghali sixshiris bgerit talghebs ushvebs, misi nawili muclis ghrus teritoriaze modzraobs an motavsebulia vaginashi. aparatis mier gamoshvebuli bgeriti talghebi shinagani organoebidan airekleba, ris shedegadac am organoebis ekranuli gamosaxuleba miigheba. am procedurit eqimi akvirdeba tu rogor mimdinareobs sashvilosnoshi nayofis ganvitareba. procedura, romelsac culdocentessis uwodeben ishviatad gamoiyeneba sg orsulobis diagnostikashi. es teqnika, vaginis wveroshi, duglasis fososhi (sashvilosno-swori nawlavis chaghrmavebashi) nemsis motavsebas gulisxmobs punqciis miznit. am adgilas sisxlis arseboba falopis milis gaxetqvis manishnebelia. ra mkurnaloba enishnebat am dros? sg orsulobis mkurnaloba patologiuri orsulobis qirurgiuli gzit mocilebashi mdgomareobs. operacias diagnostirebidan uaxloes momavalshi nishnaven. zogjer sg orsulobis dros zogadi anesteziaa sachiroa. operaciisas mcire menji didi chrilobit ixsneba. axla sg orsulobis mkurnaloba ufro sxva teqnikitac shesadzlebelia. am proceduras laparoskopia ewodeba. am dros, chriloba muclis qvevit chipshi an mastan axlos ketdeba. qirurgi shemdeg laparoskops mcire menjis areshi ghrmad atavsebs. laparoskopi milia, romlis ert boloshi damagrebulia patara natura. am milis sashualebit shesadzlebelia shinagani organoebis danaxva da sxva instrumentis motavseba. zogjer, muclis qveda ghrushi meore chrilobac ketdeba, imisatvis rom qirurgiuli instrumentebi motavsdes. laparoskopias qirurgi sg orsulobis mocilebisas an dazianebuli falopis milis rekonstruqcia/mocilebisas iyenebs. loparoskopia zogjer adgilobrivi anesteziit, xolo ufro xshir shemtxvevashi zogadi anesteziit ketdeba. sg orsulobit gaxetqili falopis mili chveulebriv unda mocildes. qirurgiuli mkurnaloba tardeba mashinac rodesac sg orsuloba adreul asakshi vlindeba manam, sanam mili dzalian daichimeba an gaskdeba. aset shemtxvevashi sg orsulobas wyveten da milis rekonstruqcias aketeben ise, rom shedzlos tavis danishnulebis gagrdzeleba. sg orsulobis shesawyvetad ishviatad gamoiyeneba medikamenturi mkurnaloba. am dros metotreqsats (methothrexate) nishnaven. aghnishnuli medikamenti laparoskopiit an mis gareshe gamoiyeneba, es damokidebulia orsulobis vadaze. rogoria momavali? sg orsulobis mkurnalobis shemdeg tqven mogiwevt eqimtan xshiri viziti imisatvis rom eqims hCG hormonze dakvirvebis sashualeba hqondes. es manamde gagrdzeldeba, sanam hCG-s done nulamde ar dava. hCG-s shenarchunebuli maghali done imis mimanishnebelia rom eqtopuri qsovili srulyofilad ar aris mocilebuli. aset dros sachiroa damatebiti qirurgiuli an medikamenturi (metotreqsatit) mkurnaloba. momavali orsulobis normaluri mimdinareoba damokidebulia imaze tu ra saxis qirururgiuli mkurnaloba chatarda sg orsulobis mosacileblad. miuxedavad imisa rom aghnishnuli sg orsulobis shemdgom warmatebuli orsulobis albatoba mcirea, shenarchunebuli falopis milis shemtxvevashi albatoba 60% izrdeba. tu mocilebulia erti mili, kvercxujredi sheidzleba meore milshi ganayofierdes. erti milis shemtxvevashi warmatebuli mshobiarobis albatoba 40%-ze metia. tu sg orsuloba ertxel aghinishna mosalodnelia misi gameoreba. da rac ufro metia sg orsulobis shemtxveva, mit metia misi gameorebis albatoba. tu ertxel gqondat sg orsuloba gaesaubret eqims sanam xelmeored dafexmdzimdebit, imisatvis rom uketesad dagegmot metvalyureoba momaval orsulobaze. bushtnamqeri ra iwvevs mas? samedicino saxelwodeba hydatidiform mole (hydatid -- nishnavs ???wylis daghvras???, - mole nishnavs ???laqas an chirqs???); bushtnamqeri shedarebit ishviatia da a.sh.sh.-s monacemebit 1,500-2,000 orsulidan erts aghenishneba. bushtnamqeris dros normalur sashvilosnoshi, ganayofierebis shemdeg, embrionis nacvlad raghac (patologiuri) masa formirdeba. bushtnamqeri ar gulisxmobs mzard bavshvs, es ufro patologiuri placentas msgavsi warmonaqmnia. bushtnamqers adgili aqvs mashin rodesac ujredebi, romelic chveulebriv qmnis qorionul wamwams (patara titis msgavsi gamonashveri, romelic placentas aertebs sashvilosnos shrestan) normalurad ar vitardeba. amis sanacvlod, saxezea bushtis msgavsi, wyalwyala grova, romelsac ar sheudzlia ganvitarebad embrions daexmaros. bushtnamqeris riski 40 wels gadacilebul qalebshi maghalia. bushtnamqeris gamomwvevi mizezia spermis qromosomuli problemebi, romelic kvercxujreds anayofierebs, kvercxujredis problemebi an orive ertad. bushtnamqeri orgavaria: sruli da nawilobrivi. sruli bushtnamqeris dros sashvilosno embrionis sanacvlod carieli parkis mcire grovas sheicavs. nawilobrivi bushtnamqeris dros embrioni patologiurad yalibdeba da chveulebriv ar gadarcheba. qalebi, romeltac bushtnamqeri aqvt, sashvilosnoshi avtvisebiani simsivnis an invaziuri daavadebebis riskis qvesh imyofebian. am simsivnidan zogierti imdenad metastazuria, rom misi gavrceleba sxeulis sxva nawilebshic aris mosalodneli. bushtnamqeris mqone nebismieri qali invaziuri daavadebebis riskis qvesh imyofeba. am daavadebebis mkurnalobis xarisxi sakmaod maghalia. ra simptomebi aghinishneba am dros? bushtnamqeris titqmis yvela shemtxvevashi orsulobidan 12 kvirisatvis sisxldena aghinishneba. sxva shesadzlebeli simptomia sashvilosnos didi zoma romelic aghnishnuli orsulobis vadas ar sheesabameba. rogor xdeba diagnostireba? bushtnamqeris umetesi shemtxveva orsulobis pirvel trimestris ganmavlobashi vlindeba. normaluri orsulobisagan gansxvavebit, sisxldena da hCG-s maghali done shesadzlebelia gamafrtxilebeli simptomebi iyos. es mdgomareoba eqims karnaxobs mousminos chanasaxis guliscemas. tu araferi ar ismis, mashin eqims bushtnamqerze uchndeba echvi. ultrabgeriti gamokvlevit eqimi naxulobs, aris tu ara sashvilosnoshi normaluri chanasaxi. ra mkurnaloba enishnebat am dros? bushtnamqeris diagnostirebis shemdeg, mkurnaloba orsulobis shewyvetashi mdgomareobs. es yvelaze xshirad vakuumis aspiraciit xorcieldeba. es procedura anesteziit ketdeba, romlis drosac afartoeben sashvilosnos yels, saidanac gamowovit frtxilad acileben ???nayofs???. amave dros, sashvilosnos shekumshvis stimulirebisatvis, pacients sheidzleba oqsitocini daunishnon. rogoria momavali? umetes shemtxvevashi bushtnamqeris mkurnaloba warmatebit mimdinareobs. magram eqimtan xshiri vizitebia aucilebeli, radgan arsebobs invaziuri daavadebebis riski. orsulobis shewyvetis shemdeg eqimi amowmebs hCG-s dones. xshirad, qals romelsac bushtnamqeri hqonda urcheven tavi aaridos orsulobas sul mcire erti wlis ganmavlobashi. avtvisebiani daavadebebis shedarebit ishviati forma romelic bushtnamqers moyveba qimio terapiit ganikurneba. am simsivnuri daavadebebis mkurnalobis shedegebi sakmaod kargia, titqmis 100%. muclis moshla ra iwvevs mas? muclis moshlas spontanur aborts uwodeben, romelic orsulobis 20 kviramde asakshi nayofis dakargvit ganisazghvreba. muclis moshla orsulta 15-29% aghinishneba. realuri ricxvi ufro maghalia. muclis moshlis umetesoba sheumchnevlad xdeba iset adreul asakshi, rodesac qalma jer arc icis orsulobis shesaxeb. muclis moshlis 80% orsulobis pirveli 12 kviris ganmavlobashi xdeba. adreuli moshlis daaxloebit naxevari itvleba, rom nayofis qromosomuli problemebit aris gamoweveuli. nayofis qromosomuli problemebis umetesoba, romelic muclis moshlas iwvevs mshoblebisgan memkvidreobit ar miigheba. sxvagvarad rom vtqvt, chanasaxis qromosomuli defeqti ar aris gamowveuli mshoblebtan arsebuli igive defeqtit. es mashin xdeba roca ganayofierebuli kvercxujredi gayofas iwyebs. qromosomuli defeqtit gamowveuli moshla mashin xdeba, roca chanasaxs ar sheudzlia gadarches. adreuli orsulobis periodshi moshla sheidzleba ramodenime kviris shemdeg moxdes, roca embrioni kvdeba. zogjer chanasaxi ar aris membranis shignit. moshlis sxva mizezebi sheidzleba dedis janmrtelobastan iyos dakavshirebuli. aset dros moshla shedarebit orsulobis gvian periodshi xdeba. es aris: infeqcia, qronikuli daavadebebi mag, diabeti, maghali wneva, da imunur sistemastan dakavshirebuli problemebi. aseve, moshla sheidzleba gamoiwvios sashvilosnos an sashvilosnos yelis anomaliebma. am problemebis ricxvshia sashvilosnos yelis funqciuri ukmarisoba, roca sashvilosnos yeli orsulobisas dzalian adre iwyebs gafartoebas. es titqmis yvela shemtxvevashi orsulobis meore trimestrshi xdeba. ganmeorebit moshlas orjer an samjer miyolebul moshlas uwodeben. amis mizezi igivea, rac ertxel moshlis shemtxvevashi. miuxedavad amisa, ganmeorebiti moshlis mizezis dasadgenad tardeba gamokvleva, xolo mkurnalobis archevani sakmaod shezghudulia. tumca, miuxedavad amisa qalta umetesobas momavalshi warmatebuli orsuloba aqvs. tu muceli mogeshalat an nerviulobt, rom ar mogeshalot tqventvis mnishvnelovani iqneba imis codna tu ra shemtxvevebi ar iwvevs mas. tqven pirveli ara xart, visac es awuxebs. aseti shishebi orsuli qalebisatvis damaxasiatebelia, miuxedavad imisa muclis moshlis gamocdileba aqvs, tu ara. moshla varjishis, sqesobrivi urtiertobis, mushaobis, an simdzimeebis awevis gamo ar xdeba. orsulobis adreul vadebshi gulis reva da ghebineba, dzalian mwvave shemtxvevis drosac, ar iwvevs moshlas. aseve ar aris mosalodneli, rom moshla gamoiwvios dacemam da uecarma shishma. aseti ziani ar avnebs chanasaxs, tu es dedis sicocxles ar uqmnis safrtxes. ra simptomebi aghinishneba am dros? titqmis yvela moshlas win uswrebs vaginaluri sisxldena. orsulebis 25%-s sisxldena aghenishnebat da am qalebis naxevars muceli eshleba. sisxldena, romelic moshlas gauwyebt sheidzleba mcire an dzleri iyos. igi sheidzleba mudmivi an movliti xasiatis iyos. sisxldenas sheidzleba muclis spazmuri tkivilebi da welis areshi yru tkivili moyves. shesadzlebelia arsebobdes am simptomebis sxva gamomwvevi mizezi. aucileblad unda daukavshirdet eqims, tu orsulobisas nebismieri saxis sisxldena an mwvave tkivili gaqvt. rogor xdeba diagnostireba? tu eqimtan sisxldenis chivilit mixvalt, pirveli rasac igi gaaketebs, es aris sashvilosnos yelis gamokvleva, imis sanaxavad, dawyebulia tu ara sashvilosnos yelis gaxsna. tu es asea, mashin tqven operacias gagiketeben ??“ radgan am dros moshlis didi riski arsebobs. magram es yoveltvis ar xdeba. eqimi aseve amowmebs dazianebulia tu ara membrana, romelic chanasaxs aqvs garshemortymuli. tu membrana dazianebulia da sashvilosnos yeli ixsneba, mashin moshla gardauvalia. am dros sheudzlebelia muclis moshlis shekaveba. tu tqven raghac qsovils kargavt, am dros eqimi aseve echvobs moshlas. tu shesadzlebelia am qsovilis naxva, eqimi sheamowmebs chanasaxovani qsovilia, tu placentis shenadedi an misi nawili. ultrabgeriti gamokvleva mnishvnelovania imis sanaxavad cocxalia tu ara nayofi sashvilosnoshi. am gamokvlevit da specialuri saxis ultrasonografiis gamoyenebit eqimi naxavs chantas romelic chanasaxs gars exveva da sheamowmebs mis (chanasaxis) guliscemas. tu chanasaxi ar aris cocxali da dedis sxeulidan jer kidev ar aris gamosuli, amas idzulebit aborts uwodeben. ra mkurnaloba enishnebat am dros? mosalodneli moshlis dros aucilebelia loginshi wola da tkivilgamayuchebeli sashualebebis migheba,sanam sisxldena an tkivili ar shewydeba. tu sisxldena da tkivili mwvavea, sheidzleba saavadmyofoshi dawola gaxdes aucilebeli. rodesac chanasaxis membrana dazianebulia, chveulebriv amas moshla moyveba. tu membrana ar aris dazianebuli da sisxldenas tkivili da sicxe axlavs, mashin seriozuli infeqciis riski arsebobs. aset dros unda moxdes sashvilosnodan chanasaxovani qsovilis mocileba. es procedura anesteziis qvesh xdeba; am dros nela xsnian sashvilosnos yels da qsovils frtxilad an gamotumbaven an gamofxeken. tu muceli mogeshalat an gamosuftavebis procedura chaitaret da mainc gaqvt sicxe, mwvave sisxldena, cieba an mwvave tkivili, im wamsve daureket eqims. es sheidzleba infeqciis manishnebeli iyos. rogoria momavali? qalta umetesobas, romeltac idzulebiti aborti gadaitanes, warmatebuli momavali orsuloba elodeba. iset dros, roca qals ara erti moshla aqvs gadatanili 70-dan 85%-mdea imis shansi, rom momaval orsulobas mshvidobianad daasrulebs. chveulebriv aset dros urcheven cota xnit tavi sheikavon daorsulebisgan. eqimi tqven konkretulad girchevt rodis shegidzliat daorsuldet moshlis shemdeg. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 11:21 MEORE TRIMESTRIS GARTULEBEBI qalta umetesobisatvis meore trimestri shedarebit problemebis gareshe mimdinareobs. es aris eqimtan shexvedrebis, gamokvlevebis da janmrteli cxovrebis wesis dacvis periodi. magram am etapzec arsebobs potenciuri problmebi. yvela mosalodneli gartulebebis warmatebit mogvareba mashin xdeba tu droze umkurnalebt; amitom tqventvis da tqveni bavshvisatvis mnishvnelovania gamafrtxilebeli nishnebis codna. qvemot shesadzlebeli shemtxvevebia aghwerili. SISXLDENA moshla orsulobis meore periodshi shedarebit naklebad aris mosalodneli, .magram riski mainc arsebobs. rogorc dasawyisshi aseve shua orsulobis periodshic vaginaluri sisxldena moshlis manishnebelia. daukavshirdit eqims nebismieri sisxldenis shemtxvevashi. tu dena mcirea an aratanabari, sheidzleba ar iyos dzalian sayuradghebo. sashualo da dzlieri sisxldenis shemtxvevashi daukavshirdit eqims; es sheidzleba shemdegis mimanishnebeli iyos: moshla ( tu amas adgili aqvs 20 kviramde) naadrevi mshobiaroba (tu es xdeba 20 dan 37 kviris periodshi) placentis problemebi: placenta an dzalian qvevit aris ganlagebuli, an mshobiarobamde iwyebs aclas sashvilosnos kedlidan tu sisxldenas tkivili an spazmi axlavs, aucileblad daukavshidrdit eqims NAADREVI MSHOBIAROBA orsuloba 37 dan 42 kviramde mimdinareobs. 37 kviramde mshobiaroba naadrev mshobiarobad itvleba. naadrevad gachenili bavshvebi dzalian mcire wonis arian (2,5 kg-ze naklebi). mcire wona bevri problemis winashe ayenebs naadrevad gachenil bavshvebs. RA IWVEVS MAS? naadrevi mshobiarobis zusti mizezi cnobili ar aris. qvemot chamotvlilia naadrevi mshobiarobis shesadzlebeli faqtorebi: wina naadrevi mshobiaroba ertze meti chanasaxis arseboba wina ramodenime moshla da aborti amnioturi sitxis an chanasaxovani membranis infeqcia hidramniozi (zedmeti amnioturi sitxe) sashvilosnos patologiebi placentastan dakavshirebuli problemebi dedis seriozuli daavadebebi RA SIMPTOMEBI AGINISHNEBA AM DROS? naadrevi mshobiarobis siptomebi sheidzleba ioli an mwvave formis iyos. umetes shemtxvevashi naadrevi mshobiarobis mimanishnebelia sashvilosnos shekumshva. tu erti saatis ganmavlobashi xutze meti shekumshva gaqvt, unda daukavshirdet eqims. pirvelad es ganicdeba rogorc muclis ghrus dachimva, romelic titis wverit sheidzleba igrdzno. MSHOBIAROBIS SXVA NISHNEBI sashvilosnos shekumshvebs sheidzleba tan axldes welis msubuqi tkivili, qvevit mcire menjshi da bardzayebis zeda nawilshi -- simdzimis gancda; aseve tipiuria cvlilebebi vaginalur gamonadenshi. sheidzleba chintvebs tan axldes susti sisxldena, an igrdznot vaginidan sitxis gamosvla. es sheidzleba amnioturi sitxe iyos, nishani imisa, rom chanasaxis garshemomxvevi membrana gaskda. tu sashvilosnos yelshi dagrovebuli lorwo gamodis, tqven sheamchnevt sqel gamonadens, romelic sisxlit aris sheferili. zogierts es cvlilebebi sashvilosnos shekumshvebis gareshe aghenishneba. tu tqven echvebi gaqvt tqveni mdgomareobis mimart, an sisxldena gaqvt muclis ghrus tkivilebtan an spazmebtan ertad, aucileblad daukavshirdit eqims. ROGOR XDEBA DIAGNOSTIREBA? tu gichndebat echvi naadrev mshobiarobaze, garkveuli gamokvlevebi unda chaitarot. am dros pasuxi unda gaices or kitxvaze: daiwyo tu ara gaxsna sashvilosnos yelma da chanasaxis membrana gaskda tu ara. amisatvis mnishvnelovania sashvilosnos yelis gamokvlevebi. sashvilosnos monitorirebit akvirdebian shekumshvata (chintvis) xangrdzliobas da mat shoris drois intervals. amit irkveva mshobiaroba dawyebulia tu ara. RA MKURNALOBA INISHNEBA AM DROS? rodesac iwyeba naadrevi mshobiaroba am dros unda gadawydes, sheacheron es procesi, tu xeli ar sheushalon mas. am gadawyvetilebas bevri shemtxveva ganapirobebs. orive shemtxvevashi unda gaitvaliswinon dedis da bavshvis janmrtelobis mdgomareoba. ANEMIA mzardi chanasaxi moitxovs dedis organizmshi rkinis didi maragis arsebobas. rkina mineralia, romelic did rols tamashobs sisxlis witeli ujredebis chamoyalibebashi. orsulobamde tqven gchirdebodat dgheshi 15 miligrami rkina. axla orjer meti - 30 miligramia sachiro. iseve rogorc yvela qals, tqvens organizmshic ar iqneba aseti raodenobis rkina, gazrdili motxovnebis dasakmayofileblad. dznelia miigho sakmarisi raodenobis rkina sakvebidan mashin, roca cdilobt ar chamot dzalian bevri; radgan orsulebis 20% rkinis naklebobas ganicdis, amisatvis orsulobis meore trimestrshi xshirad nishnaven rkinis preparatebs. RA IWVEVS MAS? anemia gamowveulia sisxlshi hemoglobinis koncentraciis daklebit. hemoglobini cilis saxea romelic motavsebulia sisxlis witel burtulebshi. igi gadamwyvet rols tamashobs sxeulis qsovilebisatvis jangbadis miwodebashi. orsulobis dros hemoglobinis dakleba sisxlis moculobis gazrdit aris gamowveuli. orsulobis dros sisxlis moculoba sagrdznoblad izrdeba, daaxloebit 45%. sisxlis moculobis gazrda sisxlis plazmis momatebis xarjze xdeba (sisxlis witeli da tetri burtulebisagan gansxvavebuli nawili). orsulobis pirvel naxevarshi sisxlis plazmis moculoba ufro swrafad izrdeba, vidre witeli burtulebi. amis shedegad, shesabamisad mcirdeba witeli burtulebis koncentracia. anemia mashin vitardeba, rodesac ar aris sakmarisi rkina imisatvis, rom witeli ujredebis meti raodenoba awarmoos. shedegia sisxlshi hemoglobinis daweva. rkinis deficitis garda anemiis sxva mizezebic arsebobs. es aris: didi raodenobit sisxlis dakargva (hemoragia), gamowveuli qirurgiuli mkurnalobit an raime zianit: qronikuli daavadeba (seriozuli infeqciebi an tirkmlis daavadebebi): an foliumis mjavis deficiti (vitamini, romelic sisxlis witeli burtulebis produqciashi mnishvnelovan rols asrulebs). orsul qalebtan rkinis nakleboba anemiis yvelaze xshiri mizezia. a.sh.sh.-shi qalebis umetesoba, romlebic orsulad arian, ganicdian rkinis naklebobas. qali menstruaciis periodshi rkinas sisxltan ertad kargavs, es aris mati anemiisadmi ganwyobis ert-erti mizezi. aradeqvaturi dieta anemiis meore mizezia. qali, romelic prenataluri metvalyureobis qvesh imyofeba da rkinis damatebebs ighebs, dazghveulia rkinis deficittan dakavshirebuli problemebisagan. winaaghmdeg shentxvevashi rkinis nakleboba dzalian xshiria. anemiam orsulebshi sheidzleba daghla, stresi da daavadebebis mimart ganwyoba gamoiwvios. magram am dros ziani ar emuqreba chanasaxs. e.i. roca deda rkinis naklebobas ganicdis placenta da chanasaxi mainc ighebs mistvis aucilebel raodenobas. RA SIMPTOMEBI AGINISHNEBA AM DROS? msubuqi anemiis shemtxvevashi tqven sheidzleba ar gqondet simptomebi. sashualo an dzlieri anemiis dros sheidzleba shemdegma simptomebma ichinos tavi: dzlieri daghla da sisuste sifermkrtale suntqvis gaxshireba gulis friali tavbrusxveva, gabrueba ROGOR XDEBA DIAGNOSTIREBA? eqimtan pirveli vizitis dros, orsulobis dasawyisshi, sisxlis analizi ketdeba imis dasadgenad aris tu ara hemoglobini normashi. tu tqven anemiuri ara xart, es problema sheidzleba tandatan, sisxlis moculobis zrdastan ertad warmoiqmnas, radgan sul ufro meti sakvebis gadacema xdeba mzardi chanasaxisatvis. faqtiurad rkinis naklebobit gamowveuli anemia xshiria orsulobis me-20 kviridan. eqimebis umetesoba anemiis tavidan acilebis an profilaqtikis miznit rkinis damatebas nishnavs. RA MKURNALOBA INISHNEBA AM DROS? mkurnaloba kafsulebis an abebis saxit rkinis damatebit mighebashi mdgomareobs, sanam hemoglobinis shemadgenloba sisxlshi ar miaghwevs sasurvel dones. umetesad damatebit rkinas orsulobis meore trimestrshi igheben; tu am shemtxvevashic ar mogvarda tqveni problema, sachiroa dozis gazrda. rkinis mighebam sheidzleba gaadzlieros gulis revis shegrdzneba da ghebineba. sheidzleba danishnuli rkinis migheba tqventvis uketesia dzilis win, tu es iwvevs kuchis moqmedebis ashlas. imisatvis, rom ar dagaviwydet danishnulebis yoveldghiurad migheba kbilis jagristan dadet. rogorc yvela sxva wamali bavshvebisatvis xelmiuwvdomel adgilas dadet rkinis shemcveli abebi an kafsulebi. dzalian ishviatad sachiroa sisxlis gadasxma, im shemtxvevashi tu qali dzalin anemiuria, an didi raodenobit sisxli dakarga. SASHVILOSNOS YELIS SISUSTE orsulobis meore da mesame trimestrshi muclis moshla gamowveulia sashvilosnos yelis sisustit, rodesac yeli iwyebs gaxsnas, sanam mshobiaroba daiwyeba. rodesac es problemebi sashvilosnos yelis sisustit aris gamowveuli, adgili ara aqvs tkivils da sashvilosnos shekumshvebs. es tandatanobiti gaxsna, normaluri shemtxvevisagan gansxvavebit, gamowveulia sust sashvilosnos yelze mzardi nayofis zewolis shedegad. tu misi shechereba droulad ar moxda membranis gaxetqva da naadrevi mshobiaroba gardauvalia. tu tqven gaqvt sashvilosnos yelis sisuste, am mdgomareobis samedicino saxelwodebam sheidzleba gafiqrebinot, rom tqven susti da araadeqvaturi janmrtelobis xart. sisuste am shemtxvevashi nishnavs imas, rom sashvilosnos yelis kuntebs ar sheudzlia aitanos mzardi nayofis zewola. RA IWVEVS MAS? es shedarebit ishviati mdgomareobaa, orsulebis daaxloebit 1-2% aghinishneba. magram am shemtxvevidan 20-25% moshla orsulobis meore trimestrshi xdeba. shesadzlebeli mizezebia: sashvilosnos yelze gadatanili operacia sashvilosnos yelis dazianeba wina rtuli mshobiarobis gamo sashvilosnos yelis tanshobili defeqti. aseti faqtorebis arsebobis shemtxvevashi shemdegi orsulobis dros mosalodnelia igive gameordes. sxva shemtxvevebshi, mizezi sheidzleba iyos ertze meti chanasaxis arseboba, an zedmeti amnioturi sitxe (hidramniozi). aset mizezebis arsebobis dros ar aris mosalodneli igives gameoreba sxva orsulobis drosac. RA SIMPTOMEBI AGINISHNEBA AM DROS? sashvilosnos yelis sisustem sheidzleba moshlis an naadrevi mshobiarobis tipiuri simptomebi gamoiwvios. rodesac aghnishnuli simptomebi saxezea muclis ghrus tkivilis gareshe, mashin mizezi sashvilosnos yelis sisuste sheidzleba iyos. dalaqaveba an sisxldena vaginaluri gamonadeni, romelic sisxliani, sqeli an lorwos msgavsi muclis qvevit simdzimis shegrdzneba. aseti simptomebi uyuradghebod ar unda datovot, gansakutrebit im shemtxvevashi tu adre sashvilosnos yelis sisustis gamo mogeshalat muceli. ROGOR XDEBA DIAGNOSTIREBA? cdiloben misi gamovlena moxdes sanam garkveul problemebs gamoiwvevs, magram es dzalisxmeva jer-jerobit warmatebuli ar aris. RA MKURNALOBA INISHNEBA AM DROS? tu tqven am problemis gamo mogeshalat muceli, mashin eqimi garkveul zomebs miighebs, rom msgavsi problema mimdinare orsulobis dros ar gameoreds. mkurnaloba xdeba qirurgiuli charevit- serklajit (wriuli, aragamwovi nakeris dadeba sashvilosnos xvrelis garshemo) romelic sashvilosnos yelis kunts adzlierebs. amisatvis ramodenime procedura tardeba. magram yvela gulisxmobs nakeris motavsebas sashvilosnos yelis xvrelshi arxis dasaviwroeblad. serklaji warmatebulad tardeba tu igi orsulobis 18-20 kviris vadashi xorcieldeba. imis mixedvit tu ra procedura tardeba, nakeri sheidzleba datovon an moacilon mshobiarobis dghisatvis. es srulad ar icavs orsul qals naadrevi mshobiarobisgan an muclis moshlisgan. amisatvis sachiroa dametebiti zomebis migheba; es aris: woliti rejimi da tokolitebit mkurnaloba (medikamenti, romelic acherebs sashvilosnos shekumshvebs). aset shemtxvevashi, sashvilosnos yelis sisustis mizezit naadrevi mshobiarobis riski 25% rcheba. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 11:44 MESAME TRIMESTRIS GARTULEBEBI yvela problema, romelic orsulobis mesame trimestrshia mosalodneli, drouli charevis shemtxvevashi ufro warmatebit ganikurneba. am periodisatvis gamiznuli yvela rutinuli gamokvleva swored amisatvis aris gamiznuli. ORSULOBIS (GESTACIURI) DIABETI, RA IWVEVS MAS? diabeti es aris mdgomareoba, romlis drosac sisxlshi shaqris anu glukozas done satanadod ar aris regulirebuli. es dakavshirebulia hormontan - insulini, romelic glukozas dones akontrolebs. arsebobs ori saxis diabeti; diabeti, romelic mozardobis asakshi vlindeba, gamowveulia organizmis mier arasakmarisi insulinis warmoqmnit. diabetis sxva formis dros organizmi ar iyenebs efeqturad warmoqmnil insulins. es aris diabetis iseti saxe, romelic mozrdilobis an orsulobis periodshi vlindeba. diabets, romelic aghinishneba mxolod orsulobis dros, gestaciur diabets uwodeben. gestaciuri diabetis gamomwvev mizezad am mdgomareobit gamowveuli - metaboluri, hormonaluri cvlilebebi itvleba. gestaciuri diabeti 1-5% aghinishneba. gestaciuri diabetis dros ar aris glukozis iseti maghali done, rom riskis qvesh daayenos qalis janmrteloba. umetes shemtxvevebshi aranairi simptomebi ar vlindeba da dedis janmrteloba ushualo safrtxis winashe ar dgas. es aris adreuli nishani imisa, rom mas momavalshi shesadzlebelia diabeti ganuvitardes. miuxedavad imisa rom, es mdgomareoba tviton dedas ar emuqreba, yoveltvis xdeba sisxlshi glukozis donis shemowmeba, radgan es bavshvis janmrtelobas uqmnis safrtxes. tu diabeti adreve gamovlinda da droulad ganikurna, mashin bavshvs araferi aghar emuqreba. gestaciuri diabetis dros sayuradgheboa makrosomia ??“ bavshvis didi wona. umetesi eqimi makrosomiad miichnevs 4,5 kg-ze mets. aset bavshvebs udzneldebat dabadeba. makrosomiis dros izrdeba sakeisro kvetis da mshobiarobis travmebis albatoba. dedis glukozis donis gakontroleba amcirebs bavshvebtan aghnishnul risks. gestaciuri diabetis sxva shesadzlo shedegia hipoglikemia, bavshvebshi shaqris dabali done dabadebisas. es gamowveulia imit, rom muclad yofnis dros chanasaxi glukozis maghal odenobas ighebs da egueba, rac chiplaris mochrisas wydeba. diabetiani dedebis bavshvebs dabadebis shemdeg regularulad unda sheumowmdet sixlshi glukozis done. isini dabadebis shemdeg glukozis mighebas sachiroeben sakvebis an intravenuri infuziis gzit. tu tqven gestaciuri diabeti gaqvt, bunebrivia gagichndebat shekitxva ??“ daemarteba tu ara momavalshi bavshvs diabeti. sabednierod, ar arsebobs riski imisa rom gestaciuri diabetis mqone dedebis bavshvebi mozardobis asakshi diabetit daavaddebian. orsulobis diabetis risk-faqtorebia: 30 welze meti asaki, ojaxis sxva wevrebis diabetit daavadeba, wina orsulobis didi wonis nayofi, mkvdradshobadoba da zedmeti wona. magram gestaciuri diabetis mqone naxevarze met qals ar aghenishneba chamotvlili risk-faqtorebi. orsulobas ar sheudzlia arc misi gamowveva da arc shewyveta, radgan gestaciuri diabetis ganvitarebashi genetikuri faqtori tamashobs did rols. miuxedavad imisa, rom swori kveba mnishvnelovania orsulobis dros, tqven ar shegidzliat wonis momatebit, an bevri tkbilis mighebit gamoiwviot es daavadeba. RA SIMPTOMEBI AGINISHNEBA AM DROS? zogadad gestaciuri diabeti ar iwvevs raime simptomebs. sheidzleba msubuqi formit gamoxatuli iyos daghla, dzlieri wyurvili an xshiri shardva, magram aseti simptomebi orsulobisas gestaciuri diabetis gareshec aghinishneba. radgan diabetis gamovlena sheudzlebelia dedis simptomebis sashualebit, amisatvis tardeba glukozis analizi. ROGOR XDEBA DIAGNOSTIREBA? rogorc aghvnishnet gestaciuri diabeti glukozis analizit vlindeba. chveulebriv es analizi orsulobis 26-28 kviris asakshi ketdeba, magram tu arsebuli risk-faqtorebis gamo eqims echvi uchndeba, mashin analizi orsulobis adreul periodshic ketdeba. radgan gestaciuri diabeti risk-faqtorebis miuxedavadac vlindeba, eqimebis umetesoba tavis dazghvevis miznit qalis asakis da mdgomareobis miuxedavad glukozis analizs itxovs. ROGOR UNDA MOGVARDES ES PROBLEMA? gestaciuri diabetis mogvareba glukozis donis kontrolit xdeba. umetes shemtxvevashi es shesadzlebelia dietis dacvit, varjishit da sisxlis regularuli analizit. tu ertxel daisva gestaciuri diabetis diagnozi, eqimi mshobiarobamde xshirad moitxovs glukozis shemowmebas. gamokvleva moicavs sisxlis aghebas rogorc dilis sauzmemde (uzmoze), aseve sauzmidan ori saatis shemdeg. zogierti eqimi shuadghis sisxlis analizsac itxovs. imis shesamowmeblad, tu ramdenad kargad akontrolebt glukozis dones, eqimma sheidzleba specialuri testis gamoyeneba girchiot, romelsac saxlshi ufro regularulad gaiketebt. orsulobis dros shardshi glukozis shemowmeba ar aris mizanshewonili, radgan dzalian mcire kavshiria sisxlshi da shardshi glukozis doneebs shoris. titqmis yvela shemtxvevashi shesadzlebelia glukozas kontroli dietit. magram tu amis miuxedavad glukoza mainc maghalia, sachiroa yoveldghe insulinis ineqcia. insulini ar aghwevs bavshvamde. orsulobis dros sisxlshi glukozis donis shesamcireblad oraluri gzit ar xdeba medikamentis migheba. damatebit, orsulobis bolo tves eqimma sheidzleba girchiot bavshvis mdgomareobis yovelkvireuli monitorireba. es ganxorcieldeba shemdegi gamokvlevbit: testi datvirtvis gareshe, shekumshvis stres-testi, biofizikuri profili. ultrabgeriti gamokvlevit daakvirdebian bavshvis wonas da zomas mshobiarobamde. am gamokvlevit eqimi gadawyvets gaketdes tu ara sakeisro kveta. tqven sheidzleba aseve gtxovon daakvirdet da chaiwerot ra sixshirit igrdznobt bavshvis modzraobas. diabetis dros yvelaze xshiria sakeisro kveta, radgan am dros xshiria bavshvis didi zoma. mshobiarobamde sakeisro kvetis gadawyveta dznelia, radgan an bavshvis zomaa didi an dedis menjia mcire. xshirad sakeisro kvetas mashin mimartaven, rodesac mshobaroba veghar grdzeldeba. es xdeba mashin, rodesac sashvilosnos yeli aghar ixsneba an bavshvi ar gamodis. gestaciuri diabetis dros, bavshvis didi zomis gamo samshobiaro tramvebis riski didia. diabetis dros bavshvi titqmis ar ibadeba droze adre. tu mshobiaroba 40-41 kviristvis ar iwyeba, sheidzleba igi oqsitocinit daachqaron. sheidzleba sachiro gaxdes amniocentezi, imis dasadgenad aris tu ara bavshvis filtvebi sakmarisad momwifebuli. ROGORIA MOMAVALI? gestaciuri diabeti titqmis yoveltvis qreba mshobiarobis shemdeg. tqven 6 kviris ganmavlobashi dagchirdebat sisxlis analizi, rom darwmundet daiwia tu ara glukozas donem mshobiarobis shemdeg. tu tqven ertxel gqondat gestaciuri diabeti, misi gameorebis alabatoba shemdgomi orsulobis dros izrdeba. aseve shesadzlebelia diabetis ganvitareba mogvianebit. gestaciuri diabetis mqone qalebidan titqmis naxevars shemdgomshi aghenishnebat diabeti. amitom, mnishvnelovania mshobiarobis shemdeg miyvet eqimis rchevebs da daicvat dieta, ivarjishot da sheamowmot glukozas done yovelwliurad. qalebs, romeltac orsulobis dros diabeti aqvt, sheudzliat bavshvebi dzudzuti gamokvebon. PREEKLAMSIA RA IWVEVS MAS? preeklamsia es aris daavadeba, romelic orsulobidan 20 kviris shemdeg maghali wnevit, saxis da xelebis sheshupebit da shardshi cilis maghali shemcvelobit xasiatdeba. es sakmaod seriozuli mdgomareobaa da misma uyuradghebod datovebam shesadzlebelia seriozuli gartulebebi, an dedis an bavshvis sikvdili gamoiwvios. preeklemsias ???toqsemiasc??? uwodeben. es ufro nacnobi saxelwodebaa. am daavadebis mizezad sisxlshi toqsini itvleboda, swored amotom uwodebdnen toqsemias. axla itvleba rom preeklamsia ar aris gamowveuli toqsinit, magram misi ashkara mizezi jer kidev dadgenili ar aris. mizezis daudgenlobis gamo ucnobia misi mkurnalobis da tavidan acilebis gzebic. ertaderti gamosavali am dros bavshvis dabadebaa, im shemtxvevashic ki, roca bavshvi jer ar aris momwifebuli. es gamowveulia im mizezit, rom preeklamsiam shesadzlebelia dzalian didi riskis qvesh daayenos dedis da bavshvis sicocxle. dedisatvis shesadzlebeli gartulebebia: ghvidzlis dazianeba, tirkmlis dazianeba, sisxldena an gulyrebi. bavshvis problemebs warmoadgens arasakmarisi sakvebis da jangbadis migheba placentidan. aman shesadzlebelia zrdashi chamorchena, an chanasaxovani distresi gamoiwvios. es daavadeba orsulebis 6-8% aghenishneba. am shemtxvevebis 85% pirveli orsulobis dros gamoixateba. preeklamsiis sxva risk faqtorebia: ertze meti nayofi, diabeti, maghali wneva, tirkmlis qronikuli daavadeba, revmatiuli daavadebebi da ojaxuri anamnezis datvirtva. preeklamsia aseve xshiria mozardebshi da 35 wels gadacilebul qalebshi. RA SIMPTOMEBI AGINISHNEBA AM DROS? tavidan ar aghinishneba simptomebi, xolo drota ganmavlobashi roca ashkara simptomebi vlindeba daavadeba ukve sakmaod ganvitarebulia. amitom eqimtan yoveli vizitis dros mnishvnelovania wnevis gazomva. zogierttan preeklamsiis pirveli nishnebi wonis swrafi matebit vlindeba (1 kg-ze meti kvirashi an 2-3-4 kg. tveshi). wonis mateba sitxis shekavebit da ara cximis dagrovebit aris gamowveuli. aseve sheidzleba aghinishnos saxis da xelebis sheshupeba, tavis tkivilebi, mxedvelobis problemebi, tkivili muclis ghrus zeda nawilshi. ROGOR XDEBA DIAGNOSTIKA? preeklamsiis diagnostireba xdeba mashin rodesac drois garkveul periodshi wneva mudmivad maghalia. wnevis awevis erteuli shemtxvevebi ar gulisxmobs preeklamsiis arsebobas. eqimi, visi metvalyureobis qveshac imyofebit, adarebs tqveni wnevis axlandel machveneblebs orsulobis pirveli trimestris machveneblebtan. wneva sakmaod maghalia tu pirvel monacemebtan shedarebit sistoluri wneva (pirveli machvenebeli) 30 mm-it aris momatebuli, xolo diastoluri (meore machvenebeli) 15 mm-it an metit. zogadad 140/90 an meti normaze maghal machveneblad itvleba. arsebobs sxvadasxva simwvavis preeklamsia. tu tqven marto maghali wneva aghgenishnebat, am mdgomareobas eqimma sheidzleba orsulobit gamowveuli hipertenzia uwodos. maghali wnevis garda preeklamsiis mimanishnebelia shardshi didi raodenobis cila. misi gamokvleva ramodenime gzit aris shesadzlebeli. zusti metodia 24 saatis ganamavlobashi shardis shegroveba da shemdeg laboratoriuli analizis chatareba. aseve shesadzlebelia eqimma sisxlis analizi mogtxovot, im miznit, rom inaxos tu rogor funqcionirebs tirkmeli da ghvidzli. sisxlis analizi sachiroa imis dasadgenadac aris tu ara trombocitebis (romelic aucilebelia sisxlis shededebisatvis) normaluri raodenoba. preeklamsiis yvelaze mwvave formaa e.w. ???HELPP syndrome???. igi, shedarebit msubuqi formebisagan gansxvavebit xasiatdeba ghvidzlis funqciuri sinjebis donis awevit da sisxlshi trombocitebis dabali donit. ROGOR UNDA MOGVARDES ES PROBLEMA? ertaderti gamosavali da preeklamsiis mkurnaloba mshobiarobis dachqarebaa. zogjer maghal wnevas wamlebit mkurnaloben, magram upiratesoba sxva sashualebebs enicheba. preeklamsiis msubuqi formis mogvareba woliti rejimis dacvit xdeba. tqven kerdzo shemtxvevazea damokidebuli, tu ramdeni xani unda iwvet. tqven aseve gircheven, romel mxares unda iwvet marjvena tu marcxena, imisatvis rom sisxls placentisken midinebis sashualeba mieces. aucileblad unda daukavshirdet eqims, tu romelime simptoms shenishnavt. eqimi albat kvirashi or shexvedras daginishnavt, imisatvis rom xshirad daakvirdes wnevas, gaketdes sisxlis da shardis analizi, da aseve moxdes bavshvis statusze dakvirveba. tqven saxlshic mogiwevt wnevis regularuli gazomva da shesabamisi chanawerebis warmoeba. preeklamsiis mwvave formis dros saavadmyofoshi dawolaa sachiro. bavshvze dakvirvebis miznit tqven iq regularulad chagitardebat testi datvirtvis gareshe, shekumshvis stres testi da biofizikuri machveneblebis gamokvlevebi. damatebiti, ultrabgeriti gamokvlevit amnioturi sitxis moculobas gazomaven. tu misi machvenebeli sakmaod dabalia, es imis nishania rom bavshvis sisxlit momarageba sakmarisad ar xdeba, amitom sheidzleba aucilebeli gaxdes mshobiarobis dachqareba. am shemtxvevashi gaitvaliswineben bavshvistvis ramdenad sariskoa sashvilosnoshi arsebul mdgomareobastan shedarebit naadrevi mshobiaroba. sanam gadawyvetilebas miigheben, sheidzleba chatardes amniocentezi, imis dasadgenad tu ramdenad momwifebulia bavshvis filtvebi. tu dedis mdgomareoba safrtxeshia, mashin mshobiaroba am proceduris gareshe dachqardeba. preeklamsiis umetesi shemtxveva sashualo sirtulisaa da aghinishneba mshobiarobis dghestan axlo periodshi. am problemas tavs artmeven wolit da bunebriv mshobiarobamde mudmivi monitorirebit. ufro mdzime shemtxvevebshi mimartaven mshobiarobis dachqarebas an sakeisro kvetas. preeklamsiit gartulebuli orsuloba, romelic chanasaxs uqmnis safrtxes, ishviatad aghwevs 40 kviramde. sashvilosnos yelis ???simwife??? (rbildeba) sheidzleba mshobiarobis dachqarebis mizezi gaxdes. ROGORIA MOMAVALI? mshobiarobidan ramodenime dgheshi an kvirashi wneva normashi dgeba. sheidzleba dagenishnot wnevis wamlebi. tu es danishnuleba aucilebelia, misi migheba mshobiarobidan ert an or tveshi tandatanobit unda shewydes. albat eqimtan xshiri viziti dagchirdebat wnevaze xshiri dakvirvebis miznit. riski imisa, rom preeklamsia shemdgomi orsulobisas gameordeba damokidebulia imaze, tu ramdenad rtuli formit gqondat igi. sashualo formisas riski sakmaod dabalia, xolo mwvave shemtxvevisas es albatoba 25-45% izrdeba. PLACENTASTAN DAKAVSHIREBULI PROBLEMEBI placenta orsulobisatvis unikaluri organoa. orsulobis dros igi dedasa da shvils akavshirebs. placenta dedis sisxlidan jangbads da sakvebs gadascems bavshvs, xolo fekaluri narchenebi ukanmimartulebit gamoaqvs. placentis ori dziritadi problema, romelic sheidzleba orsulobis mesame trimestrshi aghinishnos, erti da imave simptomit vlindeba: es aris vaginaluri sisxldena. nebismieri sisxldenis shesaxeb, romelic orsulobis mesame trimestrshia, eqims unda sheatyobinot. RA IWVEVS MAS? es aris mshobiarobamde placentis acla, an chamocla sashvilosnos shida kedlidan. aman sheidzleba sheamciros an shewyvitos bavshvisatvis jangbadit mdidari sisxlis miwodeba. placentis acla orsulobis mesame trimestrshi chanasaxis daghupvis dziritadi mizezia. aman sheidzleba gamoiwvios hemoragiis shedegad dedis shoki an mwvave sisxlis mimoqcevis problemebi. sabednierod, dedis da bavshvis mudmivi monitorirebit da shesabamis dros mshobiarobis dachqarebit, sheidzleba am problemebis mogvareba. placentis chamocla sheidzleba moxdes mxolod placentas nawilis mocilebit, an sashvilosnos shida kedlidan mtliani gamoyofit. miuxedavad imisa rom placentis chamocla yoveltvis iwvevs sisxldenas, es sheidzleba sheumchneveli iyos. zogjer placentis shua nawili sashvilosnos kedlidan iweva. sisxli amgvarad sheidzleba daimalos ???jibeshi???. an sxva shemtxvevashi bavshvis tavi an sxeulis sxva nawili ise daawves sashvilosnos kedels, rom sisxlma ver naxos garet gamosasvleli. placentis acla aghinishneba yoveli 150-e mshobiareze. amis mizezi ucnobia, magram igi yvelaze xshirad aghinishneba shavkanian, 40 wels gadacilebul qalebtan, mravalshvilian dedebtan, da mwevelebtan. aseve, placentis aclastan yvelaze xshirad dakavshirebuli mdgomareobaa hipertenzia orsulobis periodshi. qalebs, romeltac orsulobis dros maghali wneva aqvt-miuxedavad imisa es adre awuxebdat tu ara ??“ ufro metad arian placentis aclisken midrekilebi. aclis risk-faqtors warmoadgens membranis (apkis) naadrevi (mshobiarobamde) gaxeva, romelic chanasaxis garshemoa shemortymuli. dzalian ishviatad, rom dedis raime travmam an dazianebam gamoiwvios placentis acla. RA SIMPTOMEBI AGINISHNEBA AM DROS? placentis aclis adreul etapze sheidzleba aranairi simptomi ar aghinishnebodes. yvelaze xshirad ki igi vaginaluri sisxldenis saxit vlindeba. sisxldena sheidzleba iyos sxvadasxva raodenobis, magram misi odenoba ar gansazghvravs placentis sashvilosnodan aclis xarisxs. placentis acla aseve sheidzleba gamoixatos welis an muclis tkivilit, sashvilosnos shekumshvebit. sashvilosno sheidzleba sheigrdznot rogorc magari da mdzime. ROGOR XDEBA DIAGNOSTIREBA? rodesac qals orsulobis mesame trimestrshi vaginaluri sisxldena aghenishneba, eqimma unda gamoricxos placentis winamdebareobis mizezis arseboba (ix. qvemot). placentis aclis diagnostireba xdeba sisxldenis sxva mizezebis gamoricxvit. ultrabgeriti gamokvleva aclili placentis gamosavlenad tardeba, magram xshir shemtxvevashi es teqnika udzluria aghnishnuli mdgomareobis dasadgenad. RA MKURNALOBA INISHNEBA AM DROS? tu eqimi placentis aclas varaudobs, imis mixedvit tu ra mdgomareobashia bavshvi da deda, xdeba garkveuli zomebis migheba. bavshvis guliscemis dasakvirveblad gamoiyeneba eleqtro monitorireba. tu igi ar achvenebs bavshvis sagangasho mdgomareobas, mashin dedas saavadmyofoshi atavseben ushualo dakvirvebisatvis. tu bavshvis mdgomareoba safrtxeshia, mashin achqareben mshobiarobas. tu dzlieri sisxldena aghinishneba, dedas sisxls usxamen. aris shemtxvevebi, rodesac sakeisro kvetaa aucilebeli, zogiert situaciashi ki fiziologiuri mshobiaroba shesadzlebelia. ROGORIA MOMAVALI? samwuxarod, 10% riski arsebobs imisa, rom placentis acla shemdgomi orsulobis drosac ganmeordeba. magram drouli daxmarebis aghmochenis shemtxvevashi dadebiti shedegebi miighweva rogorc bavshvisatvis, aseve dedistvis. PLACENTIA WINAMDEBAREOBA, RA IWVEVS MAS? placenta chveulebriv lokalizebulia sashvilosnos fudzestan axlos, zemot. zogiert shemtxvevashi placenta qvemot aris ganlagebuli, ise rom nawilobriv an mtlianad faravs yelis xvrels. am mdgomareobas uwodeben placentis winamdebareobas, romelic mshobiarobamde an mis shemdeg hemoragiis (dzlieri sisxldena) risks warmoadgens. es saxifatoa rogorc dedistvis aseve bavshvistvisac. placentis winamdebareoba sheidzleba iyos shemdegnairi: ganapira. rodesac placentis napiri sashvilosnos yelis kidezea. rodesac mshobiarobis dros yeli ixsneba, placenta sheidzleba zevit avides. mxolod garkveul pirobebshia shesadzlebeli fiziologiuri mshobiaroba. nawilobrivi. placenta nawilobriv faravs sashvilosnos yels. fiziologiurma mshobiarobam sheidzleba sisxldena gamoiwvios, radgan am dros skdeba placentis sisxldzarghvebi. mtliani. placenta mtlianad faravs sashvilosnos yels. am dros sheudzlebelia fiziologiuri mshobiaroba dzalian dzlieri sisxldenis gamo. placenta sheidzleba sashvilosnos yeltan axlos iyos orsulobis meore trimestrshi an mesame trimestris daswyisshi. magram igi yoveltvis modzraobs sashvilosnos wverosken rodesac mshobiarobis dro axlovdeba. es mdgomareobaa e.w. ???qvemot ganlagebuli placenta???. placentis winamdebareobis gamomwvevi mizezi ucnobia. placentis aclis msgavsad igi ufro xshirad aghinishneba mravalshvilian dedebtan, asakovan qalebtan da mwevelebtan. sakeisro kveta da idzulebiti aborti zrdis placentis winamdebareobis risks. aseve didi zomis placenta zrdis imis albatobas, rom igi an daiwevs sashvilosnos yelisken, an dafaravs mas. RA SIMPTOMEBI AGINISHNEBA AM DROS? dziritadi simptomia vaginaluri sisxldena tkivilis gareshe. xshir shemtxvevashi mas adgili aqvs meore trimestris bolos an mesames dasawyisshi. sisxli am dros chveulebriv ghia witelia da raodenoba sheidzleba iyos bevric da cotac. sisxldena sheidzleba shewydes tavisit, magram ramodenime dgheshi an kvirashi igi isev gameordeba. tu orsulobis mesame trimestrshi sisxldena gaqvt, miuxedavad imisa axlavs tu ara tkivili da tavisit shewyda tu ara, aucileblad daukavshirdit eqims. ROGOR XDEBA DIAGNOSTIREBA? placentis ganlagebaze dasakvirveblad ultrabgeriti gamokvleva gamoiyeneba. placentis winamdebareobis 98% am gzit vlindeba. sashvilosnos yelis gasinjva tardeba garkveul shemtxvevebshi. gasinjva frtxilad xdeba, radgan am proceduramac sheidzleba gamoiwvios dzlieri sisxldena, igi tardeba mashin roca mshobiaroba dagegmilia. RA MKURNALOBA INISHNEBA AM DROS? placentis winamdebareobis problemis mogvareba damokidebulia or faqtorze: aris tu ara chanasaxi mshobiarobisatvis momwifebuli; aris tu ara dzlieri vaginaluri sisxldena; tu placenta ar faravs sashvilosnos yels da mxolod axlos aris ganlagebuli, ar aghinishneba sisxldena, mashin orsuls saxlshi awvnen im pirobit, rom sisxldenis shemtxvevashi saswrafod daukavshirdeba eqims. tu sisxldena kontrols ar eqvemdebareba, es mdgomareoba achqarebs bavshvis sakeisro kvetit gachenas (im shemtxvevashic ki, tu mshobiaroba naadrevia). aset shemtxvevashi bavshvisatvis uketesia iyos mzrunveli eqimebis garemoshi da kargad aghchurvili neonataluri intensiuri terapiis ganyofilebashi, vidre dedis sashvilosnoshi. ROGORIA MOMAVALI? radgan umetes shemtxvevebshi sanam chanasaxs raime safrtxes sheuqmnis, placentis winamdebareobis gamovlena droulad xdeba, igi aghar warmoadgens dedisa da bavshvisatvis did risks. mowinave teqnikuri aghchurviloba exmareba eqims am mdgomareobis gamoashkaravebashi manam, sanam deda sheamchnevs simptomebs. NAYOFIS PRENATALUR GANVITAREBASHI CHAMORCHENA, RA IWVEVS MAS? yovel weliwads a.sh.sh-shi 40,000-ze meti bavshvi ibadeba 2,5 kg-ze naklebi wonit. miuxedavad sashvilosnoshi arsebuli yvelanairi pirobisa, es bavshvebi ar izrdebian iseti siswrafit rogorc unda gaizardon. es problema cnobilia nayofis prenatalur ganvitarebashi chamorchenis saxit (npgch). tanamedrove mighwevebma medicinashi mnishvnelovnad sheamcira zrdashi chamorchenili bavshvebis riski, magram isini mainc dganan garkveuli problemebis winashe. aset bavshvebs cximebis da glikogenis (karbohidratis tipi, romelic glukozad gardaiqmneba, energiis wyaro) dzalian mcire maragi aqvt. aset bavshvebs ar sheudzliat sheinarchunon sitbo, ris shedegadac sheidzleba ganvitardes hipotermia. mkvdrad shobadoba da nayofis distresi xshiria zrdashi chamorchenil bavshvebshi. normaluri zomis bavshvebtan shedarebit, aseti bavshvebi mcire energiuli maragis gamo naklebad itanen mshobiarobis stresebs. npgch-s shesadzlebel mizezebshi shedis placentis problemebi, ris shedegadac chanasaxs ar miewodeba sakmarisi sakvebi da jangbadi. aseve maghali wnevac mizezad itvleba. magram xshirad mizezi ucnobia. aseve npgch-s gamomwvevi mizezebi sheidzleba iyos: sigaretis moweva zogierti saxis infeqciebi (mag, witura, citomegalovirusi an toqsoplazmozi) tandayololi defeqtebi an qromosomuli patologiebi arasrulfasovani kveba alkoholis da narkotikebis migheba diabeti mozardobis periodshi revmatiuli daavadebebi dedis sxva qronikuli daavadebebi tu zrdashi chamorchenili bavshvi gachnda, didi albatobaa rom igive gameordes shemdgomi orsulobisas. sabednierod, drouli daxmarebis aghmochena bevr problemas agvarebs. zogiert shemtxvevashi es problema mtlianad gvardeba. ROGOR XDEBA DIAGNOSTIREBA? rogorc wesi qalebs, romlebic zrdashi chamorchenil bavshvebs atareben, mcire an saertod aravitari simptomi ar aghenishnebat. eqimi tqventan yoveli shexvedrisas ecdeba npgch adreul etapze gamoaashkaravos. am miznit eqimi zomavs sashvilosnos fudzis simaghles ??“ es aris mandzili simfizis dzvalsa da sashvilosnos fudzes an mwvervals shoris. 18-dan 34-kviramde misi zoma santimetrebshi uxeshad sheesabameba orsulobis kviris ricxvs. imaze dakvirvebit tu rogor izrdeba zoma drota ganmavlobashi, eqimi sheidzleba daechvdes npgch-s arsebobashi. tu sashvilosnos zoma shesabamisad ar izrdeba, es npgch-s nishania. orsulobis zusti vada mnishvnelovania npgch-s diagnostikashi. tu erti an ori kviris cdomilebaa esec adznelebs npgch-s zust diagnostikas. 20 kviramde orsulobis vadis dasazusteblad ultrabgeriti gamokvleva gamoiyeneba. tu fudzis simaghlis zoma npgch-ze iwvevs echvs, am diagnozis dasamowmeblad ultrabgeriti gamokvleva gamoiyeneba. amit chanasaxis zogierti fizikuri monacemebi dazustdeba. ert-erti mnishvnelovani kriteriumia bavshvis tavisa da muclis garshemowerilobis dadgena da mati tanafardoba. aseve izomeba bavshvis tavis sigane (uwodeben biparietalur diametrs, an mandzils tavis qalis dzvlebs shoris), bardzayis dzvlis sigrdze da amnioturi sitxis odenoba. RAMKURNALOBA INISHNEBA AM DROS? pirveli nabiji am problemis mogvarebisa, mdgomareobs ert-erti arsebuli faqtoris mosxnashi, mag. narkotiki an cudi kveba. zogjer saavadmyofoshi wolaa mizanshewonili. bavshvis mdgomareobis sanaxavad tardeba testi datvirtvis gareshe, shekumshvis stres testi da biofizikuri machveneblebis gamokvlevebi. sheidzleba dedas stxovon bavshvis modzraobaze dakvirveba da chawera. ultrabgeriti gamokvlevebi tardeba or kvirashi ertxel, bavshvis zrdaze da amnioturi sitxis raodenobaze dasakvirveblad. qromosomuli patologiebis an infeqciebis dasadgenad amniocentezi tardeba. tu gamokvlevebi achvenebs rom chanasaxi adeqvaturad ar vitardeba, an raime xifatis winashea, es mdgomareoba eqims mshobiarobis dachqarebas afiqrebinebs. am gadwyvetilebis sabolood mighebashi ori faqtori tamashobs rols: ramdenad aris bavshvi momwifebuli ramdenad saxifatoa sashvilosnos garemo pirvel shekitxvaze pasuxis gasacemad tardeba amniocentezi, rata inaxos bavshvis filtvebi momwifebulia tu ara. arsebobs shemtxvevebi rodesac bavshvis yofna intensiuri terapiis ganyofilebashi moumwifebeli filtvebitac ufro uketesia, vidre sashvilosnoshi araxelsayrel pirobebshi. individualuri mdgomareobis gatvaliswinebit sheidzleba dachqardes mshobiaroba, bunebrivi gzit an sakeisro kvetit --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 11:49 DAGHLA. RA IWVEVS MAS? qalebis umetesoba orsulobis adreul periodshi daghlas ganicdis. es gasagebi mdgomareobaa tu gavitvaliswinebt im faqts ??“ ra samushaos aketebs tqveni organizmi. orsulobis pervel kvireebshi organizmi iwyebs meti sisxlis warmoebas, imisatvis rom chanasaxs sakvebi miewodos. tqveni guli gazrdili sisxlis nakadis gadasatumbad bevrad mets mushaobs. pulsi wutshi 10 ??“15 dartymit izrdeba. icvleba organizmis mier wylis, cilebis, karbohidratis da cximis gamoyeneba. am ghrma cvlilebebis kombinacia tqvens mier ganicdeba rogorc daghla. am damghleli fizikuri cvlilebebis garda tqven aseve axal gancdebs da fiqrebs eguebit. rac ar unda sasurveli iyos orsuloba, mas damatebiti stresi moaqvs. tqven sheidzleba shishobdet bavshvis janmrtelobis shesaxeb, nerviulobdet imaze tu rogor sheeguebit dedobas, da aseve, gazrdil xarjebze. am dros garkveul rols tqveni samsaxuric tamashobs - ramdenad produqtuli iqnebit orsulobis periodshi. shfotva yoveltvis chndeba, ara aqvs mnishvneloba pirveli orsulobaa tu meotxe. es bunebrivi da normaluri mdgomareobaa. nu dagaviwydebat, rom es tqvens fizikur mdgomareobaze aisaxeba. ra shemidzlia gavaketo am dros? dasveneba. ecadet xshirad (ramdenic gchirdebat) daisvenot. bavshvis gachenis shemdeg tqveni cxovrebis wesi sheicvleba, amitom amis regulireba tqven exla shegidzliat aseve mnishvnelovania - kargi kveba, nikotinis da alkoholis mavne zemoqmedebis tavidan acileba. monaxet yvelaniri sashualeba imisatvis rom daisvenot. ecadet dghis ganmavlobashi daidzinot. samsaxurshi daisvenet, es energias aghgidgent. tu dghis ganmavlobashi ar shegidzliat dadzineba, mashin es samsaxuris shemdeg unda moaxerxot, sauzmis da saghamos saqmianobebis win. tu sxva bavshvebic gyavt, axloblebs miecit sashualeba, rom xeli shegiwyon. sheamciret vizitebi tu es tqven gghlit, tqven exla iset mdgomareobashi imyofebit, rom amas gagigeben. stxovet sxvebs gagigon da dagexmaron, tandatan tqven es ufro dagchirdebat. tu adre gindat dawvet, nurafers moeridebit. sheecadet ar daliot bevri sitxe dzilis win ramodenime saatis ganmavlobashi. shedegad ar dagchirdebat ghame adgoma, da normaluri dzilis sashualeba mogecemat. varjishi. energiis momatebisatvis sauketeso sashualebaa varjishi. rac ufro mets varjishobt mit ufro meti energia geqnebat. iseti varjishi rogoricaa dgheshi naxevari saati siaruli, sagrdznoblad mogimatebt energias. swori kveba. balansirebuli kveba ufro mnishvnelovania fexmdzimobis dros. daghla, romelic bunebrivia fexmdzimobis pirevel periodshi, ufro mwvavdeba tu ar ighebt sakmarisi odenobis rkinas da cilebs. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 11:53 GULIS REVA GHEBINEBA erterti teoriis mixedvit orsulobis adreul periodshi ghebineba da gulisreva gamowveulia placentisa da chanasaxis mier warmoqmnili hormonaluri cvlilebebit. am dros kuchnawlavis cvlilebebic aghinishneba _ orsulobis hormonebis zemoqmedebit neldeba kuchis moqmedeba. ghebineba da gulisreva aseve mwvavdeba emociuri stresit da daghlilobit. miuxedavad imisa, rom gulisrevas da ghebinebas ???dilis sisustes??? uwodeben, igi dghis nebismier dros sheidzleba aghinishnos. es imdenad xshiri problemaa, rom orsulebis 70% aghenishneba. igi yvelaze mwvavea pirveli orsulobisas, axalgazrda dedebtan da ertze meti nayofis shemtxvevashi. chveulebriv, ghebineba da gulisreva gestaciuri periodis meotxe - merve kviras iwyeba, da gadis 14-16 kviris shemdeg, zogierts ki mteli orsulobis periodshi aghenishneba. dzalian ishviatia, roca gulisreva da ghebineba imdenad mwvave formis aris, rom dedas ar sheudzlia sakmarisi odenobis sakvebis da sitxis shenarchuneba. es mdgomareoba cnobilia hyperemesis gravidarium??“is saxelwodebit. RA SHEMIZLIA GAVAKETO AM DROS?? shecvalet kvebis chvevebi. chamet xshirad da cot-cota. sadils cota sitxe miayolet., es garkveul shvebas moggvrit. kuchi ar unda iyos arc savse da arc carieli; radgan orive shemtxvevashi sheidzleba ghebinebas da gulisrevas hqondes adgili. dilis msubuqi sauzme. tu dilit gulisrevis shegrdzneba gaqvt, sanam adgebit patara lukmebit miirtvit orcxobila an ylupebit daliet susti chai. adeqit nela, miecit sashualeba organizms moinelos sakvebi sanam adgebit. dasveneba. daghla aseve xels uwyobs gulisrevis shegrdznebas. damatebiti dzili dagexmarebat am problemis mogvarebashi. tavidan aicilet usiamovno sunebi da kerdzebi. mraval qals fexmdzimobis dros ar simovnebs garkveuli sakvebi an suni, isetic ki, romelic adre ar awuxebda. ecadet moeridot iset sunebs da sakvebs, romelic amwvavebs gulisrevis shegrdznebas. gankurnebis sxva sashualebebi. aseve, am mdgomareobis shemsubuqeba antacid-it (kuchis mjavianobis damwevi sashualeba) aris shesadzlebeli. ar miighot medikamenti eqimis rchevis gareshe. B6 vitamini aseve mighebulia ghebinebis sawinaaghmdegod, magram gaesaubret eqims sanam vitaminis mighebas gadawyvitavt --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 11:57 XSHIRI SHARDVA ra iwvevs mas? orsulobis pirvel trimestrshi sashvilosnos gazrdili zoma, tirkmlis ufro efeqtur funqcionirebastan ertad, xshiri shardvas iwvevs. ceminebis, xvelebis da sicilis dros sheidzleba shardis odnav gaparvac igrdznot. es gamowveulia mzardi sashvilosnos shardis bushtze dawolit, romelic orsulobis pirvel trimestrshi sashvilosnos qvevit aris ganlagebuli. meotxe tveshi sashvilosno ishleba menjis ghrushi, ise rom igi aghar awveba shardis bushts. ra shemidzlia gavaketo am dros? tu dawolis win, ramodenime saatis ganmavlobashi sitxes ar miighebt es ghamis dzils gagiadvilebt. magram orsulobis dros ar unda shezghudot sitxis migheba. moshardet iseti sixshirit, ramdenis sachiroebasac grdznobt. shardis shekaveba iwvevs shardis bushtis arasrulad gantavisuflebas. es sheidzleba gadaizardos sasharde gzebis infeqciebshi. shardis bushtis bolomde gantavisufleba moshardvis sixshiresac shegimcirebt. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 11:59 mkerdis dachimuloba ra iwvevs mas? estrogenis da progesteronis hormonebis gazrdili warmoqmna mkerdis cvlilebebis pirveladi mizezia. gestaciis perveli kvireebis dros, mkerdi sheidzleba dagimdzimdet, dagechimot da mtkivneuli gaxdes. ra shemidzlia gavaketo am dros? specialuri azghudis tareba shegimsubuqebt mkerdis tkivils. es dzalian komfortulia. tu mkerdi ghamec gawuxebt azghudi shegidzliat ghamec ixmarot. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 12:01 TAVIS TKIVILI DA TAVBRUS XVEVA ra iwvevs mas? orsulobis adreul etapze bevrs awuxebs tavis tkivli. amis mizezi ucnobia, magram sxva aghwerili simptomebis msgavsad, tavis tkivilis safudzveli hormonaluri da sisxlis mimoqcevis cvlilebebi sheidzleba iyos. sxva shesadzlo mizezia stresi da daghla, romelic tan axlavs orsulobastan fizikur da emociur sheguebas. tu tqven shewyvett an sheamcirebt kofeinis mighebas, asetma cvlilebamac sheidzleba gamoiwvios tavis tkivili. tavbrusxveva aseve xshiria orsulobis dros, romelic sisxlis mimoqcevis cvlilebebit aris gamowveuli. tavbrusvevis mizezia aseve stresi, daghla da shimshili. tu tavbrusxveva mwvave formisaa da mas tan axlavs tkivili muclis ghrushi an vaginaluri sisxldena, amis seriozuli mizezi sheidzleba iyos sashvilosnos gareta orsuloba. miuxedavad imisa, rom tavis tkivili da tavbrusxeva sheidzleba ar iyo saxifato, mainc daukavshirdit eqims mwvave formis shemtxvevashi. migrenuli an fetqvis msgavsi tavis tkivilis dros, an tavbrusxvevis epizodebis shemtxvevashi aucilebelia eqimtan dakavshireba. ra shemidzlia gavaketo am dros? tavis tkivili sheidzleba shegimsubuqdet tbili kompresebit shublze, cxviris, tvalebis da safetqlis garshemo. dachimuli tkivili kiserze civi kompresebit sheidzleba sheimsubuqot. relaqsacia garda imisa, rom tavis tkivils shegimsubuqebt, karg ganwyobazec dagayenebt. es sheidzleba dzalian martivad ganaxorcielot: daxuchet tvalebi, da warmoidginet wynari, sasiamovno adgili. kargi kveba, varjishi da dasveneba aseve mnishvnelovania. rcheva advilia vidre misi shesruleba, magram ramdenadac shegidzliat sheamciret stresi. zogierti stresis acileba sheudzlebelia, am dros unda gaadzlierot misi martvis meqanizmebi. tu damoukideblad ver artmevt tavs am amocanas, mimartet terapevts an konsultants, sheidzleba erti shexvedrac sakmarisi iyos tqventvis. eqimis gareshe nu miighebt tkivilgamayuchebels, mag. aspirins, ibuprofens, an naproqsen sodiums (advili, ibuprini, motrini, nuprini). acetaminofeni (aspirini, panadoli, tailenoli) uketesi archevania orsulobis dros. magram yvela shemtxvevashi tavi aaridet medikamentebis mighebas, tu es dzalian aucelebeli ar aris. aseve miughebelia eqimis gareshe nebismieri wamlis migheba. ishviati da susti tavbrusxvevis shesamcireblad ecadet nela adget da dajdet. ecadet sheinarchunot sisxlshi shaqris done chiris, xilis, ruxi puris da naklebad cximiani mawonis mighebit. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 12:02 WONASHI MATEBA orsulobis dros mtlianad imateben sashualod 11-dan 14 kilomde. dasawyisshi wonashi naklebad imatebt. orsulobis pirvel trimestrshi normaluri wonis matebad daaxloebit erti kilos momateba itvleba. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 12:13 HEMOROIDULI KVANDZEBI (buasili) ORSULOBIS DROS buasili swori nawlavis hemoroiduli venebis kedlebis gafartovebisa da iq sisxlis shegubebis shedegad warmoqmnili kvandzovani gafartoebaa. garda hemoroiduli kvandzebisa, daavadeba moicavs analuri napralebisa da fistulebis arsebobasac. sisxldzarghvovani kvandzebi sheidzleba iyos garegani da shinagani. buasilis ganvitarebis maghali risk jgufia orsulebi. hemoroiduli kvandzebis warmoqmnis meqanizmi: swori nawlavis lorwovanis qvesh ganvitarebulia mdidari sisxldzarghvovani qseli, romelsac ewodeba hemoroidaluri qseli. am sisxldzarghvebis, gansakutrebit venebis, kedlebi txelia, advilad fartovdeba da kargavs elastiurobas. es fiziologiuri tavisebureba ganapirobebs imas, rom mcire menjis ghrus venebshi da swori nawlavis venur wnulebshi wnevis momatebis shedegad, rasac iwvevs shekrulobis dros ganavlovani masebis didi xnit sheyovneba/masis zrda, defekaciis aqtis gadzneleba, xdeba sisxlis shegubeba da kedlebis gafartovebis shedegad tandatanobit kvandzovani warmonaqmnebis gachena. venebis gafartoebuli monakvetebi advilad inficirdeba, wyluldeba, itrombeba, travmirdeba da ziandeba, warmoiqmneba naxetqebi, sisxldenebi, dzneldeba ganavlovani masebis tavisufali gadaadgileba, rac mchidrod ketavs ukana gasavals da ase ertmanetze awyobilad progresirdeba procesi. mizezebi, romlebic xels uwyobs orsulobis dros mis ganvitarebas, shemdegia: ?· qronikuli shekruloba: garda kvebiti rejimisa, orsulobis dros daqveitebuli nawlavis tonusi ganapirobebs am kontingentshi shekrulobis arsebobis maghal albatobas, ?· modzraobiti aqtivobis daqveiteba (hipodinamia) xels uwyobs sisxlis shegubebas venur qselshi (mat shoris hemoroidulshi), orsulobistvis damaxasiatebeli hiperkoagulaciuri midrekileba kidev ufro uwyobs xels am aris datrombvas da venuri sisxldenis sichqaris shenelebas/shegubebas, ?· sashvilosnos da nayofis zrdastan ertad menjis organoebze, mat shoris swor nawlavze da mis sixldzarghvovan qselze, izrdeba meqanikuri zewola da shegubebiti procesi, amitom buasili chndeba/ gansakutrebit progresirebs orsulobis mesame trimestrshi, ?· araswori kveba (sakvebshi ujredisis mcire raodenobit migheba) risk-faqtorebis zemoqmedebas kidev ufro amdzimebs. ?· garkveuli mnishvneloba aqvs memkvidreobit ganwyobasac. hemoroidul process axasiatebs stadiuroba: yvela zemotaghwerili faqtoris zemoqmedebis shedegad, tu qals ar aghenishneboda buasili orsulobamde, is chndeba me-3 trimestrshi an mshobiarobis procesis dasrulebis paralelurad da axasiatebs pirvel orsulobas. tu qals hqonda hemoroiduli kvandzebi orsulobamde, xshiria misi gamwvaveba orsulobis shedegad da piks aghwevs me-3 trimestris bolos da mshobiarobis shemdeg. orsulebshi buasilis dros ganvitarebuli simptomatika: simptomatika damokidebulia daavadebis stadiaze. pirvel stadias ar axasiatebs kvandzebis garet gamovardna, romlebic xelitac isinjeba. am dros simptomatika mwiria, shesadzloa aghinishnebodes defekaciis dros (gansakutrebit intensiuri chintvis shemdeg) mcire tkivili da axali sisxlis kvali ganavlovan masebze, tumca gansakutrebit tvalshisacemi nishania ukana tanis qavili, romelic chiebit invaziis shemdeg, hemoroidaluri procesistvis dzalian ???saxasiatoa???. meore stadiis dros kvandzebi garetac chamoekideba da mati gasinjva shesadzlebelia xelitac. vitardeba wvis, simdzimis shegrdzneba ukana tanshi, rasac tan axlavs tkivili. defekaciis dros an gachintvisas vitardeba napralebi, sisxldenebi. napralebis gachena diagnostirdeba jdomis dros ganvitarebuli tkivilit. mesame stadiis dros gamovardnili kvandzebi xshirad itrombeba da xdeba matshi antebis ganvitareba, sheidzleba moxdes mati chachedva da kvdoma, rasac ukve mudmivi gausadzlisi tkivili axlavs tan. buasilis yvelaze damaxasiatebeli nishania analuri sisxldena, ramac sheidzleba anemiac gamoiwvios. diagnozis dasma xdeba proqtologtan vizitis dros, garegani datvalierebisa da manualuri gasinjvis shemdeg. ufro sruli kvleva moicavs anoskopit an reqtoromaniskopiis sashualebit swori nawlavis datvalierebas, rasac winaswar esachiroeba swori nawlavis dacla oynit. orsulobis dros hemoroidaluri kvandzebis diagnostireba, gansakutrebit pirvel stadiaze, ar xdeba, chivilic dzalian mwirea, amitom zogadad sasurvelia misi maghali riskis gamo profilaqtikuri ghonisdziebebis dagegmva: shekrulobis (yabzobis) koreqtireba kvebit: mcenareuli ujredisis didi odenobit migheba (bostneulidan kombosto, charxali, stafilo, xilidan - witeli vashli e.w ???brocki???, shavi qliavi (tundac chiri), herkulesi, wiwibura), mawoni, dilas uzmoze erti chais kovzi zeitunis zeti. higienuri ghonisdziebebi: yoveli defekaciis shemdeg analuri aris dabana xazgasmit civi wylit! dadgenilia, rom musulmanebshi hemorois ganvitarebis dabali cifrebi ukavshirdeba mat tradicias, civi wylit daimushaon analuri xvreli defekaciis shemdeg. shesadzloa higienuri proceduristvis antiseptikuri tvisebebis mqone mcenareebis nayenis gamoyenebac - magalitad gvirilis. orsulebisatvis mcire menjis ghrushi venuri shegubebis tavidan asacileblad rekomendebulia yoveldghiuri varjishi, fexit seirnoba, gansakutrebit mjdomare profesiebis orsulebma bevri unda iseirnon fexit. mkurnaloba - moicavs samkurnalo preparatebis mtel speqtrs, aseve qirurgiul mkurnalobas. konservatiuli mkurnaloba efeqturia qronikuli buasilis sawyis stadiaze da aseve misi gamwvavebisas shedarebit mogvianebit etapebze. igi amcirebs gamwvavebis sixshires, simdzimes da xangrdzlivobas, tumca bolomde ar idzleva gankurnebis sashualebas. igi moicavs zogad da adgilobriv sashualebebs - preparatebs, romlebic moqmedebs venebis tonusze, aumjobesebs mikrocirkulacias, axdens sisxlis mimoqcevis normalizebas; adgilobrivad specialuri malamoebis, santlebis an arasteroiduli antebissawinaaghmdego preparatebis gamoyenebas. !!!orsulobis dros - ar gamoiyeneba tradiciuli lidokainisa da antebis sawinaaghmdego arasteroiduli nivtierebebis shemcveli preparatebi da santlebi, prioritetulia bunebrivi mcenareuli naertebis shemcveli santlebi da malamoebi. hemorois (buasili)mkurnaloba xalxuri medicinis receptebit g v i r i l a 2-3 sufris kovz gvirilis yvavilebs asxamen 1 chais chiqa mdughare wyals, achereben 1 st. wuraven da ideben safenebs hemoroidul kvandzebze, iqamde, sanam sul ar shexorcdeba. k a r t o f i l i s s a n t l e b i umi kartofilisagan amzadeben santlebsa da iketeben yoveldghe dzilis win. f a r s m a n d u k i aqucmaceben farsmanduksa da asxamen spirts (qilashi), achereben 2 kvira, ghebuloben 30 wvets cota wylit dgheshi 3-jer. acherebs sisxldenas. ch i n ch a r i 2 sufris kovz chinchris mshral fotlebs asxamen 1 chais wiqa mdughares, achereben 1 st. wuraven. ghebuloben 1/2 chiqas dgheshi 2-jer. dz a x v e l i 4 chais kovz dzaxvelis daqucmacebul qerqs asxamen 1 chais chiqa wyalsa da adugheben 30 wt. wuraven da umateben anadughar wyals pirvel moculobamde. migheba:L1 sufris kovzi dgheshi 3-jer chamamde. evropul literaturashi shesulia orsulobis dros buasilis mkurnalobis erti xalxuri metodi, romelsac uwodeben kavkasiurs: celofnis chveulebrivi parkis ???wvetebshi??? asxamen wyals da shemoukraven, rata gayinvis shemdeg miighon konusisebri yinulis ???santeli???. gamoyenebis win mis wvets mcire droit chayofen cxel wyalshi, rata wveti moudnon, usvamen sufta taflis santels (shesadzloa taflis santlis fudzeze damzadebuli malamos - kolxuri malamos, fitomalis, mardis gamoyeneba) da atavseben ukana tanshi. garedan sachiroa sqeli steriluri bintis safenis dadeba. problemis radikaluri gadawyveta qirurgiuli gzit xdeba, ristvisac dghes skalpelis garda, gamoiyeneba shedarebit damzogveli metodikebi da aparatura (infrawiteli fotokoagulacia, skleroterapiis metodi, radiotalghuri skalpeli, lazeruli koagulacia). ambulatoriuli mkurnalobis tanamedrove metodebidan unda aghinishnos: vakuumuri ligireba, romelic shinagani kvandzebis shemtxvevashi ketdeba, ris shemdegac 3-4 dgheshi kvandzi iwyebs kvdomas. sisxlmdeni kvandzebis shemtxvevashi gamoiyeneba infrawiteli sxivebit koagulacia. garegani kvandzebis shemtxvevashi adgilobrivi anesteziis fonze gamoiyeneba radiotalghuri skalpeli an eleqtruli deni. magram es metodika titqmis ar gamoiyeneba orsulobis dros da gadavaddeba mshobiarobis shemdeg. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 12:19 MENSRTUALURI CIKLIS FAZEBI reproduqtiuli asakis qalis organizmshi mimdinareobs cikluri cvlilebebi. es ganmeorebadi ciklebi kontrolirdeba hormonebis mier, mati mizania daorsulebis procesis uzrunvelyofa. ert erteul cikls ewodeba menstrualuri cikli da sashualod igi grdzeldeba 28 dghe. tu cikli 28 dgheze naklebia an meti, mas shesabamisad mokle an xangrdzlivi cikli ewodeba. yvelaze mokle ciklis normad itvleba 25 dghiani xangrdzlivoba da yvelaze xangrdzlivis - 35 dghiani mimdinareoba. erti cikli mkacrad otxfaziania. ganvixilot menstrualuri ciklis fazebi: 1. menstrualuri faza - iwyeba menstrualuri sisxldenis dawyebidan da grdzeldeba 3-6 dghe, am dros sashvilosnos zeda shre gaunayofierebel kvercxujredtan ertad chamoifcqvneba da gamoiyofa sisxldenis paralelurad. sakvercxeshi menstrualuri sisxldenis bolo dgheebshi tvinshi sintezirebuli folikulmastimulirebeli hormonis zegavlenit iwyeba ramodenime folikulis zomebshi zrda (am procesamde mati zoma 1mm-ia). 2. proliferaciuli (folikuluri) faza - iwyeba menstrualuri sisxldenis shewyvetistanave. gazrdili folikulebidan mxolod erti ganagrdzobs zrdas da aghwevs 15 mm, mas dominanti folikuli ewodeba. menstrualuri ciklis pirveli dghidan tu avitvlit, dominanti folikuli gamoikveteba me-7 dghistvis (sashualod). amis shemdeg folikuli izrdeba dgheshi sashualod 2-3 mm-it da shemdegi, ovulaciis, fazis dawyebamde is 18-24 mm-ia. sashvilosnoshi qalis dziritadi hormonis (estrogenis)zemoqmedebit stimulirdeba lorwovani garsis ???ganaxleba???. amastanave, sashvilosnos yelis lorwo idzens spermis mimart ???mtrul??? tvisebebs. es faza yvelaze individualuri xangrdzlivobit xasiatdeba. stresebi, ???gaciveba??? da sxva mavne faqtorebi, iwveven ra am fazis gaxangrdzlivebas, axangrdzliveben amit mtlian menstrualur cikls. folikuluri fazis damtavrebas ganapirobebs hormonebis jgufi, romlebic tandatan amcireben folikulmastimulirebeli hormonis koncentracias. rodesac zemotaghnishnuli hormoni titqmis qreba, iwyeba shemdegi faza. 3. ovulaciis faza - iwyeba menstrualuri ciklis pirveli dghidan me -11 dghes da grdzeldeba sul 3 dghe. am dros gamomushavdeba maluteinizirebeli hormoni, romlis fonze skdeba folikuli da gasanayofiereblad momwifebuli kvercxujredi gamodis garet da xvdeba falopis lulebshi, is aq ???elodeba??? spermatozoidebs gasanayofiereblad. am etapze kvercxujredi ???cocxlobs??? mxolod 12-48 saati, rodesac sperma sashualod 5 dghe. es aris yvelaze ???nayofieri??? periodi dasaorsuleblad. maluteinidzirebeli hormoni cvlis sashvilosnos yelis lorwovans-zrdis mis mimgheblobas spermis mimart. 4. maluteinizirebeli faza -iwyeba menstrualuri ciklis me-15 dghidan da misi xangrdzlivoba dzalian mudmivia - 14-16 dghe. maluteinizirebeli hormonis gamoyofa wydeba, folikuli, romelic gaskda da gamoyo kvercxujredi, gadaiqceva ???yvitel sxeulad??? da iwyebs hormon progesteronis gamomushavebas. tu estrogenis funqcia iyo sashvilosnos lorwovanis ganaxleba, progesteronis funqciaa lorwovanis gasqeleba da shewovis unarianobis gazrda: lorwovani xdeba ganayofierebuli kvercxujredis mimart maghalmgrdznobiare da misi ???gamochenisas??? iwyebs mis implantirebas. ovulaciidan daaxloebit 16dghe qalis organizmi ???molodinis rejimshia???. tu ganayofiereba ar moxda, yviteli sxeuli iwyebs gadagvarebas. shesabamisad mcirdeba progesteronis gamomushaveba, izrdeba estrogenis koncentracia da 28-e dghidan dgeba shemdegi menstrualuri cikli, rodesac sashvilosonos lorwovani gaunayofierebel kvercxujredtan ertad chamoifrcqvneba. rogor unda gaitvalot tqveni individualuri menstrualuri cikli? ighebt tqveni bolo menstrualuri sisxldenis dawyebis ricxvs. mosalodneli menstruaciis dawyebis tarighad gadatvlit bolo menstrualuri sisxldenidan zustad 1 kalendarul tves. shemdeg am ricxvidan gadmoitvlit ukan 14 kalendarul dghes, aqedan kidev 3dghes gadatvlit ukan da mirebuli ricxvi iqneba savaraudod ovulaciis fazis dawyebis tarighi. ovulaciis fazis dawyeba aucileblad gadaamowmet bazaluri (ukana tanshi) temperaturit, romlis machvenebeli imatebs 2-5 gradusit (xdeba 37-37.5 gradusi). magalitad: tu tqveni bolo menstrualuri sisxldenis dawyebis ricxvia 1 maisi, mosalodneli menstruaciis dawyebis tarighi iqneba 1 ivnisi. gadmovtvalot maluteinizirebeli fazis 14 dghe, mivighebt 17 maiss. kidev gadavtvalot 3 dghe ukan da mivighebt ovulaciis fazis savaraudo dasawyiss - 14 maisi. mashasadame, tqveni ovulaciis faza grdzeldeba 14dan 17 maisamde. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 12:25 NAYOFIS GULISCEMA nayofis guliscema - misi ert-erti umnishvnelovanesi sasicocxlo machvenebelia. guliscemis ritmi yvelaze saimedod axasiatebs nayofis sashvilosnosshida ???mdgomareobas???, ert-erti pirveli pasuxobs cvlilebebit arasasurvel patologiur situaciebs, amitom eqimi-ginekologi mteli orsulobis mandzilze ganuwyvetliv axorcielebs nayofis guliscemis monitorings. gulis ganvitareba iwyeba misi chanasaxovani warmonaqmnisagan, romelic orsulobis me-4 kviras ghru milaks warmoadgens. sashualod me-5 kviridan chanasaxovani guli iwyebs pulsirebas (cemas). me-8-9 kviristvis guls ukve otxi ???ganyofileba??? aqvs: ori winaguli da ori parkuchi, iseve, rogorc mozrdil adamians. gamomdinare iqidan, rom nayofi jer ar suntqvas damoukideblad da jangbadi mas dedis sisxlit miewodeba, nayofis guls aqvs taviseburi sheneba - gaachniamarjvena da marcxena winagulebs shoris mcire ovaluri xvreli da arteriuli e.w. botalis sadinari, romlitac aorta sheertebulia droebi t filtvis arteriastan. am taviseburebebit gansxvavdeba nayofis guli mozrdilis gulisagan.nayofistvis aseti agebuleba sachiroa yvela organos adeqvaturi sisxlit momaragebis uzrunvelsayofad. dabadebis shemdgom, iwyebs ra axalshobili sakutari filtvebit suntqvas, winagulebs shoris arsebuli xvreli da botalis sadinari ixureba samudamod. nayofis guliscemis monitoringi shemdegi ghonisdziebebitaa shesadzlebeli: auskultacia (mosmena) guliscemis, eqo-kardiografiuli kvleva, kardiotokografia. AUSKULTACIA aurkultacia (mosmena) yvelaze martivi da xelmisawvdomi metodia, mistvis sachiro ertaderti instrumentia sameano stetoskopi - patara mili, romelsac ginekologi erti gafartovebuli boloti adebs orsuls mucelze da meore boloti ???sakutari yurit???usmens pataras. stetoskopis forma ar shecvlila uxsovari droidan da sauketeso stetoskopebi tradiciulad mzaddeba xis masalisgan. nayofis gulis tonebis mosmena ginekologtan yoveli vizitis shemadgeneli aucilebeli nawilia. gulis tonebi gamokvetilad ismineba orsulobis me-20 kviridan, tumca me-18 kvirazec xdeba mati garcheva. auskultaciis dros ismis sxva ???xmebi???-c: nawlavis yuryuri (gardamavali araregularuli), aortisa da sashvilosnos sisxldzarghvebis tonebi (tonuri???xmauri???, romelic dedis pulss emtxveva). auskultaciis dros ginekologi sazghvravs: gulis shekumshvebis sixshires, ritmulobas da shekumshvebis xasiats. normashi nayofis gulis tonebi moismineba rogorc tanabar-ritmuli ordartymiani ???xmauri???, mati sixshirea sashualod 140 dartyma wutshi. ginekologi aseve edzebs wertils, sadac yvelaze uket ismineba guliscema, amit is sazghvravs nayofis mdebareobasac. rodesac nayofi tavit win mdebareobs, guliscema yvelaze uket ismis chipis qvevit marcxniv an marjvniv nayofis xerxemlis mimartulebis mixedvit. nayofis gardigardmo mdebareobisas guliscema mkvetrad chipis areshi ismis. nayofis jdomit winmdebareobis dros guliscema ismis chipis zevit proeqciebshi. ginekologistvis mnishvnelovani maxasiatebelia gulis cemis ritmulobac: ritmulia guliscema, tu dartymebs shoris shualedi ertnairia. aritmuli guliscema damaxasiatebelia gulis tandayolili mankebisa da nayofis hipoqsiis (jangbadis ukmarisobis)-satvis. nayofis gulis tonebis simkvetris kleba e.w. moyrueba aseve nayofis sashvilosnosshida hipoqsiuri mdgomareobis maxasiatebelia. nayofis guliscema kargavs simkvetres, tu: placenta mdebareobs sashvilosnos wina kedelze; charbi odenobitaa sanayofe wylebi; orsulis charbi wonis dros muclis wina kedelze sqeli cximovani shrea; nayofis modzraobiti aqtivoba momatebulia. EQOSKOPIURI MONITORINGI orsulobis dasawyisshi nayofis guliscema isazghvreba eqoskopiuri kvlevis dros. normashi embrionis guliscemis mosmena transvaginaluri eqoskopiit (!intravaginalurad motavsebit) iwyeba orsulobis me-5-6 kviridan, xolo transabdominaluri eqoskopiit (!mucelze motavsebit) me-6-7 kviridan. me-6-8 kviraze guliscemis sixshire normashi 110-130 dartymaa, me-9-10 kviristvis - 170-190 dartyma, 11 kviridan mshobiarobamde - 140-160 dartyma. aseti cvalebadoba ukavshirdeba nayofis vegetatiuri nervuli sistemis chamoyalibebas. cudi prognozuli nishnebia gulis ritmis sheneleba 85-100 dartymamde da gaxshireba 200 dartymaze metad. am dros dziritadi manipulaciaa gulis ritmis cvlilebis mizezis dadgena. orsulobis ganvitarebis sheferxebaze metyvelebs 8 mm embrionis gulis cemis ararseboba, magram erti eqoskopiuri kvlevit am diagnozis dasma ar xdeba, is aucileblad mowmdeba 5-7 dghiani intervalebit. II-IIItrimestrebshi fasdeba gulis mdebareoba (normashi guli mdebareobs marcxniv da ikavebs gulmkerdis 1/3-s ganivi skanirebisas), gulis cemis ritmi (norma 140-160 dartyma wutshi), gulis cemis ritmuloba. orsulobis bolo vadaze gulis cemis sixshires da ritms cvlis dedaze moqmedi faqtorebi - fizikuri datvirtvis intensivoba, sicive/sicxe, respiratoruli avadoba da sxv. mtavari faqtori, romelic nayofis guliscemis ritms cvlis aris mistvis miwodebuli jangbadis deficiti - hipoqsia. hipoqsiis dasawyisshi ritmi chqardeba (160 dartymaze metia), qronikuli deficitis shedegad ki mcirdeba - 120 dartymaze qvevit. gulis tandayolili mankebis kvlevisatvis gamoiyeneba e.w. ???otxkameriani ganakveti???. es ultrabgeriti gamosaxulebaa, romelzec chans gulis otxive ghru. igi tardeba mxolod shesabamisi chvenebis shemtxvevashi. NAYOFIS EQOKARDIOGRAFIA eqokardiografia eqoskopiuri kvlevaa, romelshic ???mtavari yuradghebis centrshi eqceva??? nayofis guli. am dros dziritadi orgnazomilebiani rejimis garda gamoiyeneba eqo-skanirebis sxva rejimebic - ??-rejimi da dopleris rejimi. nayofis specializirebuli eqokardiografiis chvenebebia: orsulis asaki - 38 welze zemot; orsulis shaqriani diabeti; orsulobis dros mwvave infeqciuri procesebis ganvitareba; orsulis an ukve dabadebuli da-dzmebis tandayolili gulis mankebi; nayofis sashvilosnosshida zrdis sheferxeba; auskultaciit an wina eqoskopiuri kvlevebit dafiqsirebuli guliscemis sixshirisa da ritmis darghvevebi. optimaluri vada eqokardiografiis chasatareblad aris 18-28 kvira. KARDIOTOGRAFIA 32 kviristvis shesadzloa meti obieqtivizaciisatvis chatardes kardiotokografia - nayofis guliscemisa da sashvilosnos shekumshvebis ertdrouli registracia. tanamedrove kardiomonitorebs aqvt nayofis modzraobiti aqtivobis chamweri mowyobilobac. zogiert ginekologiur dawesebulebashi kardiotokografias utareben yvela orsuls, magram aucilebeli mdgomareoba, rodesac mowodebulia es kvleva, shemdegia: mdzime gestozi - rodesac imatebs arteriuli wneva, chndeba sheshupebebi, cila shardshi da shedegad irghveva sisxlis mimoqceva placentasa da nayofs shoris da mcirdeba nayofistvis jangbadis miwodeba. sashvilosnos nawiburis arseboba (wina sakeisro kvetebi). dedis maghali temperatura - 38 gradusze zemot. dedis qronikuli daavadebebi (shaqriani diabeti, farisebri jirkvlis disfunqcia). placentis naadrevi momwifeba. mcirewylianoba an charbwylianoba. nayofis sashvilosnosshida zrdis sheferxeba. doplerometriit nayofis sisxlis mimoqcevis moshla. auskultaciit gulis cemis parametrebis patologia. kardiotokrafiit dziritadad fasdeba: nayofis guliscemis sashualo sixshire (norma 120-160 dartyma wutshi), gulis ritmis variabeloba (norma 5-25 dartymit cvlileba wutshi), aseve ritmis cvalebadoba sashvilosnos shekumshvebtan mimartebashi. yvelaze cudi prognozuli nishania guliscemis sixshiris 70 dartymaze metad sheneleba. mashasadame, guliscemis monitoringi ert-erti yvelaze informatiuli kvlevaa, romelic sashualebas idzleva shefasdes orsulobis da shesabamisad nayofis ganvitareba. aucilebeli da pirveladi metodi martivi auskultaciaa, eqoskopiuri kvleva idzleva aucilebel pirvelad informacias, danarchen yvela metods aqvs tavisi adgili da mati gamoyenebis sakitxs wyvets eqimi-ginekologi chvenebebidan gamomdinare. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 12:26 GULDZMARVA orsulobis guldzmarva da mastan brdzolis metodebi orsulobis adreul etapebze guldzmarva uvitardeba 4 orsulidan sashualod 3-s. shesadzloa guldzmarva gamouvlindes orsuls im shemtxvevashic, tu mas orsulobamde arasodes ar qonia msgavsi problema. guldzmarvas tu davaxasiatebt, is moicavs: arasasiamovno, momjavo gemos piris ghrushi, wvis da simdzimis shegrdznebas rogorc kuchis areshi, aseve sachmlis momnelebeli sistemis mtels zeda nawilshi - piris ghrushi, xaxashi, saylapavshi. guldzmarvis ganvitareba shesadzloa ar daukavshirdes ushualod kvebis process, is tavs ichens sachmlis mighebamde shualedebshic. guldzmarvas iwvevs kuchshi marilmjavas gamoyofis zrda, kuchis shigtavsis ukan gadmosrola saylapav milshi e.w refluqs-ezofagiti. kuchi fiziologiurad mushaobs marilmjavas gamoyofit, romelic masshi moxvedril sakvebs shlis, magram saylapavis da piris ghrus lorwovanistvis marilmjava absoluturad ???miughebelia???, is wvavs mas da iwvevs guldzmarvis ganvitarebas. ratom vitardeba guldzmarva orsulobis dros ase xshirad? guldzmarvis warmoshoba orsulobis dros dziritadad ukavshirdeba hormonul cvlilebebs organizmshi. saylapavsa da kuchs shoris kuntovani spinqteria, romelic blokavs kuchis shigtavsis gadasvlas saylapavshi. orsulobis dros imatebs progesteronis koncentracia, tavis mxriv progesteroni iwvevs kuntebis modunebas, rac sachiroa sashvilosnos kuntovani shris agznebadobis shesamcireblad da nayofis ???mosvenebuli??? mdgomareobis uzrunvelsayofad. magram rogorc gverditi efeqti, dundeba organizmshi yvela kunti, mat shoris kuchis spinqteric. orsulobis vadis zrdis paralelurad gazrdili sashvilosno awveba da aviwrovebs nawlavebs, romlebic tavis mxriv awveba diafragmas da kuchs. es qmnis kuchis shigtavsis meqanikuri gadasrolis damatebit pirobas saylapavshi. hormonaluri cvlilebebi iwvevs kuchis mjavianobis momatebasac. guldzmarva qmnis mxolod subieqtur uaryofit shegrdznebebs, tavad orsulobis ganvitarebaze is aranair gavlenas ar axdens. orsulobis vadis zrdastan ertad mcirdeba progesteronis gamomushaveba da shesabamisad guldzmarvac mcirdeba. progesteronis koncentraciis kleba ukavshirdeba mshobiarobistvis momzadebis procesebs, rodesac sashvilosnos kuntovani aparati ???emzadeba??? chintvebistvis da nayofis tavis qvemot gadaadgilebit sashvilosnoc ikavebs ufro qveda pozicias da mcirdeba diafragmaze da kuchze zewola. rogor vumkurnalot guldzmarvas orsulobis dros? arsebobs midgomebi, romlebic sashualebas idzleva minimumamde shemcirdes guldzmarvis warmomqmneli faqtorebis moqmedeba da moixsnas sxva damatebiti zemoqmedeba, ritic isedac arsebuli gamovlineba ufro metad mdzimdeba: ar miighot spazmolitikebi, mag. no-shpa - isini kidev ufro aduneben spinqters da zrdian kuchis shigtavsis gadmosrolis shesadzleblobas; ar chaicvat qamriani tansacmeli, romelic zrdis diafragmaze zewolas, jdomit pozashi sheecadet fexebi maqsimalurad gashlil poziciashi gqondet (moxrili fexebit jdomisas izrdeba aseve zewola), chamis shemdeg sheecadet ar dawvet naxevari saati mainc, horizontaluri poza zrdis gadadinebis efeqts. daicavit dietoterapiuli shezghudvebi - sakvebi miighet ufro moxarshuli, gaxexili/gatarebuli, motushuli saxit, vidre shemwvari, shezghudet yava da kofeiniani produqtebi, aseve shebolili da konservirebuli (dziritadad qarxnul konservirebazea saubari)sakvebi; bostneulidan shezghudet pomidori, puri (is puri, romelshic bevri drojia), tevzi, aseve cxeli sakvebi (upiratesoba enicheba gril sakvebs). bolos, chamet cot-cota da bevrjer (6-7jer), sheecadet bolo kvebis shemdeg dawvet dasadzineblad 2 saatis shualedis shemdeg. bunebrivi lorwonavis amomfeni sashualebebidan, romlebic icavs lorwovans mjavas zemoqmedebisagan, shegidzliat gamoiyenot civi ???kiselebi??? an 50ml axalgamowuruli kartofilis wveni, gaxexili stafilo, nushi, tkbili vashli, gaghechot umi gerkulesi, kargad garecxili petrushka. samkurnalo preparatebidan guldzmarvis mosaxsnelad orsulobis dros shesadzlebelia gamoyenebul iqnas fosfalugeli, smeqta, maaloqsi. mat mighebamde upiratesoba enicheba dietoterapias, tu misi sashualebit ver gadaichreba guldzmarvis problema da guldzmarva sheudzlebels xdis orsulis jansagh kvebas, mxolod am shemtxvevashi inishneba zemotaghnishnuli medikamentebi. preparatebi miigheba guldzmarvis ganvitarebisas simptomurad an kursobrivad chamidan 1 saatis shemdeg, mati dghe-ghamuri migheba ar unda acharbebdes 4-jerad odenobas, bolo me-4 migheba sasurvelia dzilis win. daskvnis saxit, yvela ghonisdzieba mimartulia orsulis tvitshegrdznebis gasaumjobeseblad, guldzmarvis arseboba ar metyvelebs raime patologiaze an orsulobis ganvitarebis sheferxebaze. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 12:58 TROMBOFILIEBI (antifofsfolipiduri sindromi) orsulobis dros shesadzloa ganvitardes gartulebebi venuri sisxlis mimoqcevis qselshi, romlebic dakavshirebulia sisxlis shededebis potencialis zrdastan e.w. trombofiliur mdgomareobebtan. trombofiliebi - daavadebis jgufia, romlis drosac sisxli deddeba dzalian swrafad da warmoiqmneba mikro-trombebi, romlebic tavistavad iwveven sisxldzarghvis sanaturis sheviwrovebas/gadaketvas da sisxlis mimoqcevis darghvevas. orsulobis dros es procesi gansakutrebit arasasurvel shedegebs iwvevs sashvilosno-placentarul da placenta-nayofis sisxlis mimoqcevis auzebshi. tumca aqve gasatvaliswinebelia, rom tavad orsuloba mcired zrdis sisxlis mimoqcevis potencials, rac am dros damcvelobit funqcias atarebs da schirdeba orsulis organizms, rata swrafad ???aghudges win??? da swrafad shewyvitos nebismieri sisxldena, radgan nayofis ganvitarebistvis gansakutrebit sariskoa dedis nebismieri, tundac mcire moculobis sisxlis danakargi. trombofiliebi tandayolili an shedzenili daavadebebia, xshirad orsuloba aprovocirebs mat gamovlinebas. arsebobs damatebiti risk-faqtorebi, romlebic xels uwyobs tandayolili winaswarganwyobis gamovlinebas, yvelaze xshirad es dedis asakia, 40 welze zevit, aseve charbi wona, tumca risk-faqtorebi kidev bevria. swored amitom orsulis patronajis aucilebeli shemadgeneli procedurebia arteriuli wnevis mudmivi monitoringi, chivilebis shegroveba, xom ar awuxebda qals orsulobamde simdzimis shegrdzneba, tkivili, ghamis krampebi (krunchxvebi) qveda kidurebshi an xom ar gachnda isini orsulobis mimdinareobisas. orsulobis mimdinareobis metvalyureobis ert-ert mizans warmoadgens trombofiliuri gartulebebis riskis adreuli diagnostika da mati gamovlinebis profilaqtika/drouli mkurnaloba. orsulobis dros aramedikamentozuri mkurnalobis mimartulebebia: samedicino kompresiuli trikotajis da elastiuri bintebit naxvevebis gamoyeneba; wolis dros qveda kidurebis 10-15 sm-it zevit motavseba; samkurnalo fizkultura; racionaluri kveba; fitoterapia medikamentozuri metodebi moicavs: sisxlis reologiis kontroli da hipo-koagulaciuri terapia. pirveli rigis preparatebs warmoadgens dabalmolekuluri heparinebi, mat shoris fraqsiparini, kleqsani da sxv; aseve sisxlis koagulaciuri suratis mixedvit inishneba antiagregantuli terapia - orsulistvis yvelaze uvnebel antiagregantad itvleba dipiridamoli (kurantili), aseve gamoiyeneba aspirinis shemcveli preparatebi; sisxldzarghvis kedlis mtlianobis, mikrocirkulaciis aghmdgeni, venur qselshi shegubebis samkurnalo e.w. flebotonuri terapia, mat shoris rutinis da P vitaminis shemcveli polivitaminuri da mcenareuli preparatebi. yvelaze rtuli trombofilia aris e.w. antifosfolipiduri sindromi. antifosfolipiduri sindromi (afs) autoimunuri daavadebaa, romelsac safudzvlad udevs sakutari ujredebis mimart antisxeulebis gamomushavebis imunuri procesi (imunuri sistema jer daudgeneli meqanimzis gamo veghar cnobs sakutar ujredul komponentebs, aghiqvams mat rogorc ucxos da iwyebs antisxeulebis gamomushavebs mat winaaghmdeg), ris shedegadac vitardeba aseptiuri(arainfeqciuri warmoshobis) trombozuli vaskulopatia. am dros shesadzloa daziandes nebismieri kalibrisa da lokalizaciis sisxldzarghvi (daitrombos igi, gaskdes da gamoiwvios sisxlchaqceva, aseve ganavitaros irgvlis mdebare qsovilebis hipoqsia da kvebis deficiti). amerikel avtorta monacemebit, afs gavrcelebulia saerto populaciis 5%??“shi. qalebshi es sindromi daaxloebit 4 jer ufro xshirad gvxvdeba vidre mamakacebshi. afs-is sheswavlas safudzveli daedo mas shemdeg, rac 1906 wels vasermanma sheimushava sifilisis sadiagnostiko serologiuri metodi, e.w. vasermanis reaqcia. mogvianebit, 40-ian wlebshi dadginda rom dziritadi komponenti, romeltanac reagireben antisxeulebi vasermanis reaqciashi,aris uaryofitad damuxtuli fosfolipidi ??“ kardiolipini (es aris ujredebis membranis shemadgeneli nivtiereba). 50-ani wlebis dasawyisshi, sistemuri witeli mglurati daavadebul pacientta shratshi aghmochenil iqna sisxlis shededebis inhibitori (???damblokavi???), romelsac uwodes mgluras antikoagulanti (LA). afs pirvelad swored sistemuri witeli mglurati daavedebulebshi iqna aghwerili britaneli revmatologis G.Hughes-is mier. manve 1986 wels am simptomokompleqss uwoda antifosfolipiduri sindromi. afs-is patogenezi zustad dadgenili ar aris. klinikuri nishnebis safudzvels warmoadgens autoimunuri procesi, romlis drosac warmoqmnili antisxeulebis jgufi (dziritadad IgG da IgM) ukavshirdeba ujredis uaryofitad damuxtul membranul fosfolipidebs (kardiolipini, fosfatidilserini, fosfatidiletanolamini, fosfatidilinozitoli) da shlis mat, ritic am ujredis dashlas iwvevs. afs??“is antisxeulebis dziritadi samiznea sisxldzarghvebis shida kedlis amomfeni endoteluri ujredebi, amitom patogenezshi gadamwyveti mnishvneloba enicheba mat dazianebas, rac organizms ???signals adzlevs???, rom defeqtis gamosasworeblad am adgilas daiwyos shededeba da warmoiqmnas trombi. venuri trombozi afs??“is yvelaze xshiri gamovlinebaa. trombozi upiratesad lokalizebulia qveda kidurebis ghrma venebshi afs mean??“ginekologebis didi problemaa. am sindromtan aris dakavshirebuli shemdegi sameano patologiebi: vadamde miutaneli orsuloba, morecidive spontanuri abortebi, nayofis sashvilosnosshida sikvdili, naadrevi mshobiaroba. msgavs gamovlinebebs adgili aqvs orsulta 80%??“shi, romlebsac daudgindat es sindromi. pacientebs, romlebsac aghenishnat vadamde miutaneli orsuloba 27??“42%??“shi daesvat afs??“is diagnozi, amave jgufshi adekvaturi mkurnalobis chautareblobis shemtxvevashi nayofis sikvdili dafiqsirda 90??“95%??“shi. sameano patologiis safudzvels warmoadgens placentis sisxldzarghvebis trombozi da fetoplacentaruli ukmarisobis ganvitareba. afs??“is tipiur hematologiur gamovlinebas warmoadgens trombocitopenia (70.0 ??“ 100.0 109/l) da kumbs dadebiti hemolizuri anemia. am sindromis dros xshirad gvxvdeba cru dadebiti vasermanis reaqcia. afs sindromis diagnostirebis kriteriumebi shemushavebul iqna 1998 wels saporoshi (iaponia) antifosfolipidur antisxeulebtan dakavshirebul saertashoriso kongresze. 2006 wels sidneishi imave temaze chatarebul kongresze sabolood iqna shemushavebuli is kriteriumebi, romelic efudzneba rogorc klinikur aseve laboratoriul monacemebs.1 klinikuri kriteriumebi 1) sisxldzarghvovani trombozebi: a) arteriuli da/an venuri trombozis erti an meti dasabutebuli epizodi nebismier qsovilshi an organoshi. trombozi unda iyos dadasturebuli obieqturi kvlevebit (trombozis histopatologiuri gamokvlevit sisxldzarghvis kedelshi ar unda iyos antebis nishnebi). 2) gartulebebi orsulobis dros: a) erti an meti morfologiurad normaluri (dadasturebuli obieqturi kvlevebit) nayofis umizezo sikvdili gestaciis me??“10 kviraze; b) erti an meti naadrevi mshobiaroba 34 kviramde, rac gamowveulia eklamfsiit, preeklamfsiit an fetoplacentaruli ukmarisobit; g) 3 an meti spontanuri aborti gestaciis me??“10 kviraze. laboratoriuli kriteriumebi 1) mgluras antikoagulantis (LA) arseboba plazmashi unda dadasturdes 2 an met shemtxvevashi 12 kviris shualedit.es antikoagulanti unda ganisazghvros hemostazisa da trombozis saertashoriso asociaciis mier mowodebuli koagulaciuri kvlevebis metodikit. 2) antikardiolipinuri antisxeulebis (aCL) arseboba plazmashi sashualo an maghali titrit ( IgG>40 GPL, IgM>40 MPL). aCL antisxeulebis momatebuli titri unda aghinishnos 2 an met shemtxvevashi 12 kviris shualedit. 3) anti-??2glikoproteinl-is (??2GP1) antisxeulebis (IgG an IgM) arseboba plazmashi, maghali titrit. anti??“??2glikoproteinl-is antisxeulebis momatebuli titri unda aghinishnos 2 an met shemtxvevashi 12 kviris shualedit. antisxeulebi unda ganisazghvros myarfaziani imunofermentuli analizit (enzyme??“linked immunosorbent assay ??“ELISA). imisatvis rom daisvas afs diagnozi aucilebelia sul cota 1 klinikuri da 1 laboratoriuli kriteriumis arseboba. afs??“is damaxasiatebeli nishania hiperkoagulaciis arseboba da mastan dakavshirebuli trombozuli gartulebebi, romelic dasturdeba sisxldzarghvshida shededebis aqtivaciis markerebis (D dimeri, xsnadi fibrin monomeruli kompleqsebi-SFMC) matebit. antifosfolipiduri sindromis mkurnaloba gulisxmobs im dziritadi daavadebis specifiur mkurnalobas, ris fonzec ganvitarda es sindromi, tumca sachiroebis shemtxvevashi emateba antikoagulanturi da antiagregantuli terapia. yvelaze mtavria kvalificiurad ganisazghvros hiperkoagulacia kompensirebulia (momatebulia mcired, rogorc es axasiatebs orsulobas da aq chareva araa sachiro) tu dekompensirebulia (imdenadaa momatebuli, rom dawyebulia orsulobis gartulebebi, rac yvelaze tvalsachinod chans doplerografiuli kvlevit, placentashi sisxlchaqcevebis arsebobit, nayofis ganvitarebashi sheferxebebis warmoqmnit). rogorc ki klinikurad gamovlindeba trombozuli gartulebebi, dadasturebuli instrumentuli da laboratoriuli kvlevebit (D dimeris, xsnadi fibrin monomeruli kompleqsebi-SFMC-s sagrdznobi da mudmivi zrdit, specifiuri antisxeulebis arsebobit), aucilebelia antikoagulanturi da antiagregantuli terapiis dawyeba, rac warmoadgens afs??“is mkurnalobis sabaziso midgomas. upiratesoba enicheba dabalmolekulur heparins (fraqsiparini, kleqsani), radgan arafraqcionirebulma heparinma shesadzloa kidev ufro gaarghmaos afs??“is dros isedac arsebuli trombocitopenia. tardeba xangdzlivi terapia antiagregantebis minimaluri dozebit (aspirini, plaviqsi). kompleqsuri mkurnalobis ert??“ert mnishvelovan rgols warmoadgens etapobrivi plazmaferezi. mkurnalobis gansxvavebul midgomas sachiroeben mdzime sameano anamnezis mqone pacientebi, romlebsac daudgindat afs. am shemtxvevashi orsulobis dadasturebis momentidanve iwyeba kompleqsuri mkurnaloba: 1) inishneba aspirinis mcire dozebi (60??“75 mg/dghe-ghameshi) mteli orsulobis periodshi. 2) ketdeba dabalmolekuluri heparinis profilaqtikuri dozebi (fraqsiparini 0.3 ml/dghe-ghameshi). 3) tardeba etapobrivi plazmaferezi. plazmaferezit mkurnaloba tardeba mgluras antikoagulantis (LA) tvisebebis mqone af antisxeulebis aqtivobis kontrolit da wydeba sisxlshi mati nawilobrivi an mtliani gaqrobis shemtxvevashi. trombofiliebi, mat shoris antifosfolipiduri sindromi, ert-erti martvadi patologiaa, romlis drouli da swori diagnostika, shesabamisi profilaqtikita da mkurnalobit sashualebas idzleva absoluturad gaurtuleblad chaiaros orsulobam, swored amitom mnishvnelovania orsulistvis minimaluri informaciis floba am sakitxze. tu gishupdebat kidurebi, gaqvt gamoxatuli venuri qseli an mikro-sisxlchaqcevebi kidurebze tu gaqvt momatebuli arteriuli wneva tu tqveni wina orsuloba damtavrda abortit an mkvdradshobadobit !!! gadaamowmet sisxlis koagulograma da mimartet ginekologs trombofiliis, kerdzod antifosfolipiduri sindromis riskis shemowmebis konkretuli sakitxit --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 13:01 EQOSKOPIURI PARAMETREBIS GANMARTEBEBI ORSULOBIS ADREULI DA GVIANI VADEBISTVIS. eqoskopiuri diagnostika, orsulobis vadidan gamomdinare, emsaxureba sxvadasxva klinikuri informaciis mopovebas, rac exmareba ginekologs gauwiosmetvalyureoba orsulobis fiziologiuri ganvitarebis process. yvela orsuls ainteresebs am kvlevis pasuxshi chamowerili parametrebis normebi, mit ufro mati daxasiateba da ganmarteba. miuxedavad imisa rom arasamedicino enaze dznelia sruli ganmartebis gadmocema, chven shevecadet mcired mainc ???davakvalianot??? chveni orsulebi am mimartulebit. mteli orsulobis mandzilze aucilebelia chatardes minimum 5 eqoskopiuri kvleva. eqoskopiuri kvlevis chatarebis jeradoba shesadzlebelia gaizardos chvenebebidan gamomdinare, magram radganac ar arsebobs mtkicebiti baza, rom ultrabgeriti dasxiveba absoluturad usafrtxoa nayofistvis, sasurvelia minimumamde iqnas shemcirebuli am manipulaciis gamoyeneba (tu ratqmaunda amis safudzvels idzleva orsulobis mimdinareobis surati). eqoskopiuri kvleva 5-8 kviris vadaze tardeba orsulobis faqtis dasadgenad da implantaciis (sanayofe kvercxis mimagrebis) adgilis gansazghvris miznit. embrionis sicocxlisunarianobis shesaxeb daskvna ketdeba misi gulis cemis mosmenis (ismineba ukve 5-7 kviridan) da modzraobiti aqtivobis dafiqsirebis (pirveli modzraobebi fiqsirdeba 8-9 kviris vadaze) safudzvelze. embrionis dasaxasiateblad am vadaze gamoiyeneba mxolod 2 parametri: sanayofe bushtis shida diametri da txem-kudusunis zoma, mati normebi orsulobis konkretuli kviristvis mocemulia cxrilshi 1. aseve xdeba qorionis (placentis winamorbedis) da sanayofe wylebis datvalireba. am vadaze shesadzloa gachndes kitxvebi, skurpulozuri datvaliereba embrionis zomebis simciris gamo rtulia, amitom xshirad informaciis gadamowmeba xdeba 3-5 dghiani intervalis shemdeg. eqoskopiuri kvleva 10-12 kviris vadaze tardeba progresirebadi orsulobis faqtis kontatirebistvis da orsulobis vadis dasazusteblad. am droistvis mshobiarobis savaraudo tarighi isazghvreba maqsimum 2-5 dghis cdomilebit.dzalian mnishvnelovania erti parametris kvleva, romelic emsaxureba qromosomuli daavadebebis (m.sh. daunis sindromis) adreul diagnostikas - nayofis sayelos naochis sisqis dadgena (yelia aris rbili qsovilebis saerto sisqe). aseve isazghvreba placentis mimagrebis adgili, sanayofe wylebis raodenoba da ganchvirvaloba. vlindeba aris tu ara shemdegi gartulebebi: sashvilosnos hipertonusi, placentis ashreveba, istmo-cervikaluri ukmarisoba. eqoskopiuri kvleva 20-24 kviris vadaze dziritadi yuradgheba am vadaze maxvildeba nayofis ganvitarebis mankebis gamovlena/gamoricxvaze. isazghvreba sheesabameba tu ara nayofis zoma orsulobis savaraudo vadas, ikvleven sanayofe wylebisa da placentis maxasiateblebs. eqoskopiuri kvleva 30-32 kviris vadaze kvlevis obieqtebi igivea ( nayofi, placenta, sanayofe wylebi) rac wina kvlevisas, emateba am vadistvis nayofis modzraobiti aqtivobis shefaseba, aseve yvelaze mtavar siaxled itvleba doplerografiuli kvlevis nawili, romelic sashualebas idzleva daxasiatdes sashvilosno-placentaruli da feto-placentaruli sisxlis mimoqcevis parametrebi. eqoskopiuri kvleva mshobiarobamde ketdeba yvelaze mtavari sameano informaciis - nayofis masis, mdebareobis gansasazghvravad, aseve chiplaris maryujis (shemoxvevis) dasadgenad/gamosaricxad. es ert-erti dziritadi informaciaa, romelze dayrdnobitac wydeba meanis mier fiziologiuri mshobiarobis tu sakeisro kvetis dagegmvis sakitxi. orsulis eqoskopiuri kvlevis zogierti yvelaze mtavari obieqti sashvilosnos yelis mdgomareoba sashvilosnos yelis sigrdze orsulobis vadis proporciulad izrdeba da sashualod 3 sm. sheadgens.patologia diagnostirdeba rodesac misi sigrdze damoklebulia sashualo machvenebeltan mimartebashi (30 mm-ze). mteli orsulobis mandzilze ...., shidac da garetac, daxurulia. mshobiarobamde sashvilosnos yeli iwyebs gadasworebas. tu es adreul vadaze xdeba saubroben istmo-cervikalur ukmarisobaze, rac moitxovs yelis naadrevi gaxsnis saprofilaqtikod yelze momchimavi nakeris dadebas. sashvilosnos miometriumis mdgomareoba termini ???sashvilosnos tonusi??? gulisxmobs eqoskopiuradsashvilosnos tanis romelime ubanshi gasqelebuli monakvetis aghmochenas, rac ukavshirdeba am ubanze sashvilosnos gluvi kuntebis shekumshvas (spazms). kuntovani shris gardamavali spazmi normad itvleba mesame trimestris bolosken, rodesac kuntovani aparati iwyebs ???varjishs da mzadebas??? mshobiarobistvis. pirvel-meore trimestrshi es movlena itvleba patologiad. placentis mgdomareoba placenta amaragebs nayofs jangbadit da sakvebi nivtierebebit, ???pasuxismgebelia??? nayofis zrda-ganvitarebis progresze, amitom mnishvnelovania misi mdgomareobis monitoringi mteli orsulobis mandzilze da izomeba ramodenime parametrit: mdebareoba (normashi sashvilosnos wina an ukana kedelze, marjvniv an marcxniv sashvilosnos fskerisken). rodesac ismeba diagnozi ???placentis winmdebareoba???, gulisxmobs, rom placentis qveda kide gadafaravs sashvilosnos shida ....normashi placentis qveda kidesa da ...-s shoris mandzili sheadgens minimum 5 sm, optimaluria 8 sm. mandzilis damokleba, rac moixsenieba rogorc placentis winmdebareoba mshobiarobis dros iwvevs placentis naadrev ashrevebas da mwvave feto-placenturi ukmarisobis ganvitarebas, amitom am vitarebashi ketdeba sakeisro kveta. tumca orsulobis naadrev vadaze dasmuli es diagnozi ar qmnis srul surats samshobiaro gamosavalze, radgan placentas axasiatebs ???migraciis??? unaric da ???winmdebare qorioni ganvitareba normalurad mdebare placentit mtavrdeba. struqtura da simwifis xarisxi - 27 kviramde placentis simwifis xarisxi nulovania, 27-32 kviridan placenta aghwevs momwifebis pirvel xarisxs. (27 kviramde placentis simwifis 1 xarisxi nishnavs mis naadrev momwifebas da tavis tavshi sheicavs placentis daberebis risks,32 kviris shemdeg placentis simwifis 0-ovani xarisxi mis ukmarisobaze metyvelebs). 32-36 kviridan placentis simwifis xarisxia 2, 36 kviridan simwifis xarisxi shesadzloa iyos 3, tumca is shesadzloa 2 machvenebelzec shenarchundes.placentis struqtura icvleba misi simwifis xarisxis proporciulad, rodesac ertgvarovani, 0 simwifistvis damaxasiatebeli struqtura idzens wilakovan saxes, simwifis xarisxis matebastan ertad imatebs wilakebis raodenobac. 2 xarisxis simwifis placenta gavs kangaclil fortoxals. kalcinatebi - placentashi kalciumis marilebis chalageba, shesadzloa ganvitardes placentis simwifis 1 xarisxis mighwevisas, dakavshirebulia vitamino-mineraluri cvlis deficittan. mkvdari ubnebi (placentis infarqti) - es placentis is ubania, sadac sxvadasxva mizezebis gamo xdeba ujredebisraghac masis sikvdili, wydeba sisxlis mimoqceva, shesabamisad mcirdeba nayofis momarageba jangbadita da sakvebi naertebit, rac mis zrda-ganvitarebis sheferxebas da mwvave shemtxvevebshi sikvdilsac iwvevs. placentis infarqtis gamomwvev yvelaze mtavar meqanizms warmoadgens dedis patologiuri hiperkoagulacia da anemia. sanayofe wylebis struqtura da raodenoba amnioturi anu sanayofe wylebis raodenoba sakmaod subieqturi cnebaa, nayofis sxeulsa da sashvilosnos shoris mandzili yvelaze ghrma jibeshi sheadgens 2-8 sm. tu diagnozi mcirewylianobaa - orsulobis adreul vadaze is miutitebs infeqciuri procesis arsebobaze, mesame trimestris bolos ki metyvelebs placentis daberebis procesze da vadagadacilebaze. charbwylianobaa - bevri faqtori ganapirobebs am gartulebas, esaa infeqciac, hormonuli disbalansic, rezus-konfliqti, gvxvdeba nayofis anomaliebis drosac, tumca xandaxan es qalis individualuri fiziologiuri taviseburebacaa, amitom am diagnoztan fataluri asociaciebis dakavshireba araa sasurveli. tu klinikuri surati sxva gartulebebze ar metyvelebs, mxolod charbwylianoba patologiad ar itvleba. amghvreuli sanayofe wylebi - adreul vadaze is uxshiresad miutitebs infeqciur procesze, tumca 30 kviridan wylebis mcire shemghvreva shesadzloa dakavshirebuli iyos nayofis epiteliumis chamofcqvnastan, romelic saofle jirkvlebis sekrettan ertad amghvrevs sanayofe wylebs. 35 kviridan shesadzloa sanayofe wylebi sheimghvres aq mekoniumis (nayofis pirveli ganavali) gamochenit, tumca es mainc mis hipoqsiur mdgomareobaze metyvelebs. nayofis ganvitarebis parametrebi (nayofis biometria) eqoskopiuri kvlevis pasuxis dziritadi shemadgeneli nawilebi: pirveli punqti edzghvneba sapasporto monacemebs; meore punqti gadmoscems bolo menstrualuri ciklis pirvel dghis tarighs da orsulobis savaraudo eqoskopiur vadas (mocemuls kvirebshi). mesame punqti axasiatebs nayofs: nayofis raodenobas, sicocxlisunarianobas. nayofis mdebareobas (tavit winamdebareoba, menjit winamdebareoba, gardigardmo da sxv). 30 kviramde nayofi icvlis mdebareobas, rac patologias ar warmoadgens, 30 kviridan man unda daikavos mistvis gankutvnili tavit winamdebareoba. sxva poziciis shemtxvevashic 36 kviramde shesadzloa nayofma sheicvalos mdebareoba, tu aseti ram ar moxdeba, dgeba sakeisro kvetis sakitxi. nayofis fetometias, romelic tavis mxriv shedgeba: nayofis wonisa da sigrdzisagan; nayofis biometriuli (tavis, muclis, gulmkerdis, bardzayis) maxasiateblebisagan; shemoklebebis ganmartebebi: BPD ??“ tavis biparietaluri zoma OFD ??“ tavis shubl-kefis diametri ?”?“???? ??“ gulmkerdis diamtri FML - bardzayis zoma ABDmuclis diametri AC - muclis garshemoweriloba ???? - tavis garshemoweriloba HUM - mxris zoma meotxe punqti idzleva ganmartebebs da diagnozs sheesabameba tu ara nayofis biometria orsulobis mocemul vadas. shesadzlo shecdomebi: orsulobis vada arasworadaa dadgenili - shesadzloa ovulacia zustad ciklis me-14 dghes ar moxda, amitom cdomileba 2-4 kviras sheadgens, xolo orsulobis mtliani xangrdzlivoba 38-42 kviras. nayofis konstituciuri taviseburebebi - mshoblebis anatomiuri zomebidan gamomdinare shesadzloa nayofis biometriuli markerebis normastan mimartebashi shesadzlo chamorchena an metoba. yvelaze mtavari ara erteuli eqoskolpiuri kvlevis pasuxia, aramed machveneblebis zrdis dinamika, amitom sasurvelia xutive eqoskopiuri kvleva chatardes ert ultrabgerit aparatze. ?? ???· ???????±?µ?????????‚?µ?? ?????????‚???‚???†???? ?????????‚?µ?»?µ??. shesadzlo patologiebi nayofis zrda-ganvitarebashi chamorchena - proporciuli chamorchenisas yvela parameti chamorcheba 4 kviraze meti cdomilebit, asimetriulis shemtxvevashi sxeulis romelime nawilis parametrebi chamorcheba an metia normalur machvenebeltan mimartebashi. es sindromi moitxovs swraf ginekologiur samkurnalwamlo charevas. nayofis sayelos zomis mateba - normashi 12 kviristvis is ar unda aghematebodes 2,5-3 mm-s. misi mateba mianishnebs qromosomuli daavadebis riskze, tumca mxolod es nishani ar idzleva sashualebas zusti diagnostirebis, is simptomokompleqsis shemadgeneli nawilia da aghmochenisas itxovs shemdgom skurpulozur gadamowmebas da kvlevas. yvelaze xshiri daunis sindromze echvis mitanisas am nishnit, gadamowmdeba anamnezi (uaxloesi natesavebis avadoba am sindromit), alfa-fetoproteinis testi, romelic 15-20 kviridanaa informatiuli da e.w. papp-testi. nayofis tandayolili anomaliebi -diagnostirdeba ramodenime gadamowmebis shemdgom. chiplaris maryuji anu shemoxveva - aqtualuria ushualod mshobiarobamdeperiodshi, tu sisxlis mimoqcevis parametrebi normis farglebshia, mshobiarobamde ar itvleba patologiad. nayofis guliscemis sixshiris mateba - normashi sashualod 140 dartymas sheadgens wutshi. sxvadasxva mizezebis gamo is shesadzloa sheicvalos, tumca 120-160 d/wt ar aghiqmeba patologiurad, dziritadi markeria nayofis hipoqsiis (jangbadis naklebobis). --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 13:11 ORSULOBIS DROS GAMONADENIS GAMOMWVEVI ZOGIERTI, YVELAZE GAVRCELEBULI MIZEZI. orsulobis dros xshirad qalebshi aghinishneba procesi, romelsac moixsenieben rogorc sashos ???ganmtvirtva-s??? da is gamoixateba gamonadenis saxit. es savsebit normaluri fiziologiuri movlenaa, romelsac safudzvlad dziritadad udevs: hormonuli qativobis mateba; infeqciuri procesi; sashos lorwovanis arainfeqciuri gaghizianeba; cervikaluri erozia (sashvilosnos yelis erozia). hormonuli aqtivoba orsulobis dros zogierti hormonis koncentraciis mateba ganapirobebs gamonadenis gadzlierebas, am dros gamonadeni motetro, lorwovania da aravitar shemtxvevashi ar axasiatebs mkvetri suni. am dros shesadzlebelia gamoyenebul iqnas antibaqteriuli yoveldghiuri safenebi, magram aravitar shemtxvevashi ar edzleva rekomendacia tamponebis xmarebasa da gamorecxvebis chatarebas. infeqciebi ori yvelaze xshiri infeqciuri procesia sokovani infeqcia e.w. kandidozi (rdziana) da baqteriuli vaginozisi. gamonadens am dros gamorcheulad axasiatebs mkvetri suni da is iwvevs gareta sasqeso organoebis gaghizianebas, rac gamoixateba qavilis, wvis, sheshupebis saxit. ???echvmitanili??? infeqciuri procesi xdeba dadasturebuli mxolod mas shemdeg, rac chatardeba nacxis analizi da ???gamoashkaravdeba??? konkretuli gamonadeni. kandidozi kandidozs dzalian damaxasiatebeli gamonadeni aqvs - tetri, xachosebri, ludis sunis msgavsi. es infeqcia xshirad aris organizmshi, magram araaqtiur mdgomareobashi, garkveuli pirobebshi, mat shoris orsulobis dros, is aqtiurdeba da vlindeba klinikurad. mkurnalobis tvalsazrisit sakmaod kargad emorchileba es infeqciuri procesi xalxuri, saojaxo metodebis gamoyenebas, rogoricaa mawonit dafaruli safenebi. mawonis mjave are da iq arsebuli laqtobaqteriebi qmnian adgilobrivad ares, sadac ighupeba es sporovani infeqcia. aseve sachiroa kvebis racionshi shaqris shezghudvac, radgan glukoza xels uwyobs sporovani infeqciis gamravlebas. antimikozuri farmakologiuri sashualebebidan: - klotrimazoli - ar aris testirebuli uvneblobaze orsul qalebshi, amitom misi gamoyeneba ararekomendebulia; - nistatini - arsebobs gamocdileba orsulebshi misi usafrtxo gamoyenebis; - flukonazoli - chatarebulia testebi orsul cxovelebze, magram misi adamianebshi usafrtxoebis dadastureba jer ar momxdara, amitom nayofze toqsiuri gavlenis riskis gamo ar gamoiyeneba orsulobis dros. ! arcerti antimikozuri preparati ar sheidzleba mighebul iqnas orsulis mier tvitneburad, eqimis danishnulebis gareshe. baqteriuli vaginozisi es infeqciuri procesi dakavshirebulia sashoshi arsebuli mikrofloris balansis darghvevastan da xasiatdeba uxvi, wyliseburi gamonadenit, romelsac aqvs mkvetri suni. infeqciuri procesis simwvavidan gamomdinare ginekologi wyvets shedarebit uvnebeli, orsulobis dros danishvnadi antibiotikis gamoyenebis sakitxs, tumca antibiotikoterapiis nayofze toqsiuri efeqtebis riskebidan gamomdinare, es ukiduresi gadawyvetilebaa. sxva infeqciebi 1.triqomoniazi - sqesobrivi kavshiris dros gadadis partniorze, axasiatebs momwvano-moyvitalo gamonadeni dzalian mkvetri sunit. infeqcia ikurneba mxolod antibiotikoterapiit. 2.qlamidiozi - esec sqesobrivi gzit gadamdebi infeqciaa, axasiatebs gamonadeni sisxlis minarevebit, wvis shegrdzneba. arainfeqciuri antebiti procesi arainfeqciuri vaginiti ukavshirdeba higienuri procedurebis darghvevas da sacvlebze da higienur sashualebebze alergiuli tipis reaqciebis ganvitarebas. xshirad is vitardeba aromatizirebuli sapnis, xelovnuri tetreulis, kolgotkebis (romlebic zrdian oflianobas) xmarebisas, aseve momatebuli seqsualuri aqtivobis pirobebshi. am dros gamonadeni chndeba periodulad, mcire uferodan dawyebuli uxv wyliseburamde odenobit, ar axasiatebs mkvetri suni, tu ar daertveba tan infeqciuri procesi. misi saprofilaqtiko ghonisdziebebia: - bunebrivi, bambis tetreulis xmareba; - aqtiuri higienuri ghonisdziebebi; - dzalian motkecili qveda tansaclis xmarebisgan tavis shekaveba - surnelovani, spirtis shemcveli higienuri sashualebebisagan tavis shekaveba. cervikaluri erozia sashvilosnos yelis lorwovani garsi gasqelebulia, rata daicvas sashvilosno da nayofi e.w. ???aghmavali??? infeqciebisgan. rodesac antebiti kera lokalizdeba sashvilosnos yelis areshi, chamoifcqvneba ra nafletebis saxit, shesadzloa sisxldzarghvebis gaxlechis gamo mcire sisxldenac gamoiwvios, amitom cervikalur erozias axasiatebs lorwovani, shesqelebuli gamonadeni sisxlis mcire shenarevit. lorwovanis chamofcqvna dzlierdeba mshobiarobis moaxlovebastan ertad, rac am dros yelis modunebas da gaxsnas ukavshirdeba. calke temaa orsulobis dros ganvitarebuli sisxliani gamonadeni, romelic arc ert shemtxvevashi ar jdeba fiziologiur farglebshi. sisxliani gamonadenis mizezta klasifikatorshi mnishvnelovania ra vadaze vitardeba es sisxldena. orsulobis adreul vadaze, pirvel trimestrshi ganvitarebuli sisxldenebi: - implantaciis tanmdevi sisxldena e.w. ???cru menstruacia??? es sixldena emtxveva mosalodneli menstruaciis vadas, gansxvavdeba menstrualuri sisxldenisgan mcire moculobit da ufro blanti konsistenciit. sisxldenis ganvitareba kavshirdeba ganayofierebuli kvercxujredis inplantacias sashvilosnos lorwovan garsshi, grdzeldeba 5-7 dghe. - sisxldena, romelic ukavshirdeba adreuli abortis an sashvilosnosgare orsulobis ganvitarebas. orsulobis adreuli shewyvetis da spontanuri abortis dros vitardeba sisxldena, romelic xasiatdeba uxvi, alisferi gamonadenit, shesadzloa sashvilosnos lorwovanis nafletebis arsebobac. mas tan ertvis muclis areshi dzlieri tkivili yvelaze sashishi periodi sponanuri abortis ganvitarebistvis ganayofierebis shemdgomi periodia, ganayofierebuli kvercxujredebis 50% ganayofierebistanave ighupeba, radgan ar aqvs unari sworad inplantirdes sashvilosnoshi. yvelaze kritikulad itvleba pirveli 12 kvira. sashvilosnosgare orsulobis dros ganayofierebuli kvercxujredi ver aghwevs sashvilosnos da implantirdeba falopis lulashi. es situacia yoveltvis mtavrdeba sisxldenit, radgan shedegi yoveltvis orsulobis shewyvetaa. orsulobis gviani periodis sisxldenebi sisxldena an sisxliani gamonadeni orsulobis 28 kviris shemdeg, itvleba mshobiarobiswina sisxldenad da gamowveulia orsulobis shemdegi gartulebebit: placentis winamdebareoba - placentis qveda kide blokirebas uketebs sashvilosnos yelshi shesasvlels, es gartuleba dzalian xshirad vitardeba xshiri abortebis da sakeisro kvetis shemdeg. placentis ashreveba - vitardeba placentis meqanikuri gancalkevebisas sashvilosnos lorwovanida, rodesac gaxlechili sisxldzarghvebidan vitardeba an hemoragiuli ubani (tu ashreveba cebtriskena ubnebshia) an sisxliani gamonadeni, tu ashreveba kideebisken ubanshi xdeba da chaghvrili sisxli gamodis garet. rodisaa gamonadeni sashishi? adreuli sisxliani gamonadenis shemtxvevashi 80% orsulobis mimdinareobas safrtxe ar eqmneba, mcired sheferili gamonadeni panikis safudzveli ar aris, tumca misi gamochenidan maqsimum 6 dgheshi sasurvelia viziti ginekologtan. tu orsuls uvitardeba sisxldena, is saswrafod unda motavsdes mwoliae mdgomareobashi da dauyovnebliv stacionarshi. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 13:23 RA GAVLENA AQVS DABADEBAMDE DEDIS URTIERTOBAS BAVSHVTAN vin aris tqveni ???mosaubre???? bolo wlebshi dabadebamde patarastan urtiertoba farto ganxilvis sagnad iqca. iwereba wignebi, ixsneba kursebi, xdeba axali metodikebis atviseba... midis saubrebi ara marto nayofis ganvitarebis diagnostikaze, aramed prenatalur fsiqologiaze da prenatalur aghzrdazec ki ??“ bavshvis aghzrdaze dabadebamde. mecniereba win midis da dgheisatvis embrionis ganvitarebaze dzalian bevri ram gaxda cnobili. tumca bavshvtan dabadebamde utiertobis sakitxi dghesac dzalze aqtualuria da bolomde ar aris sheswavlili. upirveles yovlisa, sachiroa imis gageba, tu vistan vurtiertobt. saamisod ki unda warmovidginot tu rogor xdeba bavshvis ganvitareba mucladyofnis periodshi.dghes ukve danamdvilebit cnobilia, rom axalshobili am samyaros evlineba shtabechdilebebis didi maragit. is shegrdznebebs grdznobis yvela organos sashualebit ighebs. axalshobils gaachnia grdznobis xutive organo: mxedvelobis, smenis, ynosvis, shexebis da gemos shegrdznebis organoebi. am etapze ukve sakmaodaa sheswavlili kvirebis mixedvit mucladyofnis periodshi pataras ganvitareba. mesame kviris bolodan mas ukve ucems guli. mexute kviraze iwyeba yvelaze mnishvnelovani etapi adamianis ganvitarebashi: iwyeba tvinis qerqis xveulebis formireba, rac momavalshi mzard organizms miscems modzraobis, azrovnebis, laparakis, shemoqmedebis sashualebas. mecxre kviraze nayofis enaze ukve chndeba gemovnebis receptorebi da mas sheudzlia gaarchios mis irgvliv arsebuli sanayofe sitxis gemo da moaxdinos masze reagireba. meate kviraze mgrdznobiare xdeba kanis mteli zedapiri. meate-metertmete kvira-es is periodia, rodesac bavshvi garkvevit grdznobs shexebas, sitbos da sicives, tkivils, magram yvelaze mtavari is aris, rom man ukve icis am impulsebze reagireba. tu shegrdznebebi mistvis usiamovnoa, is icvlis mimikas. meteqvsmete kviraze bavshvs uvitardeba smena. tavidan mas dedis sxeulis bgerebi esmis: guliscema, sisxlis xmauri, peristaltikis bgerebi. is mat daxshuli saxit ghebulobs, radgan es bgerebi wylis garemos gavlit aghweven bavshvamde. shemdgomshi bavshvi nel-nela iwyebs gare bgerata gagonebasac. dadgenilia is faqti, rom mas sheudzlia calkeul bgerata ???damaxsovreba??? , xmata garcheva. am etapze nayofs ganvitarebuli aqvs mgrdznobiarobis titqmis yvela forma. metvramete kviraze kviraze bavshvi titebit exeba chiplars, amodzravebs xelebs, exeba saxes da xelebit ifaravs mas usiamovno bgerebis gagonebaze. daaxloebit meoce kviraze deda grdznobs pataras modzraobas da es dzalian mnishvnelovani momentia. es xom tqvens patarastan pirveli shexvedraa-sxeulismieri kontaqti! orsulobis meeqvse tveze bavshvs esmis, grdznobs gemos. is reagirebs mashin, rodesac tqven mucels xels sheaxebt. mecxre tveze pataras uvitardeba mxedveloba. mash ase, chven mokled gavecanit nayofis grdznobis organota ganvitarebis sakitxs mucladyofnis periodshi. swored am codnas emyareba bavshvtan dabadebamdeli urtiertobis sxvadasxva teoria. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 13:26 RA UNDA GAKETDES ROM QVEYANAS MOVAVLINOT NICHIERI DA JANMRTELI SHVILEBI :) adamianis organizmi yvelaze rtul manqanaze ufro sakvirveli ramaa. yoveldghe milionobit ujredi nadgurdeba masshi, magram isini avtomaturad icvleba axlebit. tumca zogierti ujredi mudam chventan imyofeba-esaa asobit miliardi aqtiuri nervuli ujredi, anu neironebi, romlebic qmnian tavis qalis qerqs. neironebi chvilis dabadebmde formirdebian. chanasaxis tvinshi wamshi 250 000 ujredi chndeba. amitom, is, rac mosdis adamianis tvins mucladyofnis dros, dzalian mnishvnelovania momavalshi swavlis unaris shemdgomi ganvitarebisatvis. tu orsuli qalebi qronikulad ar ghebuloben satanado saxis sakmaris sakvebs, mat sheidzleba gauchndet bavshvi ganuvitarebeli tvinit, romelshic janmrteli bavshvis tvintan shedarebit ujredebi orjer naklebi iqneba. amerikelma mkvlevarebma daadgines, rom nebismieri nayofis tvinis ujredebis raodenoba sashualod izrdeba 250 000-it, tu igi uzrunvelyofilia kargi kvebit. kategoriulad akrdzalulia orsulobisas sigaretis moweva, alkoholi da narkotikebi. tu deda eweva ert sigarets, nayofi eweva-ors. mowevisas deda jangbads artmevs shvils mashin, roca is ase mnishvnelovania tvinis ujredebis chamoyalibebistvis. alkoholis moxmarebis shedegad vitardeba ???nayofis alkoholuri sindromi???: is iwvevs tvinis zomashi dapataravebas, damaxinjebul saxis nakvtebs, modzraobis cud koordinaciasa da hiperaqtiul qcevas. bavshvis dabadebis shemdeg misi kveba ganagrdzobs zegavlenas organizmis yvela ujredis zrdaze. amastan xazi unda gaesvas mielinis fenis warmoqmnis udides mnishvnelobas. misi nawili wamoiqmneba dabadebamde, kerdzod, im nervuli shenaertebis garshemo, romlebic pasuxs ageben wovit refleqsze, yvirilsa da titebis modzraobaze. mielinis fenis formireba iwyeba sxeulis zeda nawilidan da shemdeg vrceldeba qvevit. tvinis shignit mielinis shre iwyebs formirebas kefidan shublisken. amitom chven xedvas ufro adre vswavlobt, vidre laparaks da gansjas: xedvis nervuli centri mdebareobs tvinshi kefis mxares, metyvelebis-wina mxarisken, xolo centri, romelic pasuxismgebelia logikur msjelobaze-tvinis wina mxares. swored amitom sanam bavshvi siaruls iswavlides, is gamoscems jer bgerebs. imisatvis rom mielinit daifaros grdzeli aqsonebi, romlebic gadascemen signals fexis wvivebs da fexebis titebs, sachiroa gacilebit meti dro, vidre im aqsonebistvis, romlebic miedinebian enisken da xaxisken. mielinistvis sachiro masalis 75%-s chveni organizmi ighebs cximebidan, danarcheni 25%-s ghebulobs cilebtan ertad. orive matganis sauketeso wyaroa dedis rdze. dedis rdze sheicavs agretve specialur antisxeulebs, romlebic sheiwovebian kuch-nawlavis da sasuntqi gzebis mier da icavs mat infeqciisagan. dedis rdze icavs bavshvs agretve yuris infeqciebisagan, egzemisagan da alergiis sxva saxeobebisagan, amastan uzrunvelyofs bavshvis organizms kalciumit da fosforit, romlebic sachiroa dzvlebis swrafi zrdisatvis. ertaderti komponenti, romelsac ar sheicavs dedis rdze, esa vitamini D. amitom pediatrebis rchevit, mas damatebit adzleven bavshvebs. dedis rdzis nacvlad sheidzleba gamoyenebul iqnas kargad dabalansebuli rdzis narevebi, amastan mati shemadgenloba miaxloebuli unda iyos dedis rdzestan. mravali gamokvlevis shedegebi amtkiceben mnishvnelovan kavshirs kvebasa da moghvaweobis sxvadasxva saxeobebs shoris, romlebic xels uwyoben tvinis ganvitarebas. idealur shemtxvevashi, tvinis ganvitareba adreul asakshi xorcieldeba tanmimdevrulad. bavshvi ufro adre swavlobs xedvas, vidre laparaks. cocvas ufro adre swavlobs, vidre siaruls. siaruls-ufro adre, vidre sirbils. tu bavshvi gamotovebs ert-ert stadias-magalitad, iswavlis siaruls da ar scdis cocvas-mas sheidzleba gauchndes problemebi swavlisas. rogorc tavad nayofi, bavshvis tvinic naxtomiseburad vitardeba. es ???naxtomebi??? dzalian did rols tamashobs. magalitad, dauxuchet erti tvali ori wlis pataras sul raghac erti kvirit da chatvalet, rom dauzianet bavshvs mxedveloba. es xdeba imis gamo, rom ganvitarebad tvinshi am dros yalibdeba dziritadi mxedvelobiti shenaertebi, romlebic mimartulia tvalidan tvinis ukana nawilshi mdebare mxedvelobiti centrisaken. ori calkeuli shenaerti ibrdzvis dominirebisatvis. tu tqven daufaravt bavshvs ert tvals, meore tvali gaxdeba dominanti. tu tqven daifaravt tvals 20 wlis asakshi, es aravitar mnishvnelobas ar iqoniebs, radgan am asakistvis yvela dziritadi shenaerti ukve warmoqmnilia. igive emarteba smenasac. adamianis shignita yuri patara txilisxelaa, magram sheicavs imden shenaerts, ramdensac qalaqis satelefono sistema. garda amisa, yurshi aris pawawina detali, romelic gamoiyureba, rogorc lokokina, magram moqmedebs, rogorc pianinos klaviatura. magram pianinos aqvs 88 klavishi, im dros, roca yuris lokokina sheicavs 20 000 mgrdznobiare ujreds, romlebic aghiqvamen xmovan impulsebs da gadascemen tvins. smenis rtuli meqanizmis mushaobas sasicocxlo mnishvneloba enicheba enebis sheswavlis dros. rogorc mxedvelobis shemtxvevashi, dziritad enobriv shenaertebs safudzveli eyreba sicocxlis pirvel wlebshi. magalitad inglisuri dialeqtebi sheicavs 40-44 bgeras, xolo yvela dziritadi evropuli ena- daaxloebit 70-s. tu sicocxlis pirvel wlebshi bavshvs vaswavlit am bgerebis gansxvavebas, aseve mat warmotqmasa da gamoyenebas, igi gacilebit adre sheiswavlis enebs, vidre mozrdil asakshi. janmrteli bavshvebis umravlesoba swavlobs mshobliuri enis, minimum 2000 dziritad sityvas. magram tu mat cudad esmit, mattvis rtulia laparakis swavla. da tu isini cudad laparakoben, mat gauchirdebat swavla. amashi mdgomareobs imis mizezi, rom bavshvta adreuli ganvitarebis programebi did yuradghebas utmoben ara marto kvebisa da mshoblebis saganmanatleblo programebs, aramed mxedvelobisa da smenis regularul shemowmebas. adamianis pirovneba, misi nichi da unari ganisazghvreba imit, tu ras chams, fiqrobs da aketebs. 9 tvis ganmavlobashi bavshvis dabadebamde gamochenili zrunvis shemdeg, iwyeba yvelaze mnishvnelovani pirveli ati weli, romlis drosac yalibdeba pirovneba da sauketeso saganmanatleblo da ganmavitarebeli programebi swored am wlebze aketeben yuradghebis koncentrirebas. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 13:32 NAYOFIS GANVITAREBIS FSIQOLOGIA zemgrdznobiare danadgarebis gamoyenebit jons hopkinsis universitetis fsiqologma di pietrom da sxva mecnierebma daadgines, rom orsulobis 32-e kviraze-dabadebamde 2 tvit adre- bavshvi iqceva zustad ise, rogorc axalshobili. es grdzeldeba shemdgomi 12 kviris mandzilze. mecnierebis bolo gamokvlevebi gvacnoben, rom9-e kviraze nayofs sheidzleba aslokinebdes da reagirebdes xmamaghal bgerebze. meore trimestris bolos mas uvitardeba smena. nayofi gemos usinjavs dedis sakvebs da pirvelad uchndeba ???piris gemo??? kulturul-etnikuri taviseburebebidan gamomdinare. sxva gonebriv chvevata shoris nayofma sheidzleba ganasxvavos dedis xma ucnobi adamianis xmisagan, moaxdinos reagireba nacnob, mistvis wakitxul zghaparze. nayofis gemovnebiti shegrdznebebi is faqti, rom mozrdil adamianebs uyvart cxare wiwaka da sunelebi, shesadzloa iyos dakavshirebuli mucladyofnis periodtan. 13-15-e kviraze gemovnebis receptorebi ukve ise gamoiyurebian, rogorc mozrdil adamianebshi da eqimebma ician, rom is sitxe, romelic gars artyavs embrions, gemoti mogvagonebs qaris (induri suneli), dziras, nioris, xaxvis da dedis sakvebshi shemcvel sxva sunelebis narevs. nayofis smeniti shegrdznebebi jer daudgenelia, grdznobs tu ara nayofi gemos, magram is faqti, rom mas esmis, echvs aravisshi ar iwvevs. 24-25-e kviraze gachenili bavshvi reagirebs mis garshemo myof bgerebze, rac nishnavs, rom misi smeniti aparati unda funqcionirebdes mucladyofnis periodshic. bevri orsuli qali grdznobs uecar bidzgebs mas shemdeg, rac karebi daixura an manqanis dzrava amushavda. dedis sasho ar warmoadgens wynar adgils, miuxedavad imisa, rom zemoaghwerili bgerebi masshi ar aghweven. mecnierebma daadgines, rom rodesac deda laparakobs, nayofis gulis ritmi neldeba, is am dros wynardeba. nayofis mxedvelobiti shegrdznebebi mxedveloba yvelaze bolos vitardeba. naadrevad shobil bavshvs sheudzlia sinatlis da formebis garcheva. mecnierebi varaudoben, rom nayofsac igive sheudzlia. iseve rogorc sashoshi ar arsebobs absoluturi sichume, aseve ar arsebobs absoluturi sibnele. iaponuri mecnierebi gvamcnoben nayofis taviseburi reaqciis shesaxeb dedis muceltan sinatlis wyaros gachenis shemtxvevebshi. nayofis shemecnebiti saqmianoba grdznobis, xedvis da smenis unaris garda, nayofs gaachnia sheswavlis da damaxsovrebis unari. saqmianobis es tipebi rudimentuli, avtomaturi da bioqimiuri reaqciitac ki iyos sheidzleba iyos gamowveuli. magalitad, nayofi imis shemdeg, rac pirvelad reagirebs gamghizianebelze, erti da imave gamghizianeblis sistematuri zemoqmedebis dros tantanobit wyvets amis ketebas. mecnierebma daadgines, rom dedis xmaze reagirebis dros nayofi iyenebs damaxsovrebis primitiuli xerxs, romelsac shemguebloba ewodeba. tumca nayofi avlens kidev ufro did shesadzleblobebs. 80-ian wlebshi fsiqologiis profesori da filosofiis mecnierebata kandidatma enton jeims di kasperma grinsboros universitetidan (chrdiloet karolinas shtati) chaatara gamokvleva, romlis safudzvelzec dadasturda, rom bavshvma sheidzleba shecvalos dzudzus wovis tempi im musikis shesabamisad, romelsac is usmens am momentshi. am gamokvlevis daxmarebit, di kasperma daadgina, rom dabadebidan ramodenime saatis ganmavlobashi bavshvs ukve sheudzlia ganasxvavos dedis xma sxva adamianis xmisgan. arc tu ise didi xnis win di kasperma daaskvna, rom axalshobili upiratesobas anichebs im zghaprebs, romeltac usmenda jer kidev dabadebamde (magalitad, ???cheqmebiani kata???, romelic am eqsperimentis dros iqna gamoyenebuli). metsac getyvit: axalshobilebi ara marto anasxvaveben dedis metyvelebas sxva adamianis metyvelebisgan, aramed dedis metyvelebis melodikas da mis elementebsac ki imaxsovreben. dadginda, rom patarebs ufro moswont, rodesac deda laparakobs tavis mshobliur enaze da naklebad reagireben, rodesac is an sxva adamianebi saubroben ucxo enaze. nayofis gulis ritmis cvlilebebze dakvirvebis processhi, fsiqologma, mecnierebata kandidatma jan pier lekanium tavis parizel kolegebtan ertad daadgina, rom bavshvi ukve mucladyofnis periodshi archevs rogorc xmis tembrs, ise metyvelebis elementebs: is mshviddeba nacnobi zghapris nacnobi xmit moyolis dros. faiferi aghnishnavs, rom nayofi reagirebs ara garkveul sityvebze, aramed xmis tembris da zghapris tempis cvlilebaze, magram daskvna igivea: nayofs ukve aqvs smenis, damaxsovrebis, gagebuli bgerebis gaxsenebis unari da mas (iseve rogorc yovel chventagans) moswons komfortisa da simshvidis shegrdzneba, romelsac ganvicdit axlobel adamiantan urtiertobis dros. nayofis pirovneba saidumlo ar aris, rom bavshvebi ibadebian xasiatis garkveuli ganmasxvavebeli taviseburebebit, romlebic mat temperaments gansazghvraven. tu ra saxit da ra etapze eyreba safudzveli nayofis qcevis taviseburebebs ??“ghrma gamokvlevebis sagans sheadgens. nayofis temperamentis pirveli oficialuri gamokvleva chatarda di pietrosa da misi kolegebis mier 1996 wels. mat daafiqsires nayofis guliscema da modzraobiti aqtivoba 6-jer (dawyebuli dabadebis 31-kviridan dabadebamde) da shemdeg sheadares mighebuli shedegebi dabadebisshemdgomi periodis monacemebs (eqsperimentshi gamoikvlies 100-mde bavshvi). aghmochnda, rom mucladyofnis periodshi aqtiuri bavshvebi dabadebis merec gamoircheodnen ufro meti aghgznebadobit. is bavshvebi, romeltac hqondat dzilis da sifxizlis araregularuli rejimi mucladyofnis periodshi, dabadebis merec uaresad edzinat. ???qceva ar iwyeba dabadebit???,- ambobs di pietro, - mas safudzveli gacilebit adre eyreba da misi ganvitareba gansazghvrul kanonebs eqvemdebareba???. ert-erti yvelaze mnishvnelovani faqtori, romelic gavlenas axdens ganvitarebaze, aris cxovrebis pirobebi, romlebshic uwevs nayofs arseboba. harvardis universitetis mecnieris alsis azrit, nayofi dedisgan ighebs udidesi raodenobis hormonebs, amitom mis qronobiologiur ritmebze gavlenas axdens dedis dzilis da sifxizlis ciklebi, misi sakvebis mighebis ganrigi, misi modzraobebi. dedis mier stresis zemoqmedebis qvesh gamomushavebulma hormonebmac sheidzleba iqonion didi mnishvneloba. di pietrom aghmoachina, rom rac ufro metad imyofeba momavali deda stresul mdgomareobashi, mit ufro aqtiuria nayofi da mit ufro advilad aghgznebadia. di pietro aghnishnavs, rom ???gacilebit met stress ganicdis qali, romelic mushaobs???, ???dghesdgheobit qalebi mushaoben titqmis mshobiarobis dghemde, miuxedavad imisa, rom am faqtis shesadzlo shedegebi jer bolomde ar aris sheswavlili???. alsi etanxmeba imas, rom mushaoba sheidzleba didi stresis gamomwvevi iyos, magram tan dasdzens, rom orsulobis periodshi hormonebi gvexmarebian rogorc dedis, ise nayofis stresis blokirebashi. stresze individualur reaqciebsac dzalian didi mnishvneloba aqvs. ???orsuli qali, romelmac gadawyvita mushaoba, gansxvavdeba im qalisagan, romelmac gadawyvita ar imushaos.??? ??“ ganmartavs is. aseti qali aseve gansxvavdeba im qalisagan, romelmac idzulebulia imushaos. di pietros gamokvlevebma achvena, rom naklebaduzrunvelyofili qalis nayofi naklebad aqtiuria, gamoircheva ufro susti guliscemit, vidre sashualo fenis qalis nayofi. ???garda amisa, naklebaduzrunvelyofili qali ufro didi stresis qveshaa mushaobis dros, vidre sashualo fenis qali???. ??“ aghnishnavs is. di pietro gamotqvams varauds, rom arabalansirebulma sakvebma da arasaxarbielo ekologiurma pirobebma aseve sheidzleba moaxdinon zemoqmedeba nayofis gonebriv ganvitarebaze. mecnierebata kandidatis, biostatistikosis berni devlinis mier pitsburgis universitetshi chatarebuli gamokvlevebis safudzvelze aghmochnda, rom genebi, shesadzloa ufro naklebad axdenen zegavlenas gonebrivi ganvitarebis koeficientze da gvtavazobs dzveli warmodgenebis gadaxedvas amastan dakavshirebit. momavalma mshoblebma, romeltac surt daexmaron taviant momaval shvils fsiqikuri ganvitarebis processhi, unda gaitavison is, rom dabadebiswina periodshi nayofi uzrunvelyofili unda iyos normaluri kvebit, unda vitardebodes stresgareshe pirobebshi da narkotikebis zemoqmedebis gareshe. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 13:35 SANAYOFE WYLEBI sanayofe wylebi, samedicino enaze amnioturi sitxe, is biologiurad aqtiuri garemoa, romelshic ???cxovrobs??? nayofi. amnioturi tomara warmoiqmneba orsulobis me-8 kviristvis embrioblastisagan. nayofis zrdastan ertad masshi sanayofe wylis dagrovebis paralelurad progresulad izrdeba amnionuri ghrus moculoba. amnioturi sitxe dziritadad dedis sisxlis plazmis filtratia, mis warmoqmnashi agretve monawileobs sanayofe ghrus amomfeni epiteliumi. gvian mis warmoqmnashi chaertveba tavad nayofis tirkmelebi da filtvis qsovili. sanayofe wylebis raodenoba icvleba orsulobis vadastan ertad: 10 kviristvis amnionuri sitxis raodenoba sashualod 30 ml-ia, 13-14 kviristvis - 100 ml, 18 kviristvis - 400 ml. maqsimalur moculobas is aghwev 37-38 kviristvis da sheadgens 1000-1500 ml. mshobiarobis win misi raodenoba odnav mcirdeba da sheadgens minimum 800 ml. gadacilebis dros amnionuri sitxis moculoba mcirdeba da ukve sagangashoa rodesac 800 ml-ze naklebs sheadgens. sanayofe wylebs axasiatebs swrafi cvlis unari: 1 saatis ganmavlobashi sashualod icvleba 1/3, sruli shecvla xdeba 3 saatis mandzilze. cvlis ciklshi amnionuri sitxis 1/3 sheiwoveba nayofis mier, romelic 1 st-shi ylapavs daaxlovebit 20 ml wyals. III trimestrshi nayofis suntqviti modzraobebis paralelurad nayofis filtvebis mier difundirdeba dghe-ghameshi 600-800 ml. orsulobis 24 kviramde amnionuri sitxis shewova xdeba nayofis kanis mier, mogvianebit epidermisis garqovanebastan ertad shewova mcirdeba da bolos kani mtlianad sheughwevadi xdeba txevadi garemos mimart. nayofi ara marto sanayofe sitxis shetvisebashia chartuli, igi mis warmoqmnashic monawolebs. orsulobis bolo periodistvis nayofi gamoyofs 600-800 ml. shards dghe-ghameshi, rac amnioturi sitxis ert-erti shemadgeneli nawilia. dziritadi masa amnionuri sitxisa sheiwoveba amnionisa da qorionis sashualebit. aseve mnishvnelovan rols tamashobs e.w. paraplacentaruli gza anu sanayofe garsis araplacentaruli nawili. orsulobis dasawyisshi sanayofe sitxe ufero gamchvirvale substanciaa. shemdgomshi nayofis saofle jirkvlebis sekretis, chamofrcqvnili epiteliumis, shardis da nayofis sxva fiziologiuri gamonayofebis damatebastan ertad igi odnav imghvreva. qimiuri shemadgenlobit es sitxe rtuli mravalkomponentiani koloidia. amnionuri sitxis ???? zustad korelirebs nayofis sisxlis ???? -tan. sanayofe wylebi gaxsnili saxit sheicavs jangbads, naxshirorjangs, eleqtrolitebs, aseve cilebs, lipidebs, naxshirwylebs, hormonebs, fermentebs, vitaminebs, sxva mraval biologiurad aqtiur naerts. mnishvnelovani sadiagnostiko ghirebuleba aqvs sitxeshi fosfolipidebis aghmochenas, romlebic shedis surfaqtantis shemadgenlobashi. aseve lecitinisa da sfingomielinis tanafardobas (lecitinis koncentracia 2-jer acharbebs sfingomielinis). es parametrebi sashualebas idzleva shefasdes nayofis filtvebisa da tvinis simwifis xarisxi. dzalian sachiro markeria ?° -fetoproteinis koncentraciis machvenebeli. es cila gamomushavdeba nayofis ghvidzlshi da shemdgom shardtan ertad xvdeba sanayofe wylebshi. am naertis momatebuli koncentracia miutitebs nayofis, gansakutrebit misi centraluri nervuli sistemis, anomaliis arsebobaze. kidev erti markeri sanayofe wylebshi kreatininis koncentraciuli machvenebelia, romelic asaxavs nayofis tirkmelebis simwifis xarisxs. sanayofe wylebi sheicavs sisxlis shededebis faqtorebs: tromboplastins, fibrinolizins, koagulaciis X da XIII faqtorebs, saerto jamshi mas shedarebit maghali koagulaciuri tvisebebi aqvs. sanayofe wylebis dziritadi funqcia nayofis meqanikuri dazianebisagan dacvaa. am txevad areshi nayofi tavisuflad axorcielebs tavis pirvel curvit modzraobebs,. sanayofe wylebi qmnis bariers garemos mavne zemoqmedebisagan tavdasacavad, icavs chiplars dedisa da nayofis sxeulebs shoris mochyletisagan. garda amisa, sanayofe wylebi pirveli txevadi, bio-qimiuri, garemosgan shemozghuduli area nayofis fiziologiis damoukidebeli awyobisatvis. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 13:37 TU GEGMAVT DAFEXMDZIMEBAS tqveni cxovreba gaxadet maqsimalurad janmrteli, maqsimalurad sheamciret alkoholisa da tambaqos migheba, gaitvaliswinet, rom bavshvistvis pasiuri wevac ki cudia, ase rom vinc aqamde tqveni tandaswrebit eweoda, amis mere sufta haerze unda mowios. chasaxvis sawinaaghmdego sashualebis mighebas tavi daanebet, xolo raime wamalebs ighebt, hkotxet eqims, xom ar aris saziano tqveni fexmdzmobistvis. da saertod, eqimis nebartvis gareshe raime wamlis migheba fexmdzimobis bolomde saertod ar sheidzleba. gansakutrebit unda eridot rentgenis dasxivebebs, gansakutrebit muclis areshi. moufrtxildit tqvens janmrtelobas, eridet xalxis tavsheyris adgilebs, radgan advilad sheidzleba gadmogedot raime infeqciuri daavadeba. tu tqvens ojaxshi surdo gauchnda vinmes, gauketet marlis maska, da tqvenc igive gaiketet. ar daishrot tqventvis xaxvi da niori - es savsebit usafrtxo profilaktikaa tqveni bavshvisatvis. sheecadet miighot marto dadebiti emociebi. tqven imdenad mnishvnelovan saqmes echidebit, rom sxva rameebs mastan shedarebit gavlena ar udna hqondes tqvenze. stresebi dzalian cudia bavshvistvis. gaaanalizet sad mushaobt an swavlobt, usafrtxoa tu ara is garemo tqventvis da tqveni bavshvisatvis. jobia fexmdzimobis periodistvis naklebi kontaqti gqondet cxovelebtan. katebs xshirad aqvt infeqcia-toqsoplazmozi, romelic advilad sheidzeba gadmogedot, rac sazianoa tvqentvisac da tvqeni bavshvistvisac. tu ojaxshi ukve gyavt raime cxoveli, mashin misi movla sxvam unda aighos tavis tavze. kargi iqneba tu mas gaasinjebt veterinars, da tqvenc gaivlit gamokvlevas. nu achmevt tqvens shinaur cxovels um xorcs, da nu miscemt nebas quchis cxovelebtan hqondes kontaqti. rac sheexeba dzaghlebs, mat arc tu ise xshirad aqvt xolme raime daavadeba, romelic sheidzleba saziano iyos tqventvis. iyidet fexmdzimobis multivitamini (magalitad ???pregnaviti???, ???materna??? da ???prenatali???) da miighet yoveldghiurad. rac mtavaria es preparati unda sheicavdes ara nakleb 4mg folievis mjavas. swored aseti preparatebi, tu mat miighebt chasaxvamde 3 tvit adre da fexmdzimobis pirvel 12 kviras, daicavs bavshvs bevri daavadebisagan da tandayolili defeqtebisagan. sheamciret magari chaisa da yavas migheba, agretve shokoladisa da kolas migheba-es sheidzleba sashishi iyos bavshvisatvis. tu tqven raime problemebi gaqvt janmrtelobastan dakavshirebit, gamonaxet dro, rom waxvidet konsultaciaze eqimtan. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 13:38 ANEMIIS samkurnalo xalxuri metodebi anemiis samkurnalo xalxuri metodebi * cal-calke gaxexet stafilo, charxali da boloki. satitaod gamowuret wveni, chaasxit muq botlshi tanabari odenobit. botli comit shefutet da sami saatit shedgit ghumelshi (nel cecxlze). tavi ar daucot, rom sitxe tavisuflad aortqldes. mighebuli narevi unda miirtvat chamamde, dgheshi samjer, tito sadilis kovzi. mkurnalobis kursi sami tve grdzeldeba. es sisxlnaklebobisgan tavdasaghwevi radikaluri metodia! * aighet krazana - 3 sadilis kovzi, chinchris deda - 2 sadilis kovzi, mayvlis fotoli - 2 sadilis kovzi. wvrilad daaqucmacet, auriet ertmanetshi da daasxit sami chiqa mdughare wyali. shefutet, sami saati gaacheret da gadawuret. miirtvit dgheshi samjer tito chiqa, cxeli. * sisxlnaklebobisa da ganlevis dros, rogorc polivitaminuri sashualeba, gamoiyeneba asfurcelas nayofis nayeni. or chais kovzs daasxit ori chiqa mdughare wyali, gaacheret erti saati, daumatet shaqari gemovnebit da dghis ganmavlobashi miirtvit 3-4-jer (anu momzadebuli nayeni 3-4 ulufad gadaanawilet). * dzalze sasargebloa axalmomzadebuli umarilo brinjis naxarshi - 1/2 chiqa chamis win. * yoveldghiurad, uzmoze, sachiroa 100 grami gaxexili stafilos migheba arajantan an mcenareul zettan ertad. * wvrilad gaxexet charxali, gamowuret naxevari chiqa wveni, daumatet erti chais kovzi tafli, kargad mouriet. narevi sam ulufad gadaanawilet da dghis ganmavlobashi, chamamde tito saatit adre, miighet. samkurnalo narevi 2-3 kviris ganmavlobashi yoveldghe unda moamzadot. rogori unda iyos racioni anemiis dros medikamenturi terapiis paralelurad anemiis dros rekomendebulia dietaterapiac. kerdzod, sasurvelia cximebis zomierad (70-80 gramamde) shemcireba, radgan anemiis dros xshirad sheinishneba cvlilebebi ghvidzlshi, agretve dzvlis tvinis gacximovneba. cximebi, chveulebriv, trgunavs sisxlwarmoqmnas. upiratesoba unda mivanichot advilad asatvisebel cximebs - rdzisas, mzesumzirasas da, sazogadod, mcenareuls. sakvebi racioni unda gaamdidrot lipotropuli (cximismagvari) moqmedebis produqtebit, romlebic gacximovnebisgan daicaven ghvidzlsa da dzvlis tvins. yoveldghe an dghegamoshvebit unda miirtvat 100 grami ghvidzli, sakveb racions daumatot safuvris kerdzebi. safuvris sasmlis mosamzadeblad unda aighot 50-100 grami safuari, gaxsnat 500-700 ml wyalshi da wamoadughot. sisxlwarmoqmnashi monawile mikroelementebi - rkina, kobalti, tutia, manganumi - organizmshi aghweven ghvidzlis, xorcis, filtvebis, kvercxis, xizilalis, safuvrisa da sokos, xorblis fqvilisa da wiwiburas, xilisa da bostneulis sashualebit. anemiis dros mada xshirad sustdeba, rac kuchis sekretoruli (gamomyofi) funqciis gauaresebit aixsneba. madis gasaumjobeseblad eqimebi xshirad xorcis, tevzis, sokosa da bostneulis naxarshebis mighebas urcheven pacientebs. nebadartulia ruxi da tetri puri, mchle xorci da tevzi, ghvidzli, filtvebi, xacho, wiwibura, kvercxi, soko, xili, bostneuli, karaqi da zeti, askili, shavi mocxari, citrusebi. sasurvelia sheizghudos: chai, fqvili, moxarshuli rdze, yveli, kakao, shokoladi, mjauna. anemiis dros aucilebelia racionis sasargeblo produqtebit gajereba. am ukanasknelta shercheva ki efudzneba mat kaloriulobas, agretve - matshi rkinisa da c vitaminis shemcvelobas. rekomendebulia sakmao raodenobit karaqis, naghebisa da rdzis migheba. dzalze sasargebloa xorblisa da wiwiburas fafebi, gogra, ghvidzli (gansakutrebit bocvrisa). racionshi unda shediodes kartofili da parkosnebi, xaxvi, niori, badrijani, nesvi, kama, shtoshi, limoni, fortoxali, gargari, alubali, simindi, msxali. aucilebelia agretve sufta haerze seirnoba. --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 13:44 SQESOBRIVI KAVSHIRI ORSULOBISAS orsulobisas sqesobriv kavshirebi mnishvnelovan cvlilebebs ganicdis. bevri wyvili amtkicebs, rom mattvis cvlileba iyo mxolod orsulobis mesametrimestrshi garkveuli \"teqnikuri\" uxerxulobebi gazrdili muclis gamo. tu es asea, tqven dzalian gagimartlat, magram wyvilta umetesobas am dros mnishvnelovani problemebi aqvs. modi ganvixilot ra fiziologiuri da fizikuri cvlilebebi xdeba orsulobisas, romelic sqesobriv cxovrebaze axdens gavlenas. pirvel trimestrshi sqesobrivi cxovrebis intensivoba mnishvnelovnad aris damokidebuli qalis saerto mdgomareobaze. gamoxatuli toqsikozis gamo qali dghis ganmavlobashi ufro metad ighleba. sardzeve jirkvlebi zomebshi izrdeba da dvrilebis agznebadoba matulobs, rac xshirad mkerdze alerss usiamovnos xdis. fsiqoemocionaluri sferos cvlilebac (gaghizianebadoba,agznebadoba, gadaghliloba), xshirad xels uwyobs qalis libidos shesustebas.amave dros mamakacis libido ucvlelia da es \"interesta sxvaoba\" xshirad afuchebs urtiertdamokidebulebas ojaxshi. chveni rchevebi pirveli trimestrisatvis pirvel rigshi eqims hkitxet, xom ar arsebobs raime mizezi, romelic moitxovs sqesobrivi kavshirebis srul an nawilobriv shewyvetas. tu shewyveta aucilebelia, sasurvelia fsiqoterapevtis an seqsologis konsultacia,uketesia, tu orive erti pirovneba iqneba. garda amisa, am vadaze unda gamokvleuli iqnet sgggd infeqciebze. \"mwvane shuqis\" shemtxvevashic ki, gaxsovdet: mteli orsulobis periodshi daiviwyet misioneris poza \"mamakaci zemodan\", radgan am dros aris mucelze kompresiis sashishroeba da sheidzleba ganvitardes kompresia qvemo ghru venaze, romelsac awveba gadidebuli sashvilosno nayofit da plus mamakaci. am periodshi aucilebelia mometebuli urtiertzrunva. sheidzleba es cota patetikurad jghers, magram mxolod aset damokidebulebas da realur datmobis unars partniorisatvis sheudzlia seqsualuri harmoniis shenarchuneba. cxadia ojaxebshi, sadac sqesobrivi kavshirebis intensivoba maghalia, iq ufro metad aris sachiro am unaris gamochena, vidre ojaxebshi, sadac sqesobrivi cxovreba naklebad intensiuria. bolos da bolos es sidznele droebitia da ar sheidzleba ayvanili iqnes wamyvani ojaxuri problemis rangshi. yvelaze mdzime toqsikozis shemtxvevebshic arsebobs \"nateli intervalebi\",romlis gamoyenebac tavisuflad sheidzleba fizikuri siyvarulisatvis.tvitonve igrdznobt ra mnishvnelovania tqventvis monatrebuli xili da rogor izrdeba am dros urtiertobis xarisxi. swored am shemtxvevaazea zedgamochrili msoflio proletariatis beladis aforizmi: \"sjobs cota da kargi\" mamakacebis sayuradghebod: colisagan dzvelebur mzadyofnas nu elit. \"midgoma\" unda ise \"shoridan\" daiwyot, rogoric vin icis qorwinebamdec ardagchirvebiat. meti dro dautmet sufta platonur damokidebulebas. meughlestan ertad xshirad daatvalieret fotoalbomi, qorwilis videokasetebi, mousminet risi mosmenac ertad giyvardat adre, tan meughles cota daumasajet mxrebis da kisris are, sheidzleba toqsikozi cota moeshvas da xasiatze movides, magram tu ar movida, xvalec am tvisaa da koka??“kolas latariis ar iyos kidev scadet. tu yvelaferi kargad gamovida,dajildovdebit, tan kargad. mtavaria ar gamoichinot moutmenloba (tqveni moqmedeba da dzalisxmeva maqsimalurad uwyinari unda chandes ) da arc gadaacharbot, torem meughlem sheidzleba ubralod daidzinos da kidev uaresi,analogiuri dadzinebis rituali yoveldghe mogtxovot. dzveli tradiciebis dacva sulac ar aris aucilebeli. magalitad ghamis an saghamos saatebis magivrad seqsisatvis sheidzleba gamoiyenot dghis saatebi,roca meughle arc ise daghlilia. qalebis umciresoba (25??“30%) ar ganicdis sirtuleebs pirvel trimestrshi, mat es rchevebi mesame trimestrshi gamoadgebat. meore trimestrshi qalebis umetesobas udzlierdeba libido. es dakavshirebulia toqsikozis shesustebastan, saerto mdgomareobis gaumjobesebastan da organizmshi mimdinare zogiert cvlilebastan.magalitad sisxlis moculobis zrda aumjobesebs vulvisa da sashos sisxlmomaragebas, umjobesdeba lubrikacia (sasqeso organoebis datenianeba)bevri qali swored am dros ganicdis pirvelad orgazms da zogiertebi saertod multiorgastulebic xdebian. amave dros orsulobisas ar arsebobs kidev erti??“arasasurveli orsulobis shesadzleblobis damtrgunveli gancda. patronajis eqimma sheidzleba saertod an nawilobriv akrdzalos sqesobrivi kavshirebi, tu aris moshlis sashishroeba an placenta aris winmdebareobashi. amitom eqimis rcheva aucileblad gaitvaliswinet. rchevebi meore trimestrisatvis: zedmiwevnit higiena meore trimestrshi dzalian mnishvnelovania. qalis organoebis intensiuri lubrikaciis gamo, chndeba gamonadeni, romelsac specifiluri suni aqvs. amitom gare organoebis sisuftaves didi mnishvneloba aqvs, magram aravitar shemtxvevashi ar unda moxdes sashos shignidan gamobana. meore trimestris bolos nayofi aqtiurad gagrdznobinebt tavis arsebobas. bevr wyvils am dros uchndebat kitxvebi, xom ar aris sashishroeba: 1 nayofis meqanikuri travmis. 2. nayofis inficirebis, 3. xom ar grdznobs bavshvi, ras aketeben misi mshoblebi. normalurad mimdinare orsulobisas nayofi saimedod aris daculi tavisi garsebit, amitom seqsit mas verafers daushavebt. es exeba qalis orgazmsac, romelsac tan axlavs sashvilosnos shekumshvebi. normalurad mimdinare orsulobisas es yvelaferi nayofs arafers ushavebs. xolo rac sheexeba imas, normalurad mimdinareobs tu ara orsuloba, amas tqveni eqimi ginekologisagan sheityobt. meorec, tu mamakaci ar aris inficirebuli, nayofis inficirebis sashishroeba ar aris. sashvilosnos yelis lorwo da sanayofe parki saimedod icavs nayofs. nayofis shegrdznebebze, roca misi mshoblebi seqsit arian dakavebulni, tavs veravin dadebs, albat dzalian mcire shansia raime aghiqvas, magram ratom unda iyos es shegrdzneba mistvis usiamovno, tvitonac xom swored ase chaisaxa? da bolos, mesame trimestri. sqesobrivi cxovrebis intensivoba iwyebs klebas. mizezi bevria, nawili obieqturi, nawilic subieqturi ert??“erti obieqtur mizeztagania muclis zomebis gazrda. romelic uxerxulobas qmnis sqesobrivi kavshirisas. misioneruli poza \"mamakaci zemodan\" dasawyisshive gamoiricxa, qali \"zemodan\" aseve mouxerxebelia radgan sheidzleba moxdes dzlier ghrma shesvla sashoshi, rac am vadebze ar aris rekomendebuli. mesame trimestrshi sashvilosnos yeli ufro advilad travmirebadi xdeba. qalis \"otxze\" dgoma iwvevs welis areshi datvirtvis gazrdas. rcheba mxolod gverdigverd wolis mdgomareba (pirispir an partniortan zurgit), es ki arc ise mimzidvelia, vidre pozata farto archevani, tumca mosiyvarule col qmrisatvis ra problemaa... qalis tanis proporciebis cvlileba, mamakacs naklebad aghudzravs erotikul fiqrebs. es ertgvari pativiscemaa dedobis misiisadmi da bolos fsiqoemociuri mdgeneli mesame trimestrshi mkvetrad icvleba. qalis yuradgheba ufro momaval mshobiarobazea gadatanili, mamakacsac uchndeba momavali mamobis gancdebi. oriveni fiqroben im cvlilebebze, romelic sul male mat cxovrebashi moxdeba da es shesamchnevad aqveietebs libidos orive mxares. arsebobs garemoebebi, romlebic mkvetred zghudaven seqss mesame trimestrshi ??“ es aris moshlis sashishroeba, placentis winmdebareoba, aseve amnionitis nishnebi.orsulobis yovel etapze sachiroa specialistis konsultacia da tu qali grdznobs tkivils sqesobrivi kavshirisas an aqvs sisxliani gamonadeni, kavshirebi unda shewydes. rogorc vxedavt, orsulobisas seqsualuri urtiertobebi sachiroa regulirdebodes mkurnali eqimis rchevebis mixedvit. am mxriv sachiroa iseti specialisti ipovot, romelic garda imisa, rom kompetenturia tavis sferoshi, kargi adamianic aris. samwuxarod es tviseba bolo dros sakmaod ishviatad gvxvdeba eqimebshi, arada adamianuroba isetive mdgenelia eqimis profesionalizmis, rogorc sxva danarcheni. ipovet aseti eqimi da bevri tqveni problema avtomaturad gadawydeba. warmatebas gisurvebt --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 13:48 ROGOR SHEVINARCHUNOT SQESOBRIVI JANMRTELOBA sqesobrivi darghvevebi adamians srulfasovani cxovrebis sashualebas artmevs, magram, samwuxarod, yvela rodi mimartavs eqims... sqesobriv janmrtelobaze sasaubrod vewviet seqsologiuri klinika \"ligas\" direqtors, profesor archil baqradzes. - batono archil, sqesobrivi cxovrebis dawyebis dro individualuria. ra sheidzleba chaitvalos adamianis sqesobrivi momwifebis kriteriumad, tu, rasakvirvelia, aseti kriteriumi arsebobs? albat, es ar iqneba mxolod srulwlovaneba, radgan zogi 16 wlisa ukve mowifulia, zogi ki 20 wlis asakshic infantiluri rcheba... - gaachnia, ras mivichnevt sqesobriv momwifebad. adamianis sqesobrivi kultura misi zogadi kulturis nawilia. tu adamini sqesobrivad sworad ar aris aghzrdili, is ver chaitvleba aghzrdil pirovnebad. samartalsawinaaghmdego qmedebas sqesobriv niadagze schadis sqesobrivad dabali kulturis matarebeli piri. sqesobrivi elementebi pirovnebis, misi zogadi mes nawilia. ertia, tu chavtvlit, rom sqesobrivi cxovreba mxolod aqtis shesrulebis unaria, xolo tu sqesobriv momwifebas gulisxmobt, mashin unda vtqvat, rom es partniorul urtiertobata sistemis damyarebis unaric aris, radgan sqesobrivi urtiertoba pirovnuli urtiertobacaa. zogadad, mamakaci 24-25 wlistvis yalibdeba, qali - 20 wlistvis. chven ar vemxrobit ufro adreul asakshi qorwinebas. ratom? adreul asakshi sheughlebuli wyvilebis umravlesoba shordeba, ara imitom, rom partniori icvleba, aramed imitom, rom tavad pirovnebas ecvleba gemovneba. 17-19 wlis asakshi sxva faseulobebi aqvt, 21 wlis asakshi - ukve sxva, 25 wlisa imas aghar afaseb, rac winat mogwonda... mamakacs, faqtobrivad, swored 25 wlis asakistvis uyalibdeba gemovneba, romelic didxans rcheba ucvleli, amitom iseti sqesobrivi momwifebis xarisxs, rogoric sachiroa ojaxis shesaqmnelad, mamakaci 25 wlis asakshi aghwevs, xolo qali - cota ufro adre, 20 wlistvis, radgan is ufro adre mwifdeba. rac sheexeba sqesobrivi aqtis chatarebis unars, 14-15 wlis asakshi amis fizikuri shesadzlebloba, rogorc wesi, ukve arsebobs. - ra sqesobrivma problemebma sheidzleba ichinos tavi qalisa tu mamakacis cxovrebashi? - tbilisshi 20 wlis win daarsda seqsologiuri klinika \"liga\", sadac pacientta 85% sasqeso asos ereqciis daqveitebastan dakavshirebuli chivilebit mogvmartavs. es problema sheudzlebels xdis sqesobrivi aqtis srulfasovan chatarebas. 10% modis sqesobrivi aqtis xangrdzlivobis shemcirebastan dakavshirebuli chivilebit, rodesac mamakacs ar aqvs sqesobrivi aqtis sakmao xans gagrdzelebisa da partnioristvis siamovnebis minichebis unari. da pacientta mxolod 1-2%-ia qali. asetia vitareba ara marto saqartveloshi, aramed evropashic. rodesac ereqciis xarisxi qveitdeba, sqesobrivi cxovreba sheudzlebeli xdeba. qals ar aqvs msgavsi problemebi, garda vaginizmisa. ereqciis xarisxis gaumjobeseba sqesobrivi aqtis xangrdzlivobasac zrdis. tavidanve vtqvat, rom mjobnis mjobni ar daileva. tanamedrove seqsologiur mecnierebas nebismieri mamakacis sqesobrivi potenciis gaumjobeseba dzaludzs, magram mamakacebis umravlesoba mcdari moridebis gamo seqsologtan ar midis. chventan modian mxolod is mamakacebi, romeltac eridebat qalis da ar eridebat seqsologis. aseti ki asidan mxolod 10-15-ia. arsebobs sxva mizezebic. dabali sqesobrivi kulturis gamo mravali mamakaci garkveulwilad egocentrulia. miachnia, rom tu man moaxerxa sqesobrivi aqtis chatareba, ukve potenturi mamakacia. sinamdvileshi sityva \"potencia\" gamoxatavs qalis dakmayofilebis da ara sqesobrivi aqtis chatarebis unars. potenciis mqone mamakacia is, vinc daakmayofila sqesobrivi partniori, siamovneba da orgazmis gancdis sashualeba mianicha mas. roca mamakaci amas ver axerxebs, qali ghiziandeba da sabolood frustraciashi vardeba. mistvis sqesobrivi kontaqti arasasiamovno xdeba, urchevnia, saertod ar hqondes. - umetesad ra iwvevs ereqciis daqveitebas? - uamravi faqtori: samedicino, socialuri, politikuri, religiuri. samedicino faqtorebia shaqriani diabeti, hipertoniuli daavadeba, kardiologiuri da nevrologiuri daavadebebi, fsiqotropuli, wnevis damwevi preparatebis migheba, sigareti, narkomania. tavdapirvelad narkotikebis zemoqmedebit ereqcia xangrdzlivdeba, magram mere da mere mat gamoyenebas mamakaci asos sirbilemde mihyavs, rac ereqciis xarisxis daqveitebit vlindeba da uamravi droa sachiro mis aghsadgenad. narkomanebshi dzalian xshiria asos damblismagvari mdgomareoba. xangrdzlivi mkurnaloba schirdebat im narkomanebs, romeltac jer kidev aqvt sqesobrivi aqtis survili. - ra sheidzleba iyos naadrevi eakulaciis mizezi? - naadrev eakulacias umtavresad sami mizezi aqvs: zogiert mamakacs mteli cxovreba xanmokle sqesobrivi aqti aqvs da ar awuxebs, magram shesadzloa, partniori shexvdes iseti, romelic mis siamovnebaze zrunvasac moitxovs da problemac tavs ichens. aset mamakacs tavis droze ar shexvedria iseti partniori, romelic sqesobrivi aqtis prolongirebis unars gamoumushavebda. mamakacs mizezta gamo (tundac antebiti daavadebis gamo) drois gansazghvrul monakvetshi uyalibdeba naadrevi tesldantxeva. am shemtxvevashi pacienti zustad asaxelebs movlenas, romlis shemdegac daewyo naadrevi eakulacia. adekvaturi antebis sawinaaghmdego mkurnalobis shemdeg problema gvardeba. yvelaze xshiri mizezi ki ereqciuli ukmarisobaa. aso rom gamagrdes, gulma genitaliebshi unda sheqmnas 2,5 at wneva. amas organizmi mcire xnit axerxebs, magram tu asoshi sisxldzarghvovani problemebia, is ver inarchunebs simagres da ereqciis xarisxi daqveitebas iwyebs. avtomaturad tavis tvinshi irtveba meqanizmi eakulaciis dasachqareblad, rata tesldantxeva manamde moeswros, sanam ereqcia gaivlis. - rogor unda gaaxangrdzlivos mamakacma sqesobrivi aqti? - amis swavla shesadzlebelia. arsebobs metodika, gamocdileba, empirika... me piradad yvelaze efeqturad sheiaraghebuli fsiqoterapiis midgoma mesaxeba. mtavari aq partniorze zrunvaa. pacients aqvs sqesobrivi aqtis swrafad damtavrebis refleqsi da sachiroa am chveulebis winaaghmdeg brdzola --------------- PARTIZANKA 16 oqt 2011, 13:53 orsulobis TESTI rogor gaigos qalma - aris tu ara orsulad. pirveli nishani aris egretwodebuli amenorea. ase hqvia menstruaciis armosvlas. tumca amenorea sheidzleba gamowveuli iyos uamravi sxva mizezitac, romeltagan arcerti ar aris dakavshirebuli orsulobastan. orsulobis dasadgenad igheben biologiur sinjebs bayayze, kurdghelze an tagvze. uaxlesi metodi gaxlavt imunologiur - bioqimiuri sinji. igi absoluturad identuria biologiuri sinjisa, magram didi upiratesoba aqvs sachiro ar aris cocxali arsebebis daxocva. am ukanasknel metods mxolod humanizmis tvalsazrisit rodi vanichebt upiratesobas. igi gamartlebulia ekologiuradac. imistvis, rom droulad da ushecdomod dadgindes orsuloba, ukanaskneli ati wlis mandzilze gamoidzebna dzalze efeqturi sashualeba-ultrabgeriti skanireba anu eqoskopia. misi meshveobit sheidzleba dainaxot qalis sashoshi sanayofo kjrcxi ukve 2 -3 - 5 kviris shemdeg da gavarchiot ertmanetisagan orsuloba tu raime patologia. amitom, yvela qalma orsulobaze echvis dros aseti taqtika unda airchios. tu ar mouvida mosalodneli menstruacia - meate-metormete dghes unda gaiaros eqoskopia, rata daadginos aris tu ara orsuloba saertod, shemdeg, aris tu ara igi sashvilosnoshi, mesame, ra xnis aris orsuloba. im shemtxvevashi, tu qals ara aqvs menstruacia magalitad, bavshvs dzudzus awovebs mshobiarobis shemdeg, orsuloba rom ar gamoeparos, sasurvelia eqoskopiuri gamokvleva gaiaros yoveltviurad. --------------- ° VampirE ° 17 dek 2011, 2:32 SHayvareli .orsuli. --------------- M 19 teb 2012, 12:17 PARTIZANKA, [t]7436[/t] --------------- PARTIZANKA 19 teb 2012, 12:31 [url=http://wapforum.ge/viewtopic.php?p=1207615&cit]Citata: Mindia vici mindia :) administraciastan shetanxmebit gavxseni es tema da es axalbeda dedebistvis ki ara momavali dedebistvisaa .ki. Tanac rchevebi ki ara sachiro informaciaa yvela orsuli qalistis romlebic jer ar arian axalbeda dedebi --------------- M 19 teb 2012, 12:32 PARTIZANKA, mashin kai. :) --------------- PARTIZANKA 19 teb 2012, 12:35 Mindia, tema informaciulia mxolod da daxuruli rom iyos ar jobia? .dum. --------------- M 19 teb 2012, 12:39 PARTIZANKA, ara --------------- Cherry 03 mar 2012, 0:28 embriologias ro gavdiodi arvici ramwirda :D.. ai dzaaan sakvarelia .. 21 dgisas ukve guli cemas iwkebs.. icit rom tavidan guli ufro zevitaa vidre piri.. da mere ixreba .. --------------- bZzziki 22 seqt 2012, 15:45 .orsuli. ---------------